Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ko nozīmē mājas renovācija? To, ka māja pēc remonta būs skaistāka un patērēs daudz mazāk siltumenerģijas, turklāt pusi no tēriņiem segs no ES fonda naudas.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Nu jau ir pagājuši trīs gadi, kopš uzsākta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”. Sākums, tāpat kā citiem jaunumiem, bija grūts. Daudzi dzīvokļu īpašnieki neuzticējās ne finansējuma avotam (jo vairāk tādēļ, ka renovācijas darbiem sākotnēji jāņem kredīts), ne pašai siltināšanas darbu efektivitātei, savukārt citi uzskatīja, ka tāpat ir labi un nekas nav jādara.
Trīs gados paveiktais
Taču izvērstais izskaidrošanas darbs, kuru uzsāka pēcāk likvidētā Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra un turpināja Ekonomikas ministrija (EM), nesa augļus: no 2009.gada līdz šā gada martam ERAF līdzfinansējuma saņemšanai kopumā bija iesniegti 812 projekti un no tiem apstiprināti vairāk nekā puse – 474 projekti.
Pārskatīt sākotnējos aizspriedumus iedzīvotājus gan mudināja arī strauji kāpjošās siltumenerģijas cenas. ERAF līdzekļu apgūšanu vēl veicināja pirmie īstenotie, reāli aplūkojamie renovācijas projekti: katrs taču vēlas dzīvot skaistā, siltā un atjaunotā mājā, it sevišķi, ja pusi no būvdarbu izdevumiem sedz ES nauda. Šeit jāpiebilst, ka interesenti ar renovētajiem namiem var iepazīties EM mājaslapā, atverot daudzdzīvokļu māju renovācijas e-karti, kurā šobrīd atzīmētas vairāk nekā 300 siltinātas ēkas.
EM valsts sekretārs Juris Pūce konferencē uzsvēra: kopš aktivitātes uzsākšanas ievērojami palielināts gan pieejamais ERAF finansējums, gan atviegloti nosacījumi projektu iesniedzējiem. Atbalstu mājokļa renovācijai var iegūt arī ēkām, kas būvētas pirmskara periodā; samazināts projekta iesniegumam pievienojamo dokumentu skaits. Renovācijas uzsākšanai iespējams saņemt arī avansa maksājumu.
"Pārskatīt sākotnējos aizspriedumus iedzīvotājus mudināja arī strauji kāpjošās siltumenerģijas cenas."
„Ļoti svarīgi ir ne tikai samazināt administratīvo slogu, bet arī par ERAF aktivitāti informēt iespējami vairāk dzīvokļu īpašnieku. EM rīkotās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros sarīkoti vairāk nekā simts semināru, kā arī speciāli informatīvi pasākumi speciālistiem,” teica J.Pūce. „Diemžēl ir vērojama liela starpība starp iesniegtajiem un akceptētajiem projektiem. Liela daļa no tiem nav pareizi sagatavoti. Arvien vēl klupšanas akmens ir energoauditi. To pārskatos tiek uzrādīta nepareizi sastādīta ēkas enerģijas bilance. Ievērojami tiek koriģēti dati – mākslīgi paaugstinot siltuma patēriņu, attiecīgi tiek prognozēts arī gaidāmais ietaupījums. Tāpēc mēs aicinām potenciālos projektu pieteicējus laikus vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un ar tās atbalstu kvalitatīvi sagatavot nepieciešamos dokumentus.”
Lai spararats neapstātos
Latvijā kopumā privatizācijai tika nodoti gandrīz 30 tūkst. daudzdzīvokļu namu ar vairāk nekā 670 tūkst. dzīvokļu īpašumu. Kā liecina Rīgas enerģētikas aģentūras dati, šo namu vidējais siltumenerģijas patēriņš svārstās ap 200 kWh/m². Apkures sezonā maksa par siltumenerģiju veido aptuveni 75% no visiem ar dzīvokļa īpašumu saistītiem maksājumiem. Šo māju tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, un tām steidzami vajadzīgs kapitālais remonts. Piemēram, Rīgā vien nepieciešams renovēt aptuveni 6000 dzīvojamo ēku apmēram 12 milj. kvadrātmetru kopplatībā. Šo būvdarbu kopējās izmaksas svārstās ap 650 milj. latu.
Šā gada martā no māju siltināšanai atvēlētajiem 47,7 milj. latu ir atlikuši 16 milj., kurus, ļoti iespējams, iztērēs jau šogad. Patlaban EM veic pārrunas ar Finanšu ministriju par iespēju uzņemties papildu saistības par pieciem milj. latu. Šo summu paredzēts novirzīt atbalstam projektu īstenošanai līdz 2014.gadam, kad sāksies jauns ES finanšu plānošanas periods 2014.-2020.gadam. Patlaban vēl nevar prognozēt, kāda atbalsta intensitāte varētu būt nākamajā finanšu plānošanas posmā, taču EM pieļauj, ka tā vairs nebūs 50-60% apmērā, bet gan mazāka.
Viena no nākotnes atbalsta iespējām varētu būt valsts garantiju programma bankā ņemtiem kredītiem, kas palīdzētu panākt ilgāku kredīta atmaksas laiku un labvēlīgākas procentu likmes.
Lieti noderētu arī, piemēram, Igaunijā praktizētais modelis, kur valsts daļēji sedz šādus kredītus, ja energoefektivitātes rezultāti pārsniedz minimālās prasības - labiem projektiem tie ir 10% no kopējās summas, bet izciliem – 20 procenti.
Starp EM iecerētajām atbalsta aktivitātēm, iespējams, varētu būt arī nodokļu atlaižu instruments, kas gan vairāk skartu pašvaldības. Efektīvākais būtu nekustamā īpašuma nodoklis, norādīja EM valsts sekretārs. Ja atvēlētie līdzekļi mājokļu siltināšanai šogad būs izlietoti, valsts šim mērķim varētu piešķirt arī budžeta naudu, taču tad atbalsts būtu mazāks par pašlaik pieejamiem 50% no siltināšanas izmaksām.
Kā vēl iegūt papildu finansējumu
Konferences laikā tika apspriests arī energoservisa kompāniju (ESCO) māju siltināšanas modelis, kas finansē visus renovācijas darbus un pēc tam atgūst ieguldītos resursus, par avotu izmantojot ietaupīto naudu saistībā ar samazināto siltuma patēriņu. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki turpina maksāt par siltumu tāpat kā iepriekš, līdz ESCO tiek segti visi izdevumi un, protams, apmaksāti arī peļņas procenti. EM būtu gatava apspriest zināmus atvieglojumus šādām kompānijām.
Taču līdzfinansējumu māju renovācijai iespējams saņemt arī no ES fondiem. Par vienu no tiem – JESSICA (Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā) konferences dalībniekus informēja šā fonda projektu vadītāja Lina Drehsela.
"Rīgā vien nepieciešams renovēt ap 6000 dzīvojamo ēku apmēram 12 milj. kvadrātmetru kopplatībā."
JESSICA ir Eiropas Komisijas iniciatīva, ko tā izstrādājusi sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un Eiropas Padomes Attīstības banku. Tās mērķis ir veicināt ilgtspējīgu pilsētvides attīstību un atjaunošanu, izmantojot finanšu instrumentus. ES dalībvalstis var izvēlēties daļu no tām piešķirtajiem ES struktūrfondu līdzekļiem ieguldīt atjaunojamos fondos, lai veicinātu finanšu resursu vairākkārtēju izmantošanu un tādējādi paātrinātu ieguldījumus Eiropas pilsētās. JESSICA veicina ilgtspējīgas pilsētvides attīstību, cita starpā atbalstot energoefektivitātes uzlabošanas projektus.
Taču kopumā ir jāsecina - lai arī kāds tiktu izvēlēts māju renovācijas finansēšanas modelis, turpmāk vairs netiks segta puse no izdevumiem daudzdzīvokļu māju siltināšanai. Tie, kas vēl pēdējā brīdī būs paspējuši savstarpēji vienoties par savas mājas renovāciju un, kā saka, paguvuši ielēkt aizejošā vilciena pēdējā vagonā, kļūs par ieguvējiem.
Pašvaldību loma mājokļu renovācijā
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) aprēķināts, ka, izmantojot esošo ERAF līdzfinansējumu, iespējams nosiltināt tikai 3,3% no daudzdzīvokļu namiem, kuriem ir vajadzīgs kapitālremonts. Lai veiktu visu dzīvojamo māju renovāciju, ir nepieciešami no 1,5 līdz 1,8 mljrd. latu. „Tas nozīmē, ka visus šos darbus paveikt, izmantojot tikai ES līdzfinansējumu, nevarēsim,” uzskata LPS padomnieks Aino Salmiņš. „Kopumā, lai atbilstoši rīcības plāniem ēku sektorā līdz 2030.gadam sasniegtu siltumenerģijas samazinājumu līdz 100 kWh/m² gadā, katru gadu ir jāparedz 80 līdz 94 milj. latu liels finansējums. Un vēl viena problēma – diemžēl Latvijā visus plānošanas periodus parasti uzsākam ar divu gadu nobīdi. Mēs gluži vienkārši šobrīd neesam gatavi nākamajam 2014.-2020.gada ES plānošanas periodam. Pašvaldību līdzdalība dzīvojamo māju renovācijas procesā ir tieši pakārtota valsts atbalsta programmai. Faktiski tās, izstrādājot savus rīcības plānus, dublē valsts programmas. Valsts atbalsta programma rada bāzi, pieradina cilvēkus pie domas, ka siltināta māja ir labāka par nesiltinātu.”
A.Salmiņš uzsvēra, ka pašvaldībām būtu jāizvirza trīs pamatuzdevumi:
„Procesu ievērojami kavē iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis. Gandrīz 40 procentu mājsaimniecību pērn gada nogalē atzinušas, ka gada laikā to materiālā situācija ir pasliktinājusies, un tikai pieci procenti uzskata, ka stāvoklis ir uzlabojies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par izmaiņām mājsaimniecību labklājībā 2011.gada 4.ceturksnī. Tas nozīmē, ka liela daļa mūsu cilvēku atrodas pie tā dēvētā enerģijas nabadzības sliekšņa,” sacīja A.Salmiņš. „Ir vairākas lietas, kuras jāīsteno nekavējoties. Mums ir jāpalīdz Ekonomikas ministrijai nevienlīdzīgā cīņā ar Finanšu ministriju, lai rastu papildu finansējumu šai ERAF aktivitātei. Turklāt jāuzlabo komunikācija ar LIAA. Pēc pašvaldību anketēšanas nācās secināt, ka komunikācija ar šo iestādi ir sarežģīta, tā atbildes sniedz rakstiski mēneša laikā, ilgstoši izskata maksājumu pieprasījumus, neievēro maksājumu termiņus, kā arī daudzas citas lietas. Esmu pat redzējis par vienu iesniegto projektu divas pilnīgi pretējas LIAA atsauksmes. Taču galvenais ir jautājums - kad mūsu valsts institūcijas no represīviem uzraugiem kļūs par sadarbības partneriem?”
Kas notiek pie kaimiņiem
„Gluži tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā uzbūvētās ēkas ir ar ļoti zemu energoefektivitāti, un tās patērē divas līdz trīs reizes vairāk enerģijas nekā līdzīgas būves Skandināvijas valstīs,” konferencē stāstīja Igaunijas Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas asociācijas valdes loceklis, Tallinas Tehnoloģiskās universitātes profesors Rode Līass.
Lai iedzīvotājiem dotu iespēju uzlabot vai atjaunot savas mājas, Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija jau 2001.gadā nodibināja „KredEx” – struktūru, kuras uzdevums ir paplašināt uzņēmumu finansēšanas iespējas, samazināt ar eksportu saistītos riskus un veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu. „KredEx” uzdevums ir arī veicināt esošā dzīvojamā fonda saglabāšanu un finansiālo problēmu risināšanu saistībā ar mājokļu uzlabojumiem. Šī struktūra kopā ar Vācijas attīstības banku „KfW Bankengruppe” un Igaunijas Ekonomikas ministriju izveidoja ilgtermiņa aizdevumu programmu mājokļu atjaunošanai ar izdevīgām procentu likmēm. Saņemt kredītu ar zemām procentu likmēm un atmaksas laiku līdz 20 gadiem, kā arī izmantot ES līdzfinansējumu var visi nami, kas būvēti līdz 1993.gadam.
"Arī Igaunijā uzbūvētās ēkas ir ar ļoti zemu energoefektivitāti."
Igaunijā ir ieviestas arī nodokļu atlaides renovētām dzīvojamām mājām, kas savukārt atvieglo kredītu segšanu.
Taču jāpiebilst, ka ne Lietuvā, ne Igaunijā atbalsts māju renovācijai nav ne tuvu tik plašs, kā šobrīd Latvijā, – 50 vai 60% no siltināšanas izmaksām.
Konferences laikā tika apspriesti arī citi jautājumi, kas saistīti ar tiesību aktu uzlabošanu šajā jomā.
