Valdība otrdien, 28.maijā, izskatīja informatīvo ziņojumu "Priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai", paredzot samazināt darbaspēka nodokļu slogu mazāk atalgotajiem un ģimenēm ar bērniem, kas mazinātu nabadzības un bezdarba riskus mazāk kvalificētam darbaspēkam, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku un motivāciju izvairīties maksāt nodokļus.
Finanšu ministrs Andris Vilks norāda: Latvija patlaban ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropā, ir sasniegts un pārsniegts pirmskrīzes līmenis. Taču vienlaikus ir saglabājušies daudzi problēmjautājumi, jo krīze ir arī palielinājusi plaisu starp turīgākajiem un mazāk turīgajiem, tostarp bezdarbs ir krietni lielāks nekā pirms krīzes.
Ikvienā forumā gan no Eiropas Komisijas, gan Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda šajā sakarā Latvijai tiekot uzdoti jautājumi, jo šajā ziņā īsti nav redzams, vai Latvija ir pārvarējusi krīzi vai ne. Tāpēc valdībai jau tuvākajā laikā ir jābūt prioritātei, kā mazināt šo plaisu, piebilst finanšu ministrs.
Algā uz rokas paliks vairāk
Ar priekšlikumiem pārskatīt minimālo algu un nodokļu atlaides Finanšu un Labklājības ministrija nāca klajā pirms vairākiem mēnešiem, ar sociālajiem partneriem ir bijušas diskusijas par summām. Tagad priekšlikumi ir konkretizēti, ieviešot arī diferencētu nodokļu atbalsta principu.
Paredzēts, ka minimālo algu paaugstinās līdz 225 latiem (pašreiz 200 latu). Neapliekamais minimums būs progresīvs jeb diferencēts. Maksimālais neapliekamais minimums būs algai līdz 225 latiem – 84 lati. Nākamajam solim neapliekamo minimumu rēķinās ar koeficientu, un algai robežās no 225 līdz 400 latiem neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies. Algai virs 400 latiem paliks pašreizējais neapliekamais minimums – 45 lati.
Palielinās arī atvieglojums par apgādājamo (pašreiz 70 latu mēnesī, no 1.jūlija – 80 latu). No 2014.gada ierosināts atvieglojumu par katru apgādājamo personu noteikt 98 latu apmērā.
Finanšu ministrija neapliekamā minimuma diferencētajā noteikšanā izmantojusi citu valstu pieredzi. Vienlaikus modelēta dažādu ģimeņu situācija, kas rāda, kādu ietekmi kādos gadījumos izmaiņas atstās. Piemēram, ja ģimenē ar diviem bērniem abi strādājošie vecāki saņems tikai minimālo algu, tad papildu ienākums gadā šai ģimenei būs 772 lati.
A.Vilks uzsver, ka izmaiņas ir lielas, un tās īpaši skars cilvēkus ar zemiem ieņēmumiem, būtiski ieguvumi būs ģimenēm, kurās ir vairāk bērnu, un cilvēkiem ārpus lielajām pilsētām, kur ienākumi ir mazāki.
Ieguvēji būs 196 tūkstoši ģimeņu
Labklājības ministre Ilze Viņķele uzsver, ka ar šiem priekšlikumiem Latvijas nodokļu sistēmā tiek ieviests līdz šim nepraktizēts progresivitātes elements. Ministre progresīvu neapliekamo minimumu vērtē kā pareizāku pieeju – no lielākas likmes piemērošanas lielākiem ienākumiem efekts būtu daudz mazāks, jo Latvijā cilvēku skaits, kas saņem atalgojumu virs 1000 latiem, nepārsniedz 8% no kopējā skaita.
No lielākiem atvieglojumiem ieguvēji būs apmēram 196 tūkstoši ģimeņu Latvijā.
Atbildot uz LV portāla jautājumu, vai tie cilvēki, kuru interesēs ir paredzētas lielākās nodokļa atlaides, spēs tās izmantot, ja daudziem ir tik mazas algas, ka ar nodokli neapliekamā daļa paliek neizmantota, labklājības ministre skaidro, ka tāpēc atvieglojumi paredzēti vienlaikus ar minimālās algas paaugstinājumu. Turklāt ministrei arī esot pārliecība: ja valsts tur savu solījumu, palielinot atvieglojumus par apgādājamiem un neapliekamo minimumu, arī uzņēmēji varētu turēt savu norunas pusi – legalizēt daļu atalgojuma, kas, nav ko slēpt, lai arī sarūk, tomēr ir liels. Piemēram, 36% sociālo iemaksu veicēji maksā no ieņēmumiem, kas nepārsniedz minimālo algu.
"Ja ģimenē ar diviem bērniem abi strādājošie vecāki saņems tikai minimālo algu, tad gadā papildu ienākums būs 772 lati."
Pieņēmumu, ka jaunie nodokļu atbalsta pasākumi vairāk domāti zemo algu saņēmējiem, tātad gan mazāk kvalificētiem cilvēkiem, gan tiem, kuri pieņem "algas aploksnēs", bet izskatās, ka sodīti tiks tie, kam algā ir vairāk par 400 latiem, I.Viņķele komentē šādi: Latvijā cilvēku ienākumu skala ir ļoti saspiesta un "īsti turīgu cilvēku mums patiešām ir maz". Sabiedrībā akūta ir subjektīvā netaisnīguma sajūta, jo skaitļi liecina – lielo algu saņēmēju skaits un turīgo uzņēmēju skaits nav liels.
Taču ministre nepiekrīt, ka tādējādi kāds tiek sodīts un atbalsts ir tikai mazkvalificētam darbaspēkam, jo aprēķini rāda, ka konkrētus taustāmus ieguvumus gūst arī ļoti liela daļa valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošo, turklāt ļoti daudzas sievietes dažādās jomās, tostarp sociālo dienestu, veselības aprūpes un izglītības darbinieki. Līdz ar to tā būs ļoti konkrēta palīdzība šiem cilvēkiem. Nodokļu atlaides varētu arī mīkstināt situāciju dažādās jomās, kurās prasīto algu paaugstinājumu, papildu dotācijas no budžeta tik lielā mērā nav iespējams apmierināt – tas ir viens no veidiem, kā paaugstināt neto ienākumus, piebilst ministre.
I.Viņķele piebilst, ka gan Centrālās statistikas pārvaldes dati, gan Labklājības ministrijas informācija un Pasaules Bankas pētījums rāda: nevienlīdzība bijusi augstāka pirms krīzes, un krīze ir samazinājusi turīgākās iedzīvotāju daļas ienākumus proporcionāli vairāk. Līdz ar to tagad ir ideāla situācija, lai krīzes mācību ņemtu vērā un pirmskrīzes trakumu neatkārtotu un jau samazinājušos, bet joprojām augstos nevienlīdzības rādītājus koriģētu.
Par IIN likmes straujo mazināšanu šaubas budžeta iespēju dēļ
Prioritātes, ko pašreiz izvirza Finanšu un Labklājības ministrija atstās ietekmi uz budžetu (valsts un pašvaldību) ieņēmumiem, kas būs mazāki.
Kaut gan A.Vilks par svarīgu un turpināmu uzskata vienu no iepriekš sāktajām iniciatīvām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu –, viņš ir arī izteicies, ka likmes samazinājums varētu būt ne tik straujš. Šogad IIN likme ir samazināta par vienu procentu (24%). Nākamajos divos gados samazinājums ir par 2% gadā (2015.gadā paredzētā likme – 20%). Triju gadu laikā budžets no šī nodokļa tādējādi nesaņems 175 miljonus latu, kas ir ļoti liela summa.
Tāpēc visi jautājumi būs jāskata nākamā gada budžeta projekta apspriešanā. Patlaban ministriju pieprasījumi astoņas reizes pārsniedzot virs budžeta bāzes pieejamo naudas daudzumu. Tas arī saprotams, jo krīzes laikā iespējas bija ierobežotas, daudzās jomās izdevumi iegrožoti. Taču pat pie visai saprātīgiem pieprasījumiem budžeta apjoms neatļaujot visus prasījumus apmierināt.
Pēc pirmā pusgada budžeta rādītājiem būs skaidrība, kāds ir naudas apjoms, kas būs pieejams nākamajam gadam, kāda ir ekonomiskā perspektīva otrajam pusgadam, kāda būs situācija ar "Liepājas metalurgu".
Finanšu ministrs prognozē, ka budžeta sarunas būs ļoti karstas, pat dramatiskas un būs jautājumi, par ko valdībai nāksies izšķirties – par priekšlikumiem nevienlīdzības mazināšanai, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu (kas ir straujākais samazinājums, kāds Eiropā ir pieredzēts), algu pieprasījumiem visās jomās, ieguldījumiem veselības nozarē. "Tā būs kolektīva atbildība pie salīdzinoši limitēta naudas apjoma," uz realitāti norāda A.Vilks.
Finanšu ministrija atgādina: lai mazinātu Baltijas valstu konkurenci par investīcijām un darbavietām, 2012.gada 24.maijā Saeima atbalstīja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli, paredzot pakāpeniski samazināt IIN likmi – no 2013.gada 1.janvāra no 25% uz 24%, 2014.gadā – uz 22%, bet 2015.gadā – uz 20 procentiem. Tomēr, lai gan IIN likme tiek mazināta visiem vienādi, proporcionāli tā vairāk ietekmē darba ņēmējus ar atalgojumu virs vidējā, tāpēc tiek piedāvāti papildu risinājumi, kas tieši ietekmēs iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem, nevis produktīvāko darbinieku darba algas.
