NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
26. februārī, 2013
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Tava drošība
2
2

Atbalsta sistēma noziegumos cietušajiem – vajadzīga un obligāta

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Svarīga ir psiholoģiskā pieeja un izpratne, kā konkrētajās situācijās rīkoties, lai cietusī persona neciestu vēl vairāk.

FOTO: SXC

Mūsu valstij radušās jaunas saistības un jauni pienākumi. Pērnā gada novembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva Nr.2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Šis dokuments aizstāj Padomes 2001.gada pamatlēmumu par cietušo statusu kriminālprocesā, par kuru Eiropas Komisija secinājusi – sava ieteikuma rakstura dēļ tas palicis tikai labas ieceres līmenī, galvenokārt valstīs, kurās ieteikumu ieviešana ir īpaši aktuāla.

Papildu pienākumu slogu direktīva neuzliek valstīm, kur cietušos atbalsta un aizsardzības pasākumi jau reāli notiek. Diemžēl Latvija nav šo valstu starpā.

"Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir īstenota virkne pasākumu, lai dokumentos noteiktās cietušo tiesības īstenotu dzīvē atbilstoši to vajadzībām, tomēr visaptverošas un skaidras sistēmas likumpārkāpumos cietušo personu atbalstam aizvien vēl nav," norādījusi Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Ilona Kronberga.

Direktīvas prasības jāievieš līdz 2015.gadam, bet līdz 2017.gada 16.novembrim un turpmāk reizi trijos gados Eiropas Komisijai jāsniedz dati par direktīvā noteikto tiesību nodrošināšanu cietušajiem.

Informācija, atbalsts un aizsardzība

Direktīvas 2012/29/ES mērķis, pirmkārt, ir panākt, lai noziegumos cietušie saņemtu atbilstīgu informāciju, atbalstu un aizsardzību un varētu piedalīties kriminālprocesā. Dalībvalstīm ir jāpanāk, lai cietušie tiktu atzīti un lai visu veidu saskarsmē ar cietušo jebkura kompetentā iestāde, kas rīkojas saistībā ar kriminālprocesu, izturētos pret viņiem profesionāli, ar cieņu, iejūtīgi un bez diskriminācijas.

Otrkārt, piemērojot šo direktīvu gadījumos, kad cietušais ir bērns, dalībvalstīm jānodrošina, lai, ņemot vērā tā vecumu, brieduma pakāpi, uzskatus, vajadzības un bažas, primāras būtu bērna intereses un tās vērtētu ar individuālu pieeju. Bērns un persona, kam ir vecāku atbildība, vai cits viņa juridiskais pārstāvis, ir jāinformē par visiem pasākumiem vai tiesībām, kuros īpaša uzmanība pievērsta tieši bērnam.

"Providus" pētniece Ilze Dzenovska skaidro, ka direktīvā detalizēti izklāstīta cietušo piecu pamatvajadzību nodrošināšana:

  • atzīšana un cieņpilna attieksme;
  • drošība un aizsardzība;
  • atbalsts;
  • tiesu varas pieejamība;
  • kompensācija un samierināšanās.

Direktīva arī prasa nodrošināt bezmaksas atbalsta pakalpojumu (piemēram, psihologu palīdzību) pieejamību cietušajiem un viņu tuviniekiem. Īpaši uzsvērta ir individuālā sadarbība ar cietušo pirmajā brīdī, līdzko viņš saskāries ar tiesībsargājošām iestādēm.

Jau, uzlūkojot šo īso un vispārināto direktīvas prasību kopsavilkumu, redzams, ka mūsu valstī daudz kas notiek citādi, jo vēl arvien galvenā uzmanība tiek pievērsta noziegumu izdarītājiem, ātrai reaģēšanai un operatīvai rīcībai, cietušos, kas nereti ir šoka stāvoklī un krīzes situācijā, atstājot bez ievērības un pat necenšoties nodrošināt viņu vajadzības.

 Pētījumi, portāls, atbalsta apļi

Latvijā jau ir ieviesti vai atrodas izstrādāšanā atsevišķi cietušo atbalsta procesa elementi. Tagadējais uzdevums - visas sistēmas izveide, bet jāsaprot, ka tas nebūs ne ātri, ne viegli. Taču, tā kā cietušo atbalsta jautājumi ir aktualizēti Eiropas Savienības līmenī, turklāt tos nostiprinot ar direktīvas spēku, arī Latvijā sākas diskusijas, tiek īstenoti projekti, lai sistēmu sakārtotu.

Piemēram, kopš pērnā gada jūnija Sabiedriskās politikas centrs "Providus" īsteno Eiropas Komisijas finansētu projektu "Atbalsta sistēma noziegumos cietušajiem – Latvijā un citur", kura laikā tiek izvērtēta Latvijā esošo cietušo tiesību un atbalsta pasākumu efektivitāte. Izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes, paredzēts auditēt pastāvošo tiesisko un institucionālo ietvaru, pieejamos finanšu resursus, atbildīgo profesionāļu attieksmi un izpratni. Tāpat mērķis ir izzināt cietušo personu apmierinātību ar pieejamo atbalstu un noskaidrot viedokli par uzlabojamo. Izmantojot iegūto informāciju un salāgojot to ar ārvalstu labo praksi, tiks piedāvāti ieteikumi un risinājumi situācijas uzlabošanai nākotnē.

Nule atklāts cietušo atbalsta portāls www.cietusajiem.lv, kur vienkāršā valodā pieejama vispusīga, praktiska informācija par iespējām rast atbalstu dažādās krīzes situācijās, stāsti par krīzes situāciju risinājumiem, arī ceļvedis par kriminālprocesa stadijām un vēl cita informācija.

Viena no projekta vadītājām I.Kronberga stāsta: šī vietne ir domāta galvenokārt noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, taču tajā atrodamas arī ziņas, kas var noderēt jebkuram, kas saskāries ar noziedzīgu nodarījumu vai tā sekām. Kaut arī vietne pamatā paredzēta pieaugušajiem, šeit noderīgu informāciju var atrast arī bērni.

"Pērn novembrī stājās spēkā Direktīva Nr.2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus."

"Esam izveidojuši sadaļu "Vecākiem un bērniem", un īpaši svarīga tā ir vecākiem. Viņi var uzzināt par pazīmēm bērna uzvedībā, kas varētu liecināt par notikušu vardarbību vai arī dažādiem konfliktiem bērna dzīvē, vai par notikumiem, kas viņu emocionāli ietekmējuši. Daudzi cilvēki kļūst par likumpārkāpumu aculieciniekiem, viņu visā valstī ir tūkstošiem, un nereti tieši emocionālu pārdzīvojumu dēļ tie nespēj pieņemt pareizos lēmumus. Vai zvanīt uz policiju un kas notiks pēc tam? Kas notiks, ja nevienam neziņošu – lūk, tie ir jautājumi, kas cilvēkam rodas šādā brīdī.

Mēs savā vietnē nevaram pateikt, kā tieši cilvēkam ikreiz rīkoties, bet varam izstāstīt, kas notiek tajā vai citā gadījumā. Vietnē ievietoto informāciju ir sagatavojuši pieredzējuši praktiķi - juristi, psihologi. Advokāta pakalpojumus šī mājaslapa nevar aizstāt, bet var palīdzēt izdarīt pareizo izvēli, kad cilvēks ir apmulsis ar likumpārkāpumiem saistītā situācijā un nezina, kā rīkoties," stāsta I.Kronberga.

Kopš pērnā gada novembra projekta ietvaros sadarbībā ar biedrību "Skalbes", centru "Dardedze" un Talsu novada krīžu centru pirmo reizi Latvijā ieviesti atbalsta apļi jeb psiholoģiski dziedējoši pasākumi cilvēkiem, kuri cieš no vardarbības darba vidē, vecākiem, kuru bērniem ir nodarīts pāri, un vardarbībā cietušām sievietēm.

Eiropas vadošo speciālistu pieredze Rīgā

21. un 22.februārī minētā projekta ietvaros norisinājās starptautiska konference "Atbalsta sistēma noziedzīgos nodarījumos cietušajiem – Latvijas iespējas un izaicinājumi". Tajā piedalījās EK Tieslietu ģenerāldirektorāta pārstāve Denisa Fikarova, organizācijas "Atbalsts cietušajiem Eiropā" prezidents Deivids Makena (David McKenna), Igaunijas nacionālās sociālās drošības apdrošināšanas pārvaldes Cietušo atbalsta pakalpojumu departamenta vadošā speciāliste Kaisa Iprusa-Tali  (Kaisa Ȕprus-Tali) un citi ārvalstu eksperti.

Latviju pasākumā pārstāvēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, labklājības ministre Ilze Viņķele, Saeimas deputāts Andrejs Judins, tiesībsargs Juris Jansons, "Providus" direktore Vita Tērauda, Valsts policijas priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns, Valsts probācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs, kā arī krīžu centru darbinieki.

Ja priekšlasījumos un diskusijās satiekas Eiropas Savienības institūciju, vairāku tās valstu, kā arī Latvijas praktiskā un analītiskā pieredze, ir skaidrs, ka ceļš cietušo aizsardzības virzienā tiek bruģēts. Vairs nebūs tā, kā diskusijā pāris dienu pirms konferences norādīja tiesībsargs J.Jansons: "Sabiedrībā bieži vien šķiet, ka cietušo nav, un ir sajūta, ka viss ir kārtībā. Tas, ko sabiedrība redz, ir tikai leduskalna redzamā daļa, un cietušais ir visneaizsargātākais."

"Visaptverošas un skaidras sistēmas likumpārkāpumos cietušo personu atbalstam aizvien vēl nav."

Kā viena no lielākajām problēmām izgaismojās vienotu rīcības vadlīniju, shēmu neesamība, kas līdztekus takta, līdzjūtības, profesionālu zināšanu un prasmju trūkumam cietušajiem, it sevišķi nepilngadīgajiem, nodara vēl lielāku ļaunumu.

"Dzīvē ir tā, ka katrs dara savu, bet tas, kuram nodarīts pāri, ir pakļauts šai sekundārajai viktimizācijai (psihisks stress, kurš rodas sabiedrības neadekvātās un negatīvās reakcijas rezultātā – red.) atkal un atkal. Visas valsts iestādes, kas gadās cietušā ceļā, paspēj izpausties "viskrāšņākajā" veidā. Šim cilvēkam valsts iestādes izrāda savu varu, tāpat kā sodot izrāda varu pret likumpārkāpēju. Bet reāli mērķis ir cietušajam palīdzēt, nevis parādīt, ka valsts iestādes strādā," uzsvēra I.Kronberga.

Arī centra "Dardedze" Konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode norādīja, ka būtu jāizstrādā noteikumi, kā konkrētos gadījumos rīkoties ar cietušajiem, jo pārspīlēta uzmanības veltīšana arī var radīt negatīvas sekas.

Pirmā valsts iestāde, ar kuru noziegumos cietušie lielākoties sastopas, ir policija, un tieši šajā pirmajā brīdī ir svarīgi, kā viņu uzklausa, kā izskaidro tiesības, kā nomierina sakaitētās emocijas. Valsts policijā tiek īstenots projekts "Atkārtotas viktimizācijas novēršana Valsts policijā". Tā vadītājs Andis Rinkevics stāstīja, ka policijā notiek apmācības, kā rīkoties saskarē ar cietušajiem. "Svarīga ir psiholoģiskā pieeja un izpratne, kā cietušajam palīdzēt. Runa ir ne tikai profesionālajām prasmēm, bet arī par darbinieku domāšanas maiņu. Un tas jautājums nav atrisināms gada vai divu laikā," atzina policijas pārstāvis.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI