Atbilstoši Maksātnespējas likuma 162.panta pirmajai daļai, ja fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā mainās parādnieka ienākumi, viņam ir pienākums sagatavot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus, mainot šā plāna termiņu un tā ietvaros sedzamo saistību apmēru. Savukārt Maksātnespējas likuma 162.panta otrā un trešā daļa paskaidro 162.panta pirmajā daļā minēto, proti, parādniekam ir pienākums veikt grozījumus un pagarināt saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu, ja viņa ienākumi samazināsies tādā apmērā, ka acīmredzami nebūs iespējas segt plānā norādīto saistību apmēru. Turpretī, ja parādnieka ienākumi palielinās tādā apmērā, ka viņš varēs segt lielāku saistību apmēru, nekā plānā norādīts, parādniekam jāveic grozījumi saistību dzēšanas plānā, grozot attiecīgi plāna izpildes termiņu un sedzamo saistību apmēru.

No minētā var secināt, ka fiziskajai personai tiesā apstiprinātais saistību dzēšanas plāns jāgroza tikai tajos gadījumos, ja ienākumi palielināsies vai samazināsies tādā apmērā, ka ietekmēs plāna īstenošanas termiņu, kas noteikts saskaņā ar Maksātnespējas likuma 155.pantu. 

Fiziskās personas ienākumi kādā īsākā vai garākā laika posmā var atšķirties (piem., ienākumu palielināšanās vasaras periodā, ja darbam ir sezonāls raksturs, piemaksas, darba algas paaugstināšana), tomēr, ja šīs izmaiņas pēc būtības nemaina tiesas jau vienreiz apstiprināto juridisko faktu (saistību dzēšanas plāna izpildes termiņa atbilstību parādnieka ienākumu apjomam), tad tās nav nepieciešams vēlreiz apstiprināt tiesā.

Tādēļ, ja ienākumu palielināšanās minimālās darba algas likmes paaugstināšanas dēļ nav tik būtiska, lai ietekmētu parādsaistību apmēru, ko fiziskā persona spējīga segt maksātnespējas procesā, un attiecīgi - saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu, tad grozījumi plānā nav jāveic.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 155.panta ceturtajai daļai, kā arī Maksātnespējas likuma 161.panta 1.punktam likumdevējs kā minimālo kreditoriem novirzāmo summu noteicis vienu trešdaļu no parādnieka ienākumiem, un šī summa turklāt nevar būt mazāka kā viena trešdaļa no vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Minētais nozīmē, ka gadījumā, ja palielinās parādnieka ienākumi vai arī valstī noteiktā minimālā alga, fiziskajai personai saglabājas pienākums kreditoriem pārskaitīt vienu trešdaļu no saviem faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā vienu trešdaļu no konkrētajā brīdī valstī noteiktās minimālās algas.