Ņemot vērā to, ka maksātnespējīgajai fiziskajai personai piederošais nekustamais īpašums iekļaujams fiziskās personas mantas kopībā un realizējams maksātnespējas procesa ietvaros, šīs mantas izsoles kārtības noteikšanai piemērojams Maksātnespējas likums. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 115.panta otrajai daļai, ja maksātnespējas procesa ietvaros nekustamā īpašuma pirmā izsole tiek atzīta par nenotikušu, otrā izsole rīkojama pēc pirmās izsoles noteikumiem ar lejupejošu soli. Apstāklim, ka minētā tiesību norma iekļauta Maksātnespējas likuma XX nodaļā, kas regulē mantas realizāciju juridiskās personas maksātnespējas procesā, nav nozīmes, jo atbilstoši Maksātnespējas likuma 128.panta pirmajai daļai fiziskās personas maksātnespējas procesam tiek piemēroti juridiskās personas maksātnespējas procesa noteikumi, ņemot vērā fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma atšķirības. Atsevišķa kārtība parādnieka mantas realizācijai fiziskās personas maksātnespējas procesā nav noteikta.

Savukārt attiecībā uz jautājumu par to, vai izsoles cenu var aplikt ar PVN un vai šāda administratora rīcība varētu būt par pamatu, lai izsoli atzītu par spēkā neesošu, norādāms turpmākais. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 40.panta pirmajai daļai, ja reģistrēta nodokļa maksātāja mantu pārdod izsolē maksātnespējas procesa administrators, ar nodokli apliekama mantas izsoles cena atbilstoši noteiktajai ar nodokli apliekamajai vērtībai. Tādējādi administratora kompetencē ir izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā izsolē pārdodamā manta ir apliekama ar PVN saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto. Ņemot vērā to, ka administrators otrās izsoles cenai PVN nav piemērojis, var secināt, ka administrators konstatējis savu kļūdu, lemjot pirmās izsoles sākumcenai piemērot PVN.

Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 16.novembra lēmumā lietā Nr. C27220711 norādījusi, ka cena ir būtiska pirkuma darījuma sastāvdaļa, ko ietekmē arī PVN piemērošana vai nepiemērošana šajā darījumā, tādēļ gadījumā, ja administrators šādu informāciju (par PVN piemērošanu) izsoles sludinājumā nav norādījis, šāda rīcība vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums. Ņemot vērā šos secinājumus, par būtisku procesuālu pārkāpumu būtu atzīstama arī tāda rīcība, ja izsoles sludinājumā norādīta kļūdaina informācija par PVN piemērošanu. PVN nepamatota piemērošana izsoles sākumcenai var būt par iemeslu tam, ka izsole tiks pasludināta par nenotikušu, jo apstākļos, kad darbojas nelabprātīgs pārdevējs un pircēji ir informēti par pārdevēja grūtībām, neviens nesolīs vairāk par izsoles sākumcenu (ar PVN). Atbilstoši Civilprocesa likuma 617.panta pirmās daļas 6.punktam izsoli var atzīt par spēkā neesošu, ja, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs (šajā gadījumā – administrators) pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus.

Informējam, ka oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija, savukārt normatīvie tiesību akti Maksātnespējas administrācijai šādas tiesības neparedz. Šajā atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva, un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.