Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Slimības draudiem Latvijā ir pakļauti vismaz 305 tūkstoši mājas cūku.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Līdz šim Latvijā nekad nav tikuši reģistrēti saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri. Slimības draudiem Latvijā ir pakļauti vismaz 305 tūkstoši mājas cūku. Situāciju bīstamu padara fakts, ka mājas cūkas un mežacūkas ar šo slimību var inficēties netieša kontakta ceļā, piemēram, mājas cūkas barībā var nonākt inficētas mežacūkas gaļa. Cūkas barībā arī neliels inficētas gaļas daudzums var izraisīt dzīvnieka saslimšanu un radīt lielu postu.
Slimības vīruss ir ļoti izturīgs, bojā tas iet vien 70 grādu temperatūrā. Piemēram, ārējā vidē cūku mēslos tas var izdzīvot 11 dienas un 1 mēnesi cūku aizgaldos. Vīruss cūku izcelsmes pārtikas produktos saglabājas ilgāk – saldētā gaļā vairākus gadus, sālītā gaļā gandrīz gadu un žāvējumos – pusgadu. Āfrikas cūku mēri nav iespējams izārstēt ar medikamentu palīdzību un nepastāv arī vakcīna profilaksei. Atšķirībā no klasiskā cūku mēra, kurš Latviju skāra pirms dažiem gadiem, Āfrikas cūku mēris izplatās ļoti strauji.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dzintars Veide par noskaņojumu cūkaudzētāju vidū stāsta: "Cūkaudzētāji turpina strādāt. Protams, ka ir nedrošības sajūta, šāda sajūta ir visu laiku. Pirms pāris gadiem aktuāla problēma bija klasiskais cūku mēris. Lopkopība sērgu dēļ ir pulvermuca." Dz.Veide atzīmē, ka cūkkopji ievēro biodrošības pasākumus, uzmana cūku fermu teritoriju, dzīvniekus, seko līdzi transportam, kas iebrauc teritorijā.
Saslimšana notiek smagā formā
Āfrikas cūku mēris izraisa visu cūku sugas dzīvnieku saslimšanu. Saslimšana notiek smagā formā, un inficētās cūkas iet bojā dažu dienu laikā. Slimības pazīmes ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, dzīvniekiem novērojams ēstgribas zudums, vemšana un caureja, asinsizplūdumi zem ādas un grūsnām cūkām aborti. Ar bīstamo vīrusu cūkas var inficēties pēc kontakta ar slimajām mājas vai mežacūkām, ar barību, gaļas produktiem un ēdienu atliekām. Infekcija pie cūkas var nokļūt, tai saskaroties ar dzīvnieku kopšanas inventāru, dzīvnieku kopēju apģērbu un apaviem. Vienlīdz svarīgi ir sekot, kāds transports un cilvēki apmeklē cūku novietni, jo arī šādā veidā var ievazāt slimību.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, kādus biodrošības pasākumus nepieciešams veikt cūku novietnes īpašniekiem un apkalpojošajam personālam:
Ja cūku ganāmpulkā tiek konstatēts saslimšanas gadījums, grūsno dzīvnieku aborti, pēkšņas nobeigšanās, nekavējoties ir jāziņo veterinārārstam.
Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Viduža stāsta: "Šobrīd esam nogaidošā režīmā. Ja no Pārtikas un veterinārā dienesta nāks aicinājums praktizējošajiem veterinārārstiem piedalīties slimības apkarošanā vai profilakses pasākumos, tad mēs iesaistīsimies."
Valsts īsteno pasākumus saslimšanas riska mazināšanai
Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir piešķīrusi finansējumu Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumiem uz Latvijas ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju un Latvijas tirgū. Zemkopības ministrijai piešķirti 461 183 eiro; Finanšu ministrijai – 839 080 eiro un Iekšlietu ministrijai – 52 686 eiro. Par piešķirtajiem līdzekļiem drošības pasākumus īsteno Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde un Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardze.
Robežsargi un muitas darbinieki kontrolē Latvijā ievestos produktus no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. No šīm valstīm ir aizliegts Latvijā ievest svaigu gaļu, gaļas izstrādājumus, termiski neapstrādātu pienu un piena produktus un neapstrādātas medību trofejas. Pie ceļotājiem atrastie produkti tiek konfiscēti un iznīcināti.
"Vīruss saldētā cūkgaļā saglabājas vairākus gadus."
Robežkontroles punktos uz Latvijas un Baltkrievijas un Krievijas robežas pirms iebraukšanas valsts teritorijā tiek dezinficētas transporta līdzekļu riepas un ceļotāju apavi. Efektīva robežkontrole ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem slimības neievazāšanai Latvijā.
MK noteikumi "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" nosaka veicamos pasākumus mājas cūku novietnēs, kautuvēs, transportlīdzekļos un mežacūku populācijā. Noteikumi paredz: ja cūku novietnē tiek konstatēts Āfrikas cūku mēris, visas novietnes cūkas nekavējoties ir jānokauj. Tādējādi samazinot slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju. Ja slimība uzliesmotu Latvijā, vietējiem cūkkopjiem tas nozīmētu lielus ekonomiskos zaudējumus. Zemkopības ministrijā norāda, ka slimības izplatības gadījumā tiks meklētas iespējas vietējiem cūkkopjiem kompensēt radušos zaudējumus.
Tiks samazināts mežacūku skaits
Ja ceļotājus var izkontrolēt, tad mežacūku pārvietošanos nav iespējams ierobežot, tām valstu robežas nepastāv. Āfrikas cūku mēra izplatības riska mazināšanai Latvijā atbildīgās iestādes ir pieņēmušas lēmumu par mežacūku populācijas samazināšanu. Šajā sezonā nomedīt atļauts 66 tūkstošus dzīvnieku.
Valsts meža dienesta preses sekretāre Selva Šulce stāsta, ka Latvijā šobrīd mīt ap 74 tūkstošiem mežacūku. Nomedīšanai atļautais dzīvnieku skaits katru gadu atšķiras un tiek aprēķināts no kopējā mežacūku skaita valstī. Populācijas blīvums atšķiras, tāpēc mežniecībās nomedījamo mežacūku skaits ir atšķirīgs. S.Šulce norāda: "Valsts meža dienests var veikt administratīvās darbības, savukārt mednieki veic praktiskās darbības – populācijas samazināšanu."
"Par mežacūku asins un orgānu paraugu iesniegšanu PVD medniekiem paredzējis maksāt 21,34 eiro."
PVD uzsver, ka pierobežas teritorijā tiek veikta pastiprināta mežacūku laboratoriskā kontrole. Atbildīgais dienests paredzējis šogad izmeklēt 3000 paraugu. Par mežacūku asins un orgānu paraugu iesniegšanu PVD medniekiem paredzējis maksāt 21,34 eiro. Paraugu iesniegšana laboratoriskajai izmeklēšanai ir uzsākta ar šo nedēļu. PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe informē: "Paraugu skaits sadalīts atbilstoši teritorijai un mežacūku populācijas blīvumam, ar vienmērīgu teritorijas pārklājumu. Paraugu iesaiņojamos materiālus un detalizētāku informāciju mednieki var saņemt PVD struktūrvienībās." Dienests cer, ka mednieki aktīvi iesaistīsies paraugu iesniegšanā.
Ja mežā tiek atrastas mirušas vai saslimušas mežacūkas, par tām nekavējoties ir jāziņo PVD. Arī medniekiem jāievēro drošības pasākumi. Mežā nedrīkst atstāt medījuma atliekas, dzīvnieku novietnēs nedrīkst dalīt medījumus, tajos vai to tuvumā uzglabāt nomedītos dzīvniekus. Medījumi nedrīkst nonākt saskarsmē ar dzīvniekiem un to kopšanas aprīkojumu. Kā arī medniekiem par atrastām mirušām vai slimām mežacūkām ir jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam.
Ja ir aizdomas par saslimšanu
Pasākumus, kas veicami, ja radušās aizdomas par cūku saslimšanu ar mēri, nosaka MK noteikumi "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība". Aizdomu gadījumā nekavējoties jāsaziņo praktizējošam veterinārārstam. Gaidot ierodamies vetārstu, iespējami skartajās cūku novietnēs nedrīkst pieļaut nepiederošu personu saskari ar dzīvniekiem, cūku novietnes teritorijā nedrīkst pieļaut transportlīdzekļu iebraukšanu un izbraukšanu, gaļas un no cūkām iegūto produktu, barības, darbarīku, materiālu vai atkritumu izvešanu. Tas viss var būt slimības tālākās izplatības cēlonis. Cūku kaušana, izvešana un ievešana ir aizliegta. Lai arī Āfrikas cūku mēris cilvēkam nav bīstamas, uzturā nedrīkst lietot aizdomīgo un inficēto gaļu.
Ja saslimšanu apstiprinās atbildīgās iestādes, tiks noteikta karantīna un veikti infekcijas slimības apkarošanas pasākumi.
Nepieciešamības gadījumā ar Pārtikas un veterināro dienestu var sazināties, zvanot uz diennakts uzticības tālruni 67027402, PVD centrālā aparāta tālruni 67095230 vai uz kādu no dienesta pārvaldēm reģionos.
