Juriste Solvita Cīrule, kas sniegusi LV portālā izvērstus skaidrojumus par fiziskas personas maksātnespējas procesu, norāda, ka saņemtās autoratlīdzības daļa 1/3 apmērā ir pakļaujama parādsaistību dzēšanai.

To pašu apstiprina arī Maksātnespējas administrācijas vadītājs Ervīns Ābele izvērstā skaidrojumā: „Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 139.panta 1.punktu parādniekam - fiziskajai personai – bankrota procedūras laikā ir pienākums vienu trešdaļu no saviem ienākumiem novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai. Pienākums kreditoriem pārskaitīt naudas līdzekļus vismaz vienas trešdaļas apmērā no personas ienākumiem saglabājas arī saistību dzēšanas procedūras ietvaros.  

Maksātnespējas likuma 139.panta 1.punkta kontekstā ienākumi ir naudas līdzekļi, ko persona saņem par savām iespējām atbilstošu darbību (fizisks vai garīgs darbs, par ko persona saņem atbilstošu samaksu), vai naudas līdzekļi, ko persona saņem par iepriekš veiktām darbībām, kas bijušas vērstas uz ienākumu gūšanu (strādājot gūtie naudas līdzekļi, kuru daļa iemaksāta par sociālo apdrošināšanu, kā rezultātā personai rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu vai pensiju). Atbilstoši Civilprocesa likumam ir pieļauta piedziņas vēršana uz parādnieka darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, bet tiek īpaši aizsargātas ienākumu kategorijas, pret kurām piedziņa nav vēršama (pret valsts sociālajiem pabalstiem, sociālās palīdzības pabalstiem utt., kas personai tiek piešķirti konkrētu sociālu mērķu īstenošanai). 

Gan Maksātnespējas likuma, gan Civilprocesa likuma kontekstā autoratlīdzība nav īpaši aizsargājama ienākumu kategorija, bet gan darba samaksai pielīdzināts maksājums. Fiziskā persona kādā laika periodā ir veikusi garīgu darbu, par ko saņēmusi atbilstošu atlīdzinājumu. Pamatojoties uz Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu vienu trešdaļu no ienākumu apmēra novirzīt kreditoriem, arī no saņemtās autoratlīdzības viena trešdaļa novirzāma kreditoriem.”