Neatkarīgi no nolīgtā darba laika veida darbinieka tiesības uz darba devēja apmaksātu atvaļinājumu ir nostiprinātas Darba likuma 149. un 150. pantā.

Tiesiskais regulējums paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam. Darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes.

Darba likums neparedz tiesības darba devējam ietvert ikmēneša darba samaksā atvaļinājuma naudu, kā arī liegt darbiniekam tiesības uz atpūtu, nepiešķirot atvaļinājumu. Ar likumu ir aizliegta atvaļinājuma kompensēšana naudā, izņemot situāciju, ja darba attiecības tiek pārtrauktas.

Jebkuri jautājumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir risināmi sākotnēji pārrunu ceļā – sarunā ar darba devēju – vai vēršoties tiesā. Tā kā par uzņēmuma darba organizāciju atbildīgs ir darba devējs,  sākotnēji var ieteikt vērsties pie darba devēja un lūgt skaidrot atvaļinājuma piešķiršanas kārtību uzņēmumā. Jebkurā situācijā svarīgi ir rakstveida apliecinājumi, tāpēc Jums ir tiesības rakstveidā vērsties pie darba devēja, lūdzot atvaļinājuma piešķiršanu Jūsu norādītajā laikā saskaņā ar iepriekšminētajiem Darba likuma pantiem. Ja darba devējs viena mēneša laikā uz rakstveida iesniegumu nesniedz Jums atbildi, Jūs savu tiesību aizstāvībai varat vērsties Valsts darba inspekcijā.