LV portāls piedāvā komentāru par azartspēļu jomas likumdošanas regulējumu Igaunijā.
Igaunijas likumdevējs neuzskata, ka interaktīvo azartspēļu nozares kontrolēšana ir traktējama kā indivīda brīvības ierobežošana, jo cilvēka tiesību un brīvības ievērošana nenozīmē, ka ikviens var darīt visu, ko vēlas. Igaunijas Azartspēļu likuma 1.pantā rakstīts, ka tā mērķis ir ieviest stingrākas prasības visiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp interaktīvo azartspēļu piedāvātājiem, lai pasargātu vietējos spēlētājus un samazinātu negatīvās sekas, ko sabiedrībā rada azartspēles.
Skaidrības labad jāprecizē, kādas ir azartspēļu izraisītās negatīvās sekas. Galvenā problēma ir atkarība no tām. Igaunijas atbildīgās institūcijas rūpīgi seko līdzi tam, kā mainās no azartspēlēm atkarīgo cilvēku skaits. Pirmā valsts līmeņa aptauja tika veikta 2004.gadā, tad sekoja 2006.gadā, tad – 2010.gadā un 2012.gadā, savukārt nākamā plānota jau šogad. Pirmo trīs gadu pētījumu rezultāti liecina, ka atkarīgo skaitam ir tendence palielināties. Taču 2012.gada dati rāda, ka situācija ir uzlabojusies. Mēs to saistām ar daudz stingrāku normu ieviešanu interaktīvo azartspēļu jomā, kas stājās spēkā 2010.gadā.
Viens no ierobežojumu ieviešanas iemesliem ir Igaunijas interaktīvo azartspēļu spēlētāju aizsardzība. Ja cilvēks interaktīvās azartspēles spēlē pie licencētiem pakalpojumu sniedzējiem, viņš var būt pārliecināts, ka šo uzņēmēju darbību stingri uzrauga Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzēji darbojas saskaņā ar valstī spēkā esošajiem likumiem. Tādēļ situācijā, ja spēlētājam rodas neskaidras situācijas vai sūdzības, viņš var vērsties jau pieminētajā Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldē, lai tā palīdz atrast viņa problēmām piemērotāko risinājumu. Taču gadījumā, ja cilvēks spēlē interaktīvās azartspēles nelicencētā vietnē un rodas problēmas, tad viņam nav pie kā vērsties pēc palīdzības. Tāpēc situācijās, kad ir strīds starp pakalpojumu sniedzēju un spēlētāju, ir daudz vieglāk risināt situāciju uzraugošajā iestādē valstī, kurā dzīvo spēlētājs.
Jau iestrādājot šīs normas likumos un arī tagad, to autori ir pārliecināti, ka indivīda brīvības ierobežošana sabiedrības interesēs dod lielāku labumu, nekā tad, ja viss notiek pašplūsmā. Ir aplami domāt, ka no azartspēlēm atkarīgo problēma ir tikai naudas zaudējumi. Prakse liecina, ka situācija ir krietni vien sarežģītāka - šiem cilvēkiem palielinās parādu slogs; ir ārstēšanās izmaksas; tas rada kaitējumu attiecībās ar ģimeni un tuviniekiem. Tāpat nevar izslēgt, ka šīs nekontrolētās interneta vietnes nav saistītas ar organizēto noziedzību, naudas atmazgāšanu, krāpniecību un šantāžu. Jāpiezīmē, ka Igaunijā, tāpat kā citviet pasaulē, īpaši tiek domāts par to, lai mazinātu jauniešu iespējas spēlēt azartspēles, jo risks kļūt atkarīgiem viņiem ir daudz lielāks nekā pieaugušajiem. Tāpēc azartspēles nedrīkst spēlēt nepilngadīgie, vienīgi loteriju gadījumā vecuma cenzs ir 16 gadi. Savukārt kazino tipa azartspēles Igaunijā drīkst spēlēt tikai no 21 gada vecuma. Šie paši ierobežojumi attiecas uz interaktīvajām azartspēlēm internetā. Šie argumenti pamato azartspēļu ierobežojumus plašākai sabiedrībai.
Lai gan interaktīvās azartspēles ierobežojošie noteikumi Igaunijā darbojas ļoti veiksmīgi, tas nebūt nenozīmē, ka visas ar šo jomu saistītās problēmas ir atrisinātas. Pašlaik licencēto interaktīvo pakalpojumu sniedzējiem ir aktuāls azartspēļu reklāmas aizlieguma jautājums. Ir virkne noteikumu azartspēļu reklāmas aizliegumā, kurus licencētie uzņēmumi pilda, taču nelicencēto pakalpojumu sniedzēji neievēro šos liegumus, izmantojot savu priekšrocību, ka uz viņiem neattiecas Igaunijas likumi. Reklāmas ierobežojumu uzraudzīšana paņem lielu daļu resursu uzraugošajai iestādei - Patērētāju aizsardzības padomei, jo likums par šo jomu ir diezgan neskaidrs.
Lai gan jomas uzraugiem rodas arvien jauni izaicinājumi, prakse rāda, ka IP bloķēšana ir efektīvākais veids, kā Igaunija var atbalstīt licencētos uzņēmējus, tādējādi maksimāli apgrūtinot iespēju nelicencētajiem pakalpojumu sniedzējiem mūsu valstī darboties. IP bloķēšana samazina iespējas šajā nozarē ienākt jauniem nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem, taču pilnībā neierobežo nelicencēto azartspēļu pakalpojumu sniedzēju darbību, tāpēc "vecie" un "profesionālie" turpina meklēt veidus, kā izvairīties no ierobežojumiem un piedāvāt savus pakalpojumus igauņiem. Taču, izmantojot šīs iespējas, spēlētājiem pašiem ir jāuzņemas risks.
Noslēgumā es gribu uzsvērt, ka IP adrešu bloķēšana nebūt nav tik drastisks ierobežojums, kā tas varētu likties. Pašlaik Igaunijas likumi nenosaka, ka tad, ja cilvēks azartspēles spēlē nelicencētās vietnēs, viņš tiks sodīts. Šie ierobežojumi attiecas uz nelicencētiem interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, lai apgrūtinātu to darbību Igaunijā. Tajā pašā laikā mums ir skaidrs, ka ikviens cilvēks, kuram būs vēlme spēlēt pie nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem, iespēju atradīs. Tāpēc šie ierobežojumi ir kā papildu barjera, lai spēlētājs var izvēlēties – apmeklēt licencētos vai nelicencētos pakalpojumu sniedzējus, zinot visus riskus un uzņemoties atbildību par savu lēmumu.
Igaunijā jebkurš laimests tiek aplikts ar nodokļiem. Taču, ja tas iegūts, spēlējot pie nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem, valstij nodokļi netiek samaksāti. Pirms izmaiņām likumos valsts budžetam secen gāja tūkstošiem eiro. Jomu uzraugošās institūcijas pagaidām nav aplēsušas zaudējumus, kurus ir vērts pieminēt, salīdzinot ar situāciju pirms ierobežojošās normas stājās spēkā, taču ieguvumus jūt abas puses: licencētie interaktīvo pakalpojumu sniedzēji un Igaunijas valsts kopumā.
