Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kārtību, kādā bērna likumīgais pārstāvis ir tiesīgs atteikties no vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē un atkārtoti saņemt vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, nosaka pašvaldība.
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
2014.gada 1.janvārī spēkā stājās jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.1523 "Kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei", kas daļēji aizstāj līdzšinējos 2013.gada 16.jūlija MK noteikumus Nr.403 "Kārtība, kādā tiek aprēķināts un piešķirts valsts atbalsts par bērniem no pusotra gada vecuma līdz brīdim, kad tiek uzsākta obligātā bērna sagatavošana pamatizglītības ieguvei, ja bērns saņem pakalpojumu pie privātā pakalpojumu sniedzēja."
Jaunie MK noteikumi nosaka kārtību, kādā pašvaldība sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei, ja nav iespējams nodrošināt bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu, vietu pašvaldības bērnudārzā, un tāpēc tas apmeklē privātu pirmsskolas izglītības iestādi. Pašvaldība sedz izmaksas atbilstoši pašas noteiktajām vienam izglītotajam nepieciešamajām vidējām izmaksām konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs.
Šīs summas katrā pašvaldībā var atšķirties un visbiežāk tās nesedz reālās izmaksas, kādas veidojas, pakalpojumu saņemot privātā bērnudārzā. Starpība ir jāapmaksā bērna vecākiem no savas kabatas. Lai palīdzētu risināt samilzušo rindu problēmu pašvaldību bērnudārzos, pagājušā gada vidū tika pieņemts lēmums nodrošināt arī ikmēneša valsts atbalstu bērniem, kuri apmeklē privātu bērnudārzu. Jauno MK noteikumu 16.punkts paredz, ka valsts atbalsts tiks turpināts arī 2014. un 2015.gadā.
Valsts atbalsta apmērs par vienu bērnu paliek nemainīgs - 142 eiro mēnesī, ievērojot nosacījumu, ka valsts un pašvaldības atbalsta kopējais apjoms vienam bērnam nepārsniedz:
Atbalsts līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai
Pērn, pieņemot atbalsta izmaksas kārtību, tika noteikts, ka atbalsts pienākas bērniem no pusotra gada vecuma līdz brīdim, kad tiek uzsākta obligātā bērna sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Vispārējās izglītības likuma 20.1pants paredz, ka bērna sagatavošana pamatizglītības apguvei ir obligāta un uzsākama no piecu gadu vecuma. Tas nozīmēja, ka tad, kad bērnam apritēja pieci gadi, valsts atbalsts tika pārtraukts un bija jāsāk apmeklēt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi, ja vien vecāki neizvēlējās citādi, turpinot apmaksāt privāto bērnudārzu no saviem līdzekļiem.
"Valsts atbalsts tiks turpināts arī 2014. un 2015. gadā."
Jaunajos MK noteikumos šajā ziņā ir ieviestas izmaiņas un paplašināts bērnu, kuriem ir tiesības pretendēt uz pašvaldības un valsts atbalstu, loks. Tagad 1.pants noteic, ka pašvaldība sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei, ja tobrīd nevar nodrošināt vietu pašvaldības bērnudārzā, bērniem vecumā no pusotra gada līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai.
Faktiski tas nozīmē, ka bērnam, kurš apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā bērnudārzā, piektā dzimšanas diena vairs nav tā robeža, kad valsts atbalsts tiek pārtraukts. Vecums, kad jāsāk iet pamatskolā, ir noteikts Vispārējās izglītības likuma 20.panta 2.daļā, un tie ir 7 gadi. Likumā ir paredzēta arī iespēja pamatizglītības apguvi uzsākt vienu gadu vēlāk vai ātrāk, atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu.
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Dita Bukovska skaidro, ka bērni var apgūt pirmsskolas izglītības programmu, tai skaitā obligāto sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, no piecu gadu vecuma arī privātā izglītības iestādē un turpināt saņemt pašvaldības un valsts atbalstu (2014. un 2015.gadā) līdz mācību uzsākšanai 1.klasē, ja pašvaldība nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā.
Tiesības atteikties no pašvaldības bērnudārza, saglabājot līdzfinansējumu
Viens no nozīmīgākajiem jauninājumiem, kādu ievieš jaunie MK noteikumi, ir vecāku tiesības atteikties no pašvaldības piedāvātas vietas bērnudārzā, ja, piemēram, ir bijusi rinda uz pašvaldības dārziņu un bērns jau ir uzsācis apmeklēt privātu pirmsskolas izglītības iestādi. Šo noteikumu 10.punkts paredz: "Ja bērnam, kurš apmeklē privāto izglītības iestādi, tiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, bērna likumīgajam pārstāvim ir tiesības atteikties no šī piedāvājuma un turpināt saņemt pašvaldības atbalstu."
Līdz šim noteikumi bija tādi – ja bērna vecākiem nebija iespēju segt pašiem privātā bērnudārza izmaksas, nācās jebkurā brīdī būt gataviem mainīt bērnudārzu, ja pienāk rindas kārta pašvaldības nodrošinātajā pirmsskolas izglītības iestādē.
Ne vienmēr tas nāk par labu bērnam, īpaši, ja viņš bērnudārzā ir paspējis iejusties un vecāki ir apmierināti. Strādājot pie jaunajiem MK noteikumiem, ir panākts kompromisa variants, lai iespēju robežās ievērotu arī privāto bērnudārzu un ģimeņu intereses, klāsta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure. "Vecāku motivācija palikt privātajā bērnudārzā var būt ļoti dažāda, bet, piemēram, situācijā, kad līdz pamatskolas 1.klasei ir atlicis vien pusgads, raustīt bērnu un krasi mainīt ierasto vidi un draugus tikai tādēļ, ka ir pienākusi rinda, vecāki labprātīgi neizvēlēsies," uzskata I.Dundure. Bērniem nebūtu jācieš no tā, ka sistēma nav sakārtota.
"Bērniem nebūtu jācieš no tā, ka sistēma nav sakārtota."
Tas gan nenozīmē, ka tagad vecākiem ir pilnīga izvēles brīvība savu bērnu sūtīt privātā vai pašvaldības dārziņā, vienlaikus saglabājot līdzfinansējumu. Būtisks ir šī paša 10.punkta turpinājums – kārtību, kādā bērna likumīgais pārstāvis ir tiesīgs atteikties no vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē un ir tiesīgs atkārtoti saņemt vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, nosaka pašvaldība.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve D. Bukovska skaidro, ka jaunā kārtība paredz nodrošināt bērniem iespēju palikt privātajā bērnudārzā, saglabājot pašvaldības atbalstu. Tādā gadījumā brīvā vieta pašvaldības iestādē tiek piedāvāta nākamajam bērnam rindā. "Šāda sistēma darbosies, kamēr attiecīgajā pašvaldībā būs rinda," uzsver ministrijas pārstāve. Kārtību, kādā vecāki var reģistrēties bērnudārzu rindā, atsaukt reģistrāciju, cik reizes to drīkst darīt un vai saglabājas pašvaldības līdzfinansējums, nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos.
Jārēķinās ar to, ka katrā pašvaldībā situācija atšķiras, uzsver I.Dundure. Ir pašvaldības, kurās problēmu ar bērnudārzu rindām nav vispār, ir pašvaldības, kurās rindu jautājums drīzumā tiks sakārtots. Kamēr ir bērnudārza rinda, tikmēr MK noteikumi paredz iespēju atteikties no pašvaldību bērnudārza; kad rindas vairāk nav, tiesības atteikties zūd – ir vai nu jāiet uz pašvaldības dārziņu, vai jāmaksā par privāto pašam, uzsver LPS pārstāve.
Valsts līdzfinansējums – papildus pašvaldības atbalstam
Vai gadījumā, kad bērna vecāki izmantos tiesības atteikties no pašvaldības piedāvātas vietas dārziņā, saglabājas arī valsts atbalsts? Jā, ja tiek saglabāts pašvaldības atbalsts. MK noteikumu Nr.1523 16.punkts paredz, ka valsts atbalsts tiek noteikts papildus pašvaldības atbalstam 2014. un 2015.gadā. To, vai bērnam tiek saglabāts pašvaldības atbalsts, lemj pašvaldība, ņemot vērā attiecīgos saistošos noteikumus.
Tad atbilstoši MK noteikumu 20.punktam pašvaldība katru mēnesi informē Izglītības un zinātnes ministriju par bērniem, kuri iepriekšējā mēnesī tika reģistrēti uzņemšanai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, bet saņēma pakalpojumu privātā izglītības iestādē. Pieprasījumu ministrijai no savas puses iesniedz arī privātā pirmsskolas izglītības iestāde, kuras kontā ministrija ieskaita valsts atbalstu.
Būs derīga vecāku izsniegta attaisnojoša zīme
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa aicina pievērst uzmanību jauno MK noteikumu 8.punktam. Šis punkts reglamentē pašvaldības atbalsta izmaksu par dienām, kad bērns pakalpojumu nesaņem, proti, bērnudārzu neapmeklē.
Tas noteic, ka pašvaldības atbalsts netiek piešķirts par dienām, kad bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē privāto izglītības iestādi. Šādā gadījumā pašvaldības atbalstu aprēķina proporcionāli privātās izglītības iestādes apmeklējumu dienu skaitam. Līdz šim kā vienīgais attaisnojošais iemesls, lai saglabātu atbalsta maksājumu, tika uzskatīta bērna prombūtne veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ģimenes ārsta izziņa. Pēc D.Kājiņas domām, tad radīja neērtības ne tikai bērnu vecākiem, bet arī papildu slodzi ģimenes ārstiem.
"Nav retums, ka, piemēram, pusotru gadu vecuma bērnam nāk zobi un viņš visu nakti nav gulējis, tāpēc mamma izlemj bērnu dienu paturēt mājās. Vai tāpēc ir jāiet pie ģimenes ārsta ar veselu bērnu?" vaicā privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāve. Jaunais regulējums paredz, ka turpmāk par attaisnojošu iemeslu tiks uzskatīta arī bērna vecāku rakstiski iesniegta informācija par bērna prombūtnes iemesliem, kas kopumā nedrīkst būt ilgāka par vienu mēnesi kalendārā gadā.
