Abas organizācijas sadarbojas, piemēram, jaunsargi piedalās pasākumā "Baltais vilks", ko organizē Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija, bet skauti un gaidas piedalās jaunsardzes nometnēs un sporta aktivitātēs.
Ik gadu sadarbībā ar Latvijas Ģenerāļu klubu tiek organizēts pasākums "Latviešu karavīrs laikmetu griežos", kura ietvaros satiekas gan jaunsargi, gan skauti un gaidas, gan mazpulki.
Šogad 3. septembrī Rīgā, Vērmanes dārzā, tradicionāli kā katra mācību gada sākumā bērniem un jauniešiem tiek rīkoti svētki "Nāc un piedalies" ar iespēju izvēlēties sev piemērotāko un saistošāko interešu izglītības vai sporta izglītības programmu – šajos svētkos atradīsiet informāciju arī par jaunsargiem.
Kas ir Jaunsardze
Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gada 23. augustā tika pieņemts likums "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". Tās paspārnē tika izveidota Zemessardzes jaunatnes organizācija – Jaunsardze.
Tagad tā ir Aizsardzības ministrijas organizēta un vadīta jauniešu interešu izglītības forma, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšanā. Lai arī Jaunsardzes mērķis nav gatavot profesionālā dienesta karavīrus, taču tā jauniešiem sniedz priekšstatu par militāro dienestu, tādējādi paplašinot profesionālā dienesta motivēta personālsastāva atlases iespējas. Pašlaik Jaunsardzi veido trīs novada nodaļas, bet ar 2017. gada 1. janvāri Jaunsardze tiks organizēta četrās novada nodaļās. Nodaļu teritorijas pamatā atbilst Latvijas vēsturiskajiem novadiem – Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā organizē un nodrošina Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes un informācijas centrs (JIC), stāsta JIC pārstāve Laura Kiseļova.
2015./2016. mācību gada noslēgumā Jaunsardzes kustībā darbojās nedaudz vairāk kā 7500 jaunsargu. Jaunsardze tiek finansēta no Aizsardzības ministrijas budžeta, nelielu daļu finansējuma ir ziedojumi no fiziskām un juridiskām personām.
Jaunsardzes kustībā var darboties ikviens no 10 līdz 21 gadu vecumam – neatkarīgi no dzimuma, valodas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, kā arī nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes. Jaunsargam ir jāprot valsts valoda.
Kā kļūt par jaunsargu?
- izvēlies sev tuvāko mācību vietu;
- sazinies ar instruktoru;
- paraksti līgumu par dalību kustībā Jaunsardze;
- tevi reģistrēs (E-klasē);
- ne mazāk kā trīs mēnešus regulāri apmeklē nodarbības;
- dot svinīgo solījumu;
- saņem apliecību.
Jaunsardzē visas nodarbības, kā arī nometnes, ekskursijas un pārgājieni ir bez maksas un papildus JIC izsniedz jaunsargam inventāru un formas tērpu, kā arī apmaksā ar veselības aprūpi saistītos pakalpojumus (vakcinācija pret ērču encefalītu, D vitamīna preparāta iegāde u.c.)
Kā notiek apmācības
Jaunsargi apgūst interešu izglītības programmu "Jaunsargu mācību paraugprogramma", kuru ir apstiprinājis aizsardzības ministrs. Tā sastāv no trīs mācību blokiem:
- Pilsoniskā audzināšana – ietver Latvijas, Nacionālo bruņoto spēku un Jaunsardzes vēsturi, kas ir NATO un ES vides mācību un drošības noteikumi dažādās dzīves situācijās;
- Dzīves mācība – ietver sevī topogrāfiju, tūrisma elementus, pirmo medicīnisko palīdzību, un svarīgs elements šai blokā ir fiziskā sagatavotība;
- Militārā mācība – jaunsargi apgūst Nacionālo bruņoto spēku struktūru, likumus un reglamentus, ierindas mācību, darbības ar ieročiem, sakaru procedūras un aizsardzību pret masveida iznīcināšanas ieročiem.
Nodarbībās jaunsargi iegūst teorētiskās zināšanas, savukārt pārgājienos un nometnēs tās tiek nostiprinātas, kā arī tiek apgūtas praktiskās iemaņas un prasmes. Viss jaunsargu mācību cikls iedalās četros līmeņos:
- 1. līmenis – iepazīstina ar Jaunsardzes kustību, sniedz elementāras zināšanas, kas nepieciešamas, lai kļūtu par jaunsargu (jaunsarga kandidāta laiks). Iesaista jaunieti Jaunsardzes aktivitātēs, sniedzot zināšanas, prasmes un iemaņas, kas, veidojot komandu, veicina aktīvas atpūtas organizēšanu dabā, kā arī pilnveido prasmes, kas noderīgas ikdienas dzīvē.
- 2. līmenis – sniedz vispārējas zināšanas, prasmes un iemaņas, iesaistot jaunieti Jaunsardzes aktivitātēs, veido "interešu kopas", kurās tiek izstrādāti un realizēti projekti. Jaunsargs, teicami pārzinot kādu no apgūtajām tēmām, instruktora vadībā māca to citiem jaunsargiem, kļūstot par instruktora palīgu.
- 3. līmenis – pilnveido iepriekš iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas, kā arī izstrādājot un īstenojot projektus, iegūst zināšanas izvēlētajā speciālajā kursā. Jaunsargs spēj veikt uzdevumus patstāvīgi, vajadzības gadījumā, izmantojot instruktora padomu. Patstāvīgi var piedalīties 1.un 2. līmeņa jaunsargu mācību procesā kā palīgs.
- 4. līmenis – sniedz speciālas zināšanas, prasmes un iemaņas, lai jaunsargs, beidzot jaunsargu mācību programmas apguvi, spēj nokārtot noslēguma testu, iegūstot apliecību par jaunsargu programmas apguvi. Iegūtās zināšanas dod iespēju turpināt mācības NBS Kājnieku skolā – kājnieka vada kareivja pamatapmācības kursā, 1. līmeņa mācību programmas apguvei, dienestam Zemessardzē, kā arī iestājoties Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā.
Mācības grupā notiek vienu līdz divas reizes nedēļā visa mācību gada garumā. Mācību gada laikā jaunsargiem ir iespēja doties ekskursijās un pārgājienos, kā arī piedalīties dažādās sacensībās gan Latvijā, gan ārzemēs. Savukārt skolēnu brīvlaikos, īpaši vasarā, jaunsargiem ir iespēja piedalīties dažādu līmeņu nometnēs, lai nostiprinātu nodarbībās apgūtās tēmas.
Kas ir skauti un gaidas
Jau izsenis Latvijā ir pazīstama Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija (LSGCO), kura ir dalīborganizācija "World Oganization of the Scout Movement" (WOSM), kas ir lielākā jauniešu organizācijai pasaulē, visā pasaulē apvienojot 40 miljonus skautu (gan zēnus, gan meitenes). Tāpat LSGCO ir daļa no "World Association of Girl Guides and Girl Scouts" (WAGGS) organizācijas, kas visā pasaulē apvieno 10 miljonus gaidu, stāsta organizācijas valdes loceklis Mārtiņš Bakmanis.
Kustības mērķis ir dot bērniem un jauniešiem iespēju gūt personīgo izaugsmi, attīstot dzīvei nepieciešamās prasmes un iemaņas kā atbildīgiem Latvijas valsts un pasaules pilsoņiem. Skautu un gaidu devīze skan "Arvien modri!": būt modram par sevi, saviem tuvākajiem un līdzcilvēkiem, būt gatavam palīdzēt nestandarta situācijās.
Latvijā ir aptuveni 800 skauti un gaidas, visaktīvākās ir Rīgas un Valmieras organizācijas. Visas organizācijas un vienību darbība balstās uz brīvprātīgajiem vadītājiem, kuri organizē ikdienas organizācijas darbus un strādā ar bērniem un jauniešiem. LSGCO finansējumu saņem projektu konkursu veidā no Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes programmas (Jaunatnes lietas), ierobežotā laika posmā līdzfinansējot konkrētas aktivitātes. Tāpat nelielu LSGCO finansējuma daļu veido biedru naudas un atsevišķiem pasākumiem saņemam atbalstu no NBS, vietējām pašvaldībām un citiem fondiem.
Iestāšanās organizācijā – no astoņu gadu vecuma
Skautos un gaidās var iestāties no 8 gadu vecuma. Aktīvā programma tiek nodrošināta līdz 22 gadu vecumam. Jaunieši no 18 gadiem organizācijā var iesaistītes kā brīvprātīgie, organizēt aktivitātes citiem, kļūstot par vadītājiem vai palīdzot citā veidā.
Dalības maksa skautos un gaidās dažādās vienībās ir atšķirīgas, svārstoties no 1,50 līdz 3 eiro mēnesī. Ja tiek rīkoti pārgājieni vai nometnes, par tām visbiežāk ir jāmaksā atsevišķi. Organizācija šiem pasākumiem mēģina piesaistīt līdzfinansējumu, bet dalības maksa par pasākumiem ir gandrīz vienmēr.
Skautu un gaidu nodarbības notiek reizi nedēļā aktīvās sezonas laikā (oktobris – maijs), visbiežāk vietējā skolā, jauniešu centrā vai skautu un gaidu centrā (pilns vienību saraksts ir pieejams mājaslapā). Nodarbībās jaunieši apgūst dažādas āra dzīves prasmes (piemēram, orientēšanās, izdzīvošanas dabā), pirmo palīdzību, ēst gatavošanu dabā, alpīnismu, svarīgākos vēsturiskos notikumus, veidojot dziļāku izpratni par Latvijas valsti, tautas tradīcijas utt., tāpat arī attīstot komandas darba un līderības prasmes. Vasarā lielāks uzsvars tiek likts uz ilgākām āra aktivitātēm, un skauti un gaidas piedalās nometnēs, pārgājienos, laivu un velo braucienos.
Organizācijai nacionālā līmenī nav organizēta sadarbība ar skolām; atsevišķas vienības nodarbībām izmanto skolu atvēlētās telpas, darbojas tajās kā ārpusskolas pulciņš, piedalās to organizētajos pasākumos vai organizē tās pašai skolai (piemēram, sporta dienas u.tml.).
Skautu un gaidu organizācijai Latvijā ir teju 100 gadu vēsture. Savulaik skautisma idejas Latvijā atveda ārzemēs studējošie latviešu jaunieši un jau 1917. gadā pirmie skautu pulciņi sāka darbību Cēsīs, Rīgā un Alūksnē, drīz pēc tam arī Jelgavā un Talsos. Nodibinoties Latvijas valstij un darbībai kļūstot organizētākai, 1921. gadā tika reģistrēta Latvijas Skautu centrālā organizācija un par tās vadītāju jeb prezidentu kļuva latviešu ģenerālis Kārlis Goppers.
