VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
08. septembrī, 2021
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Līgumi, dokumenti
34
34

Testamentārā mantošana. Kas jāzina mantiniekiem

LV portālam: EVA IGAUNE-SĒLE, zvērināta notāre
Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Turpinot tēmu par dažādiem mantošanas veidiem, šis raidieraksts ir veltīts jautājumiem par un ap testamentāro mantošanu, kad mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu, atstājot testamentu. Zvērināti notāri norāda – ja persona laicīgi ir sakārtojusi mantojuma lietas, uzrakstot testamentu, mantiniekiem tiek atstāts ne tikai mantojums, bet arī noteikta kārtība, kā tas saņēmēju starpā sadalāms, ievērojot aizgājēja izteikto gribu.

Civillikumā noteikti trīs mantošanas veidi:

  • likumiskā ceļā, ja ir skaidrs mantinieku loks;
  • pēc testamenta, kurā mantojuma atstājējs paudis savu pēdējo gribu;
  • ar mantojuma līgumu.

Sarunā ar zvērinātu notāri Evu Igauni-Sēli šoreiz meklēsim atbildes uz jautājumiem:

  • Kāpēc ir vērts rakstīt testamentu?  
  • Kas nepieciešams testamenta rakstīšanai, un kā tas jānoformē?
  • Kā radiniekiem pēc tuvinieka nāves uzzināt par atstātu testamentu?
  • Kā atšķiras mantošanas procedūra starp likumisko un testamentāro mantošanu? 
  • Vai testamentu var apstrīdēt?
  • Kas ir testaments un kas – mantojuma līgums?
  • Vai notārs meklē mantiniekus?
  • Cik izmaksā testamenta rakstīšana?
  • Kas notiek ar testamentu, ja testamentārais mantotājs miris pirms mantojuma atstājēja?
  • Kad un vai ir vērts mainīt testamentu?
  • Vai ir gadījumi, kad nav izdevīgi rakstīt testamentu? 

Saruna ar notāri ir veidota saskaņā ar Civillikuma otro daļu “Mantojuma tiesības”.

Raidieraksts “Kā likums” ir pieejams LV portālā, kā arī “Podbean”“Spotify”“Apple” un “Google Podcasts” platformās.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
34
Pievienot komentāru
Konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem. Saruna par Latvijas attīstības scenārijiem
Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.
Daunis Auers
Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas “LaSER”) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks
Pirms 2 nedēļām, Politika

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI