Patiešām, lai racionāli apsaimniekotu daudzdzīvokļu māju, it īpaši nelielas mājas, ir lietderīgi dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību vai sabiedrību.

Biedrību un nodibinājumu likumā teikts, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, kam nav peļņas gūšanas raksturs. Biedrība ir juridiska persona, un šo statusu iegūst ar brīdi, kad tiek ierakstīta LR Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Dzīvokļu īpašnieki var dibināt arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību (DzĪKS). Atšķirībā no biedrības kooperatīvā sabiedrība var veikt ne tikai savas, bet arī citu ārpus šīs biedrības esošu māju apsaimniekošanu.
Šāda biedrība dzīvojamo māju var pārvaldīt un apsaimniekot pašu spēkiem. Taču šīs funkcijas uz līguma pamata tā var nodot arī citām fiziskām vai juridiskām personām. Piemēram, ieceļot līgtu pārvaldnieku, kas organizē mājas apsaimniekošanu.

Kārtību, kā dibināma dzīvokļu īpašnieku biedrība un kā tā pārņem māju (vai mājas) savā apsaimniekošanā, nosaka likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 51.pants.

Kā minēts likumā, pirmais solis ir dzīvokļu īpašnieku sapulces sasaukšana, ko parasti uzņemas iniciatīvas grupa jeb enerģiski cilvēki, kuri sapratuši, ka pašu spēkiem māju apsaimniekot būs izdevīgāk un labāk. Lēmums par dzīvokļu īpašnieku biedrības vai sabiedrības izveidošanu ir pieņemts, ja par to nobalsojuši vairākums (50% plus viens) dzīvokļa īpašnieku. Likums atļauj šādu lēmumu pieņemt arī aptaujas veidā, taču, tā kā dzīvokļu abās mājās nav daudz, tad arī kopsapulci sasaukt nebūs sarežģīti.

Arī lēmumu par renovāciju pieņem dzīvokļu īpašnieku sapulce ar balsu vairākumu. Šajā reizē – jo vairāk, jo labāk, jo, kā liecina prakse, bankas, lemjot par aizdevuma piešķiršanu renovācijai, nereti vēlas, lai balsu vairākums būtu pat 70-80%.
Vērtīgu informāciju par ēku renovāciju var atrast Ekonomikas ministrijas mājaslapā sadaļā Renovēto daudzdzīvokļu ēku piemēri.