Paredzēts, ka suņiem neatkarīgi no tā, vai tie tiek izvesti no valsts vai visu mūžu dzīvo Latvijā, būs viens veselību apliecinošs dokuments – pase. Suņa īpašnieks nodrošinās, ka praktizējošs veterinārārsts suni apzīmē ar mikroshēmu, vakcinē pret trakumsērgu un izsniedz lolojumdzīvnieka pasi.
FOTO: Freepik
Jauno kārtību paredz 25. jūlijā Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, kuri vēl jāskata Saeimā.
Likumprojekts samazinās administratīvo slogu suņu īpašniekiem, jo suņiem tiks izsniegts tikai viens veselības dokuments – lolojumdzīvnieka pase, tāpēc, izceļojot no valsts, nebūs jāmaina suņa dokumenti un dzīvnieks vēlreiz jāvakcinē pret trakumsērgu, teikts likumprojekta anotācijā. Mājas dzīvnieka (lolojumdzīvnieka) pase ir nepieciešama suņiem, kas izceļo uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Vairāki dokumenti
Līdz šim informācija par suņu vakcinēšanu tika iekļauta vakcinācijas apliecībā un suņa īpašniekam, lai izceļotu ar dzīvnieku no valsts, vakcinācijas apliecība bija jānomaina pret lolojumdzīvnieka pasi.
Veterinārmedicīnas likums paredz, ka mājas (istabas) dzīvniekus apzīmē un to pases un vakcinācijas apliecības izsniedz praktizējošs veterinārārsts, kuru Latvijā patlaban ir 791.
Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga norāda, ka pašlaik Latvijā apritē ir trīs veidu dzīvnieku veselību apliecinoši dokumenti:
Šobrīd lolojumdzīvnieka pase ir noformējama saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada regulu Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai.
Savukārt vakcinācijas apliecības veidlapas izgatavo gan biedrība "Latvijas veterinārārstu biedrība", gan veterināro zāļu lieltirgotavas. Turklāt tās atļauts rakstīt brīvā formā, vakcinācijas apliecībā iekļaujot informāciju, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.178 "Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība".
Vairāku dokumentu esamība rada problēmas, jo suņa īpašniekam, lai izceļotu ar suni no valsts, vakcinācijas apliecība ir jānomaina pret lolojumdzīvnieka pasi, bet visi pierādījumi par vakcināciju pret trakumsērgu paliek vakcinācijas apliecībā, skaidro Zemkopības ministrija. Lai īpašniekam izdotu suņa lolojumdzīvnieka pasi, suns ir vēlreiz jāvakcinē pret trakumsērgu, jo trakumsērgas vakcīnas ievadīšanas datums nevar būt agrāks par datumu, kad ievadīta vai nolasīta mikroshēma.
Ja neceļos, mainīt nevajadzēs
Suņa īpašnieks būs atbildīgs par to, ka praktizējošs veterinārārsts suni apzīmē ar mikroshēmu, vakcinē pret trakumsērgu un izsniedz lolojumdzīvnieka pasi. Tādējādi suņa īpašnieks izmantos vienu veselību apliecinošu dokumentu, kurā vienuviet redzamas visas sunim veiktās vakcinācijas. Tas ļaus dzīvnieka īpašniekam ar suni brīvi pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā, nemainot dokumentus, un dzīvnieki pret trakumsērgu tiks vakcinēti atbilstoši zāļu lietošanas instrukcijai.
"Situācija Latvijā suņu turēšanā ne tuvu nav ideāla, nav kontroles mehānisma, kā panākt, lai tiktu pildītas jau spēkā esošās normas."
Suņiem, kam jau ir izsniegta vakcinācijas apliecība līdz dienai, kad stāsies spēkā grozījums Veterinārmedicīnas likuma 21. pantā par tā papildināšanu ar sesto daļu, tā būs derīga visu suņa mūžu un to nevajadzēs mainīt pret lolojumdzīvnieku pasi, izņemot gadījumus, ja suņa īpašnieks ar suni izceļos ārpus valsts.
Vakcinācijas apliecības arī turpmāk tiks izsniegtas kaķiem, mājas (istabas) seskiem un trušiem.
"Dzīvnieku policija" iebilst
Līdz ar Zemkopības ministriju pie grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā līdzdarbojās virkne sabiedrisko organizāciju. Pret izmaiņām iebilst nodibinājums "dzivniekupolicija.lv".
Šīs organizācijas juriste Inese Bāra apraksta ideālo situāciju: "Ikviens suns ir apzīmēts ar mikročipu, reģistrēts Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē uz sava pirmā īpašnieka vārda un pie atsavināšanas pārreģistrēts uz jauno īpašnieku. To regulāri vakcinē pret trakumsērgu, tam ir lolojumdzīvnieka pase, un par suņa turēšanu īpašnieks ik gadu nomaksā pašvaldības nodevu. Suns ir sterilizēts, ja no tā neplāno gūt pēcnācējus, kā arī apmācīts vismaz vispārējās paklausības kursā, regulāri saņem veterinārmedicīnisko palīdzību, neklaiņo, neapdraud cilvēkus un dzīvniekus. Tas ir skaists mērķis, uz kuru tiekties. Tomēr ir jāizvērtē prioritārās vajadzības, kas, mūsuprāt, ir suņa reģistrācija un vakcinācijas pret trakumsērgu kontrole, un izdevumu slogs jāsadala, paralēli meklējot iespējas, kā valsts noteikto obligāto prasību izmaksas samazināt."
"dzivniekupolicija.lv" norāda, ka ZM argumenti – lolojumdzīvnieka pase veicinās dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu un atvieglos ceļošanu ar dzīvniekiem – ir nepamatoti, jo:
Nepilda jau spēkā esošās normas
Nodibinājums pērnruden organizēja sociālo kampaņu bezmaksas suņu čipēšanai četros Latvijas novados un secināja, ka no kampaņas dalībniekiem 58% suņu bija bez jebkādiem dokumentiem un tikai 23% suņu bija ar derīgu vakcināciju pret trakumsērgu.
"Situācija Latvijā suņu turēšanā ne tuvu nav ideāla, nav kontroles mehānisma, kā panākt, lai jau spēkā esošās normas tiktu pildītas," tā I. Bāra. "Vienlaikus ZM izdomā jaunas prasības un jaunas izmaksas suņu īpašniekiem, neņemot vērā, ka šobrīd veterinārmedicīniskās izmaksas ir galvenais klupšanas akmens, kāpēc netiek pildītas būtiskākās prasības – regulāra vakcinācija pret trakumsērgu un suņa apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija LDC. Obligāta lolojumdzīvnieka pases izdošana suņiem būtu jāatliek līdz brīdim, kad tiek panākts būtisks uzlabojums reģistrēšanas kārtības ieviešanā."
Patlaban LDC datubāzē ir reģistrēti 102 555 suņi (dati uz 1. augustu – red.). Latvijā saskaņā ar 2014. gada FEDIAF ("The European Pet Food Industry") statistikas datiem ir 260 000 suņu. Zemkopības ministrijas rīcībā nav datu, cik no tiem katru gadu izceļo no valsts.