Paplašina personu loku, kas var pretendēt uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu

Kādēļ bija nepieciešami grozījumi?

Likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" (turpmāk – likums) anotācijā ir skaidrots, ka grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 11.maija Direktīvu Nr.2011/51/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/109/EK.

Pamatojoties uz direktīvā noteikto, likumā izdarītie trīs būtiskākie grozījumi:

1. likuma darbības jomā iekļauti starptautiskās aizsardzības saņēmēji;
2. atcelta prasība iesniegt dzīvesvietu apliecinošus dokumentus personām, kurām Latvijas Republikā ir deklarēta dzīvesvieta;
3. precizēti ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā iekļaujamie ieraksti, kas raksturo atļaujas veidu un sniedz informāciju par to, vai attiecīgajam trešās valsts pilsonim kādā ES dalībvalstī ir piešķirta starptautiskā aizsardzība.

Grozījumi likumā tiek raksturoti kā nozīmīgi. Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" jurists Alvis Šķenders uzsver: "Šie grozījumi viennozīmīgi ir vērtējami pozitīvi, jo tiek paplašināta trešo valstu valstspiederīgo grupa, kuri var pretendēt uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, un  tiek likvidēta nevienlīdzīgā attieksme. Starptautiskās aizsardzības saņēmēji pēc būtības jau neatšķiras no citiem imigrantiem, atšķirība ir migrācijas iemeslos."

Bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu ir būtiski sniegt iespēju iegūt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu. A.Šķenders norāda: "Pirmkārt, svarīgi ir likvidēt nevienlīdzīgo attieksmi pret dažādām migrantu grupām. Otrkārt, ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu nodrošina plašākas iespējas atrast darbu ES. Ceram, ka sniegtā iespēja iegūt šo statusu paaugstinās bēgļu un personu ar alternatīvo statusu motivāciju apgūt latviešu valodu, kas savukārt pavērs iespēju būt nodarbinātiem gan Latvijā, gan ES."

ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas nosacījumi

Trešās valsts pilsonis, tostarp bēglis un persona ar alternatīvo statusu, ir tiesīgs pieprasīt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

• viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un savā apgādībā esošos ģimenes locekļus;
• viņš ir apguvis valsts valodu;
•  viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijā kā Latvijas pilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, kā Latvijas nepilsonis vai ar uzturēšanās atļauju vai pēdējos divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas uzturējies Latvijā kā ES zilās kartes turētājs vai ES zilās kartes turētāja ģimenes loceklis (likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3.panta pirmā daļa).

Trešās valsts pilsonis šā likuma izpratnē ir persona, kura nav Latvijas, citas ES dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.

"Ja statusu saņem trešās valsts pilsonis, kam piešķirta starptautiskā aizsardzība, atļaujā papildus izdara atzīmi "starptautiskā aizsardzība". "

Grozījumi ir izdarīti arī nepārtrauktas uzturēšanās laika nosacījumos. Tie attiecas uz bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Ar grozījumiem šā likuma 3.panta otrās daļas 4.punkts noteic, ka nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita pusi laika, ko aprēķina no dienas, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, uz kuru pamatojoties piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijā, līdz dienai, kad izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijā, vai visu iepriekš minēto laiku, ja tas pārsniedz 18 mēnešus. Šo periodu neieskaita nepārtrauktas uzturēšanās laikā, ja starptautiskā aizsardzība ir atcelta vai izbeigta.

Pārējie šā likuma 3.panta otrās daļas punkti paredz, ka nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita:

• akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku Latvijā, bet ne vairāk kā pusi no tā;
• laiku, kuru trešās valsts pilsonis kā ES zilās kartes turētājs vai viņa ģimenes loceklis uzturējies citā ES dalībvalstī tieši pirms ES zilās kartes iegūšanas Latvijā;
• laiku, kuru Latvijas nepilsonis uzturējies citā ES dalībvalstī, ja tas nav bijis ilgāks par pieciem gadiem.

Savukārt nepārtrauktas uzturēšanās laikā neieskaita laiku, kad trešās valsts pilsonis uzturējies Latvijā ar vīzu vai bez vīzas (likuma 3.panta trešā daļa).

Nosacījumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai bēgļiem un  personām ar alternatīvo statusu nebūs sarežģīti izpildīt. A.Šķenders uzskata, ka bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, šos nosacījumus būs pat vieglāk izpildīt, jo bēgļiem uzreiz pēc statusa iegūšanas jau pašlaik tiek nodrošināts valsts atbalsts valodas apguvei. Savukārt personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, valsts atbalsts latviešu valodas apguvei tiks nodrošināts jau tuvākajā laikā, tiklīdz tiks veikti grozījumi attiecīgajā likumā un Ministru kabineta noteikumos.

Patvērums "Drošā māja" jurists norāda, ka arī nevalstiskais sektors, tai skaitā biedrība "Patvērums "Drošā māja"", aktīvi strādā, lai bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, pēc iespējas ātrāk iemācītos latviešu valodu un iegūtu A2 kategoriju, kas nepieciešama, lai pretendētu uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā. 

"Diemžēl prakse rāda, ka lielākā daļa bēgļu un personu ar alternatīvo statusu Latvijā darbu nevar atrast. "

"Pozitīvi vērtējams fakts, ka piecu gadu termiņā, pēc kura var pieprasīt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā, tiek ieskaitīta puse no patvēruma meklētāja statusā pavadītā termiņa.  Problēmas varētu būt ar pietiekamu iztikas līdzekļu  pierādīšanu sevis un/vai ģimenes locekļu nodrošināšanai, jo iztikas nodrošinājumam jābūt stabilam un regulāram.
Par pietiekamu nodrošinājumu tiek uzskatīta arī pensija. Diemžēl prakse rāda, ka lielākā daļa bēgļu un personu ar alternatīvo statusu Latvijā darbu nevar atrast. Kā viens no galvenajiem iemesliem ir sabiedrībā valdošie stereotipi un aizspriedumi par citas tautības, reliģijas un rases pārstāvjiem un viņu uzturēšanās nepieciešamību Latvijā," skaidro A.Šķenders.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule informē, ka līdz šā gada 30.jūnijam ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss ir piešķirts 363 personām. Šobrīd potenciāli šo statusu varētu pieprasīt 342 200 personas, no tām 51 690 ārzemnieki ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām un 290 510 Latvijas nepilsoņi.

Nepieciešamie dokumenti

Trešās valsts pilsonim, kurš vēlas iegūt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, PMLP vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ir personīgi jāuzrāda derīgs ceļošanas dokuments un jāiesniedz šādi dokumenti:

• iesniegums;
• dokuments, kas apliecina šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildi;
• dokumenti, kas apliecina, ka viņam ir nodrošināta dzīvesvieta Latvijas Republikā (noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.). Šādus dokumentus neiesniedz, ja trešās valsts pilsonim Latvijas Republikā ir deklarēta dzīvesvieta;
• maksājuma dokuments, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu (likuma  4.panta pirmā daļa).

Valsts nodevas apmērs noteikts Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.5711 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem".

Valsts nodeva ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanai:

1. ja ārzemnieks uzturas ar derīgu termiņuzturēšanās atļauju:  

• 90 dienu laikā – Ls 70;
• 45 dienu laikā – Ls 170;
• 10 darba dienu laikā – Ls 220;

2. ārzemniekam, kas uzturas Latvijas Republikā ar derīgu pastāvīgās uzturēšanās atļauju:

• 90 dienu laikā – Ls 20;
• 45 dienu laikā – Ls 100;
• 10 darba dienu laikā – Ls 120.

Atsevišķs regulējums bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu šobrīd nav noteikts.

Ja piešķir ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu

Likuma 7.panta pirmā līdz otrā daļa paredz: ja ir nokārtoti visi nepieciešamie dokumenti, PMLP trešās valsts pilsonim izsniedz ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, un tā ir derīga piecus gadus. Ja statusu saņem vai ir saņēmis trešās valsts pilsonis, kuram piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā vai citā ES dalībvalstī, atļaujā papildus atzīmei "pastāvīgais iedzīvotājs – ES", izdara atzīmi "starptautiskā aizsardzība", piezīmē norādot dalībvalsti, kas piešķīrusi starptautisko aizsardzību, un starptautiskās aizsardzības piešķiršanas datumu.

"Starptautiskās aizsardzības saņēmēji pēc būtības neatšķiras no citiem imigrantiem, atšķirība ir migrācijas iemeslos. "

Pārējos gadījumos ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara atzīmi "pastāvīgais iedzīvotājs – ES". Ja statusu saņem ES zilās kartes turētājs, viņa uzturēšanās atļaujā papildus izdara atzīmi – "bijušais ES zilās kartes turētājs".

ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu var atteikt un atņemt

Grozījumi likumā ir izdarīti arī attiecībā uz gadījumiem, kad ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu var atteikt un atņemt. Attiecībā uz bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu ir izdarīti šādi grozījumi. Likuma 8.panta 6.-7.punkts paredz, ka statusa piešķiršanu var atteikt, ja:

• ir pieprasīts patvērums Latvijas Republikā un attiecībā uz iesniegumu vēl nav pieņemts galīgais lēmums;
• ir pieprasīta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā vai ir piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā.

Statusa atteikšanas citi iemesli minēti likuma 8.panta pārējos punktos.

ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu var atņemt, ja bēglis un persona ar alternatīvo statusu ir saņēmusi statusu kā persona, kurai piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā, un starptautiskā aizsardzība viņam ir atņemta vai viņš to ir zaudējis (likuma 12.pants).

Informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm

Likums ir papildināts ar jaunu regulējumu, kas paredz informācijas apmaiņu ar citām ES dalībvalstīm. Šā likuma 17.pantā noteikts, ka PMLP ir jāveic šādi pienākumi:

• informēt par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai anulēšanu, ja cita ES dalībvalsts piešķīrusi ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu;
• informēt par statusa piešķiršanu;
• konsultēties par izraidīšanu;
• precizēt citu valstu izsniegtās ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas.