Patlaban LAB darbojas kā valsts aģentūra un ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša zinātniskā institūcija. Kopējais bibliotēkas krājuma apjoms ir 3,44 miljoni eksemplāru: 1,3 miljoni grāmatu, 1,7 miljoni periodisko izdevumu, 20 500 rokrakstu un attēlu (rokrakstu kolekcija aptver laika posmu no XIII gadsimta līdz mūsdienām), 32 700 reto grāmatu (arī 210 inkunābulu, kas izdotas XV gadsimtā), senas kartes, notis, fotogrāfijas, ievērojamu valstsvīru, zinātnieku, rakstnieku un mūziķu autogrāfi, datori ar interneta pieslēgumu, 826 autoritatīvas „on-line” un CD-ROM datubāzes, kā arī LAB izstrādātas lokālās datubāzes. LAB veido un izdod bibliogrāfiskos rādītājus, veic pētījumus bibliotēku, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas tehnoloģiju nozarē.
Kā norāda LAB direktore Venta Kocere, bibliotēka ir gatava sadarboties ar LU, jo saskata iespējas īstenot kopīgus projektus, kā arī universitāte varētu palīdzēt apsaimniekot bibliotēkas ēku Lielvārdes ielā 24, tur izvietojot LU bibliotēkas fondus. Tomēr, iekļaujot Akadēmisko bibliotēku LU sastāvā, bibliotēkas vadība vēlas, lai bibliotēka paliktu pašreizējās ēkās, kā arī saglabātos vienota bibliotēka, kurā apvienots „Bibliotheca Rigensis” un Misiņa bibliotēkas krājums, kā arī Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa.
Direktore uzskata, ka būtu jāsaglabā arī Misiņa bibliotēkas vēsturiskais nosaukums un jāievēro līdzšinējie krājuma – letonikas avotu – komplektēšanas pamatprincipi un krājuma nedalāmība, neiepludinot tos citas bibliotēkas krājumā.
Valdība LAB direktores Ventas Koceres un četru darbinieku ieguldījumu Latvijas valsts labā novērtējusi ar Atzinības rakstu. Apbalvojums V. Kocerei piešķirts pēc Ārlietu ministrijas ierosinājuma par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas grāmatniecības mantojuma popularizēšanā pasaulē un Latvijas valsts pozitīvā tēla veidošanā.
Ieskats vēsturē
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka (LAB) ir viena no senākajām bibliotēkām Eiropā un vecākā zinātniskā iestāde Latvijā, kas pēc M. Lutera ierosinājuma dibināta 1524. gadā un ar nosaukumu Rīgas pilsētas bibliotēka (Bibliotheca Rigensis) līdz 1945. gadam bija pazīstama ne vien Baltijā, bet arī ārzemēs. 1945. gadā to pārdēvēja par Valsts vēsturisko bibliotēku, bet 1946. gadā nodeva Zinātņu akadēmijai, un tā ieguva Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas nosaukumu. 1946. gadā Zinātņu akadēmijai tiek nodota arī vecākā un pasaulē pilnīgākā latviešu literatūras krātuve – Misiņa bibliotēka. 1954. gadā Zinātņu akadēmija administratīvi šīs divas grāmatu krātuves apvieno, dodot lasītājiem iespēju izmantot abu šo unikālo bibliotēku fondus. Atbilstoši jaunajām Zinātņu akadēmijas funkcijām 1992. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka tiek pārdēvēta par Latvijas Akadēmisko bibliotēku.
Bibliotēka ar zinātnisku un kultūras vērtību
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka glabā ārkārtīgi nozīmīgu seno rokrakstu, inkunābulu un reto grāmatu krājumu, ieskaitot pazīstamo J.K. Broces „Monumente”, kura izdošana (1992-2007) kļuvusi par starptautiski nozīmīgu pasākumu. Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā glabājas liela daļa no Latvijas rakstītās vēstures un kultūras mantojuma, tai skaitā – 32 000 seno iespieddarbu (arī 210 inkunābulu, kas izdotas XV gadsimtā), senas kartes, notis, fotogrāfijas, ievērojamu valstsvīru, zinātnieku, rakstnieku un mūziķu autogrāfi. Rokrakstu kolekcija aptver laika posmu no XIII gadsimta līdz mūsdienām.
Bibliotēkas atsevišķa un ļoti nozīmīga daļa ir Misiņa bibliotēka (dibināta 1885. gadā) – pilnīgākā latviešu literatūras krātuve pasaulē (vairāk nekā miljons dažāda veida iespieddarbu, sākot no XVII gadsimta), kurai rakstnieks Edvards Virza devis trāpīgu un dziļu raksturojumu: „Kas Misiņa bibliotēka ir? Tā ir grāmatā pārvērsta un plauktos noguldīta tauta.”
"Kas Misiņa bibliotēka ir? Tā ir grāmatā pārvērsta un plauktos noguldīta tauta."
E. Virza
Šo LAB krājuma daļu Rīgas pilsētai 1925. gadā nodeva izcilais latviešu bibliofils un bibliogrāfs Jānis Misiņš ar noteikumu, ka tā tiks saglabāta un šī bibliotēka netiks pievienota citām bibliotēkām vai iekļauta to sastāvā. Misiņa bibliotēka ir galvenais atbalsta punkts „Letonikas” valsts pētījumu programmai, un zinātnieku letonistu sadarbība ar šo bibliotēku ir cieša. Tāpat vērtīgi ir bibliotēkas veiktie lekciju pasākumi un izstādes, kas notiek ēkā Rūpniecības ielā 10. Savukārt Akadēmiskajā bibliotēkā Lielvārdes ielā 24 ir koncentrēta nozīmīgākā literatūra dabaszinātnēs, īpaši ķīmijā, datubāzes, referatīvie žurnāli, starptautiskie izdevumi, kuri ir vitāli nepieciešami Latvijas Organiskās sintēzes institūtam, Fizikālās enerģētikas institūtam, Elektronikas un datorzinātņu institūtam, Koksnes ķīmijas institūtam, LU Polimēru mehānikas institūtam un citiem Teikas rajonā izvietotajiem pētniecības institūtiem, kuros strādā vairāk nekā 500 zinātņu doktoru (1/4 Latvijas zinātniskā potenciāla).
Par LAB reorganizāciju
Sabiedrības uzmanība LAB reorganizācijai tika pievērsta, kad šā gada 24. aprīļa valdības ārkārtas sēdē izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe paziņoja, ka LAB plānots nodot Kultūras ministrijai, vienlaikus mainot tās statusu no valsts aģentūras uz iestādi. Jautājums izraisīja plašu sabiedrības rezonansi un diskusijas gan Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), gan pašas bibliotēkas vadības līmenī.
Kultūras ministrs Ints Dālderis, 29. aprīlī tiekoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, arī pieļāva iespēju, ka Misiņa bibliotēku varētu nodot LNB, bet Akadēmisko bibliotēku apvienot ar augstskolu bibliotēkām, sadalot krājumu atbilstoši augstskolu profilam. Taču, kamēr netiks uzcelta plašā Gaismas pils, LNB varētu pietrūkt telpu Misiņa bibliotēkas krājuma glabāšanai, tāpēc daļu grāmatu, pēc ministra domām, varētu uz laiku izvietot LNB grāmatu krātuvē Silakrogā. Šī informācija izsauca asu deputātes Janīnas Kursītes reakciju, kura pauda sašutumu par šādu ieceri, kas, viņasprāt, nozīmētu Misiņa bibliotēkas faktisku likvidāciju. Nododot Kultūras ministrijas (konkrētāk – LNB) pārziņā vēsturiskos krājumus, tiktu zaudēts zinātniskās bibliotēkas raksturs.
Interesējoties par turpmākajiem Akadēmiskās bibliotēkas attīstības scenārijiem, 19. maijā bibliotēku apmeklēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, bet 25. maijā Rīgas pilī ar LAB direktori Ventu Koceri, izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi un Kultūras ministrijas valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu tikās Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Sākotnēji IZM bija trīs LAB turpmākās attīstības scenāriji, proti, Akadēmiskā bibliotēka varētu sadarboties un, iespējams, apvienoties ar kādu no Latvijas augstskolu bibliotēkām, Akadēmiskās bibliotēkas vadība pierādītu, ka tā var izdzīvot patstāvīgi, arī samazinoties finansējumam, vai Akadēmiskā bibliotēka tiktu nodota Kultūras ministrijas pārraudzībā un tālākā nākotnē Misiņa bibliotēka izvietota topošajā Gaismas pilī.
Aptuveni nedēļu vēlāk LETA ziņoja, ka IZM Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Irina Arhipova skaidro, ka fiziskas pārmaiņas LAB līdz šā gada beigām neskars, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka plānoto finansējuma samazinājumu kontekstā Akadēmiskās bibliotēkas darbību līdzšinējā gultnē nav iespējams turpināt un bibliotēkas darbības tālāka attīstība nav iespējama, uzsverot, ka arī zinātnieki notikušajā LAB konsultatīvās padomes sēdē apliecinājuši nepieciešamību pēc pārmaiņām.
"Vecās letonikas literatūras koncentrēšana vienuviet varētu kļūt bīstama neparedzamas stihiskas nelaimes gadījumā."
Runājot par Misiņa bibliotēkas nodošanu LNB un aizstāvot Akadēmiskās bibliotēkas autonomijas ideju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs, „Letonikas” valsts programmas padomes priekšsēdētājs profesors Jānis Stradiņš un LAB Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš uzskata, ka, viņuprāt, visas vecās letonikas literatūras koncentrēšana vienuviet varētu kļūt bīstama neparedzamas stihiskas nelaimes gadījumā, tādēļ Misiņa bibliotēkā sarūpētā krājuma glabāšana šķirti no lielajām letonikas vērtībām Nacionālajā bibliotēkā būtu pat ļoti vēlama.
Par LAB nepārvērtējamo vietu un lomu sabiedrības dzīvē liecina lasītāju komentāri internetā: „Nedrīkst pieļaut, ka tāds krājums kā Misiņa bibliotēkas fonds neglabātos atbilstošos apstākļos un nebūtu brīvi pieejams, jo ar Nacionālās bibliotēkas letonikas fondu ir par maz, ja vajadzīgas retākas grāmatas studijām un pētniecībai.” Vai arī: „Izrādās, jācīnās ir arī par vērtībām, kurām tā kā pat nebūtu vajadzīgs īpašs pierādījums.”
Plāno valsts finansējuma palielinājumu
Nākamgad LAB darbības nodrošināšanai plānots palielināt valsts budžeta finansējumu par aptuveni 40%, liecina Ministru kabineta komitejas sēdei sagatavotais Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu projekts.
Kā IZM norādījusi, šajā gadā Akadēmiskās bibliotēkas darbības nodrošināšanai no valsts budžeta piešķirti 554 228 lati, kas lielākoties izlietoti bibliotēkas darbinieku atlīdzībai (483 446 lati) un precēm un pakalpojumiem (70 782 lati).
2010. gadā bibliotēkai paredzēts budžeta palielinājums par 242 457 latiem, kas plānoti bibliotēkas darbības nodrošināšanai, tostarp telpu uzturēšanai. Līdz ar to bibliotēkai no valsts budžeta līdzekļiem nākamgad plānots piešķirt 763 385 latus.
Pamatnostādņu projekts paredz, ka 2011. gadā bibliotēkas finansējums saglabātos 2010. gada līmenī, bet 2012. gadā tas pieaugtu līdz 850 000 latu gadā. 2013. gadā no valsts budžeta bibliotēkai tiktu novirzīti 1 105 000 latu.
