Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dzīve ieslodzītiem ir pretrunā ar savvaļas dzīvnieku dabiskajiem instinktiem, un zvēraudzētava nekad nespēs aizstāt dabisko dzīves vidi.
FOTO: SXC
Kažokzvēru ikdiena zvēraudzētavās
Kampaņas "Kažokādas otra puse" koordinators un Latvijā pirmās dzīvnieku tiesību aizstāvības biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāvis Aivars Andersons organizācijas rīkotajā diskusijā uzsvēra biedrības mērķi izglītot sabiedrību par cilvēku un dzīvnieku savstarpējām attiecībām, lai radītu izpratni arī par to, ka daudzās jomās dzīvnieku izmantošana vairs nav nepieciešama.
A.Andersons norādīja: nebūt nav tā, ka problēmu aktualizējuši asiņainie kadri video sižetā ar pāris savainotajiem dzīvniekiem – tā drīzāk ir aisberga redzamā daļa. Problēmas būtība ir zvēraudzētavu ikdienas darbs un jautājums – vai lapsu un ūdeļu audzēšana vispār ir iespējama bez dzīvnieku mocīšanas, kaut arī pamatprincipos tiek ievēroti dzīvnieku labturības noteikumi?
Dzīvnieku tiesību aizstāvju rīcībā esošā informācija liecina, ka līdzīgi pārkāpumi novēroti arī zvēraudzētavās ārzemēs, un tas vēlreiz apstiprina, ka zvēraudzēšana humānā veidā, neierobežojot dzīvnieku vajadzības, nav iespējama.
Latvijas Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes "Dzīvnieku draugs" pārstāve Laura Karnīte neslēpj, ka sprosta izmēri ir daudz par maziem, lai tajos normāli varētu izpausties dzīvnieku dabiskie instinkti, līdz ar to zvēri atrodas nemitīgā stresā. Piemēram, lapsai vajadzīga 100 m2 platība, lai tā justos kā dabiskā vidē, bet zvēraudzētavās šādus apstākļus nodrošināt ir nereāli. Tas ievērojami sadārdzinātu kažoka tapšanas izmaksas (vienam kažokam vajadzīgs ap 100 dzīvnieku). Kažoks izmaksātu miljonu, un par šādu cenu diez vai kāds būtu gatavs to pirkt.
L.Karnīte uzsver: Latvijas sabiedrībai jāapzinās, ka ik dienu ap 300 tūkstošiem dzīvnieku dzīvo neizsakāmās mokās, un bezdibenis, kas šķir šādu eksistenci no tā, kā sugas brāļi dzīvo brīvībā, ir neiedomājami dziļš, tādēļ ir svarīgi iestāties par tiem, kas paši sevi nevar aizstāvēt.
Dzīvnieku aizstāvji nākuši klajā ar iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, kas noteiktu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu.
Dzīvnieku tiesību aizstāvji konsultējas ar juristu
Biedrības "Dzīvnieku brīvība" piesaistītais jurists Rihards Naglis uzskata, ka, balstoties uz videomateriāla analīzi, saskatāmas ne tikai administratīvā pārkāpuma pazīmes, bet nodarījumu varētu klasificēt atbilstoši Krimināllikuma 230.panta 1.daļai, kas paredz, ka dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanā un cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem gadījumā vainīgajiem ir piemērojams sods par nodarījumu – pat ar iespējamu brīvības atņemšanu.
Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.pantā pateikts, ko nozīmē cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem. Jurists saskata šādus pārkāpumus: dzīvnieku atstāšana bez aprūpes, dzīvnieku atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, dzīvnieku turēšanas noteikumu, labturības prasību un pārvadāšanas noteikumu neievērošanu, kas apdraud dzīvnieka veselību.
"Dzīvnieku aizstāvji nākuši klajā ar iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, kas noteiktu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu."
Pārkāpti esot arī MK noteikumi Nr.715 "Labturības prasības kažokzvēru turēšanai". Piemēram, noteikumu 16.punkts noteic: ja kažokzvēriem konstatē veselības vai uzvedības traucējumus, vispirms ir jānovērtē to turēšanas apstākļi. Ja veselības vai uzvedības traucējumu iemesls ir turēšanas apstākļu nepilnības, kuras nav iespējams novērst nekavējoties, to dara pēc dzīvnieku izvešanas no mītnes. Savukārt 17.punktā teikts, ka slimiem vai ievainotiem kažokzvēriem palīdzība jāsniedz nekavējoties.
R.Naglis atgādina: kaut arī Krimināllikuma 230.pantā dzīvnieku mocīšana netiek izdalīta, tiesu praksē ir bijuši gadījumi, kad no dzīvnieku aizstāvības ētiskā aspekta dzīvnieku mocīšana ir kriminalizēta un pielīdzināta spīdzināšanai, pat gadījumā, kad konkrētas sekas – sakropļojums vai nāve – netiek konstatētas.
Jurists ir pārliecināts, ka par šo gadījumu zvēraudzētavu īpašnieki un darbinieki būtu jāsauc pie kriminālatbildības.
Citu valstu pieredze
Biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāvis A.Andersons norāda, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas par kažokzvēru audzēšanu sākusi atklātu sarunu – arī citviet pasaulē norisinās aktīvas diskusijas par zvēraudzētavu aizliegumu.
Biedrības pārstāve Inga Tetere-Frolova uzsver: citu valstu pieredze apliecina, ka kažokzvēru audzēšanas nozares likvidācija ir iespējama, lai arī tas nav vienkāršs process.
Piemēram, Lielbritānijā, Austrijā, Horvātijā, Rumānijā un citās valstīs, kažokzvēru audzēšana zvēraudzētavās ir pilnībā aizliegta. Nīderlandē, kas bija viena no zvēraudzētavu līderēm, tikai ētisku apsvērumu dēļ 2012.gadā tika pieņemts aizliegums. Nīderlandē bija 160 zvēraudzētavas, bet Latvijā ir tikai astoņas, un nozares ietekme uz kopējo tautsaimniecību nevarētu būt tik būtiska, lai runātu par vietējās ražošanas iznīcināšanu.
Lai arī vienmēr pastāv iespēja Latviju salīdzināt ar valstīm, kas veiksmīgi turpina kažokzvēru audzēšanu un kažoku tirgošanu, būtu svarīgi izšķirties, kuru valstu piemēram šajā situācijā sekot, uzskata I.Tetere-Frolova.
Kā mainīt sabiedrības attieksmi?
"Dzīvnieku brīvības" pārstāve secina, ka šobrīd sabiedrība ir visnotaļ neinformēta un stereotipiem pārņemta – visbiežāk cilvēkiem nav nojausmas, cik dzīvnieku nepieciešams kažoka izgatavošanai un kā šis process notiek.
L.Karnīte atzīst, ka sabiedrības apziņas veidošana nenotiek vienā mirklī, bet dzīvnieku tiesību aizstāvju biedrība turpinās veidot informatīvas un izglītojošas kampaņas, lai cilvēki saprastu, ka kažoka valkāšana nebūt nav veids, kā celt savu statusu sabiedrībā.
"Citu valstu pieredze apliecina, ka kažokzvēru audzēšanas nozares likvidācija ir iespējama, lai arī tas nav vienkāršs process."
"Dzīvnieku brīvības" pārstāve Anna Suhovejeva atklāj, ka viens no nākamajiem soļiem būs sadarbošanās ar starptautisku koalīciju "Fur free alliance", kurā apvienojušās dabas aizsardzības organizācijas. To mērķis – izbeigt dzīvnieku mocīšanu un nogalināšanu. "Fur free alliance" uzrunā gan pircējus, gan modes industriju un ražotājus. Atbalstot organizācijas, tirgotāji savu nostāju var paust, nepiedāvājot klientiem izstrādājumus, kuros ietverti kažokādas elementi, bet izvēlēties "modi bez ciešanām".
Pārtikas un veterinārais dienests jau veicis ārpuskārtas pārbaudes
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe norāda, ka PVD ļoti nopietni attiecas pret dzīvnieku aizstāvju videomateriālu un, apmeklējot audzētavas, sola pievērst pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai.
Dienesta inspektori kažokzvēru audzētavās jau ir veikuši ārpuskārtas pārbaudes. Labturības prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek ievērotas – dzīvniekiem nodrošināti piemēroti turēšanas apstākļi, pietiekamā daudzumā barība un dzeramais ūdens. Nav konstatēti slimi un ievainoti kažokzvēri, kas varētu radīt aizdomas, ka dzīvniekiem nesniedz veterināro palīdzību. Inspektori pārbaudījuši arī dokumentus, kuros norādīta informācija par dzīvnieku ārstēšanu un mirstību.
M.Irbe apliecina: kažokzvēri tiek baroti ar sabalansētu, sugai atbilstošu barību, tiem ir pieejams dzeramais ūdens, par piemērotiem atzīti arī būri. Vairākas audzētavas nolietotos būrus pakāpeniski nomaina pret jauniem un iekārto apsildāmās dzirdināšanas iekārtas. Savukārt apkārt kažokzvēru novietnēm ir žogi ar papildu drošības ierīcēm, lai teritorijā nevarētu iekļūt savvaļas dzīvnieki vai, ja kāds kažokzvērs ir izkļuvis no būra, tas neizmuktu no audzētavas teritorijas.
"Turēšana būros dzīvniekos izraisa stresu un uzvedības izmaiņas. To varētu novērst vien tad, ja dzīvnieku turēšanas apstākļus pietuvinātu dabiskajiem."
PVD speciāliste piekrīt "Dzīvnieku brīvības" paustajam viedoklim, ka ūdeles un lapsas ir plēsēji, kuri savvaļas apstākļos ir ļoti aktīvi, ar savdabīgu sociālo dzīvi un ir savrupi pēc būtības. Tādēļ turēšana būros dzīvniekos izraisa stresu un uzvedības izmaiņas, piemēram, monotonas kustības, pašsakropļošanos un uzbrukumus citiem būrī dzīvojošiem dzīvniekiem. M.Irbe uzskata, ka šādus gadījumus varētu novērst vien tad, ja dzīvnieku turēšanas apstākļus pietuvinātu videi savvaļā, taču tad tas ir jāparedz normatīvajos aktos.
PVD speciāliste uzsver, ka PVD vasarā audzētavās vēlreiz veiks pārbaudes, jo šajā laikā ir liels dzīvnieku skaits un mazuļi tiek atšķirti no mātēm. Tomēr viņa neslēpj, ka jautājums par to, kā kažokzvēru audzētājs ievēro MK noteikumus ikdienā, kad pārbaudes netiek veiktas, savu aktualitāti nezaudē. Tad nu ir atkarīgs no audzētāju godprātības, ko ar normatīvajiem aktiem noregulēt nekādi nav iespējams.
Nozares ekonomiskais aspekts
Latvijas Zvērkopju asociācijas valdes locekle un SIA "Gauja AB" menedžere ārējo sakaru jautājumos Sandra Vilciņa norāda, ka kažokzvēru audzēšana notiek saskaņā ar Latvijas normatīvajos aktos paredzētajām dzīvnieku labturības prasībām, atbilstoši ES pieņemtajām rekomendācijām par kažokzvēru audzēšanu.
Asociācijas pārstāve nozari raksturo kā veiksmīgu ar vairāk nekā 10 miljonu latu lielu apgrozījumu 2012.gadā. Nozare ļauj nodrošināt darbu 400 cilvēkiem, un tajā tiek izmantoti 25 tūkstoši tonnu pārtikā neizmantojamo 3.kategorijas gaļas un zivju subproduktu.
S.Vilciņa ir pārliecināta, ka, aizliedzot kažokzvēru audzēšanu Latvijā, ražošana tiktu pārcelta uz kaimiņvalstīm. Jau tagad Lietuvā nozares eksporta apjoms ir 100 miljoni eiro un no trīs saimniecībām, kas nozarē darbojās 1998.gadā, zvēraudzētavu skaits pieaudzis līdz 95 saimniecībām, palielinoties arī nodarbinātībai.
Tātad – diskusijās par kažokzvēru nozares pastāvēšanu vai likvidāciju ne mazāk svarīgs arguments par ētisko ir arī ekonomiskais, kas aplūkojams gan no produkcijas eksporta, gan nodarbinātības viedokļa.
