Nacionālās juridiskās kultūras sasniegums: klajā nācis unikāls izdevums

Valsts pamatlikums ir arī nacionālās identitātes būtisks elements. "(..) Papildinājumi, lai dokuments atbilstu mūsdienu dzīves ritumam, bija un ir jāievieš, taču tas, ka Latvijas Republikas Satversmei piemīt dzīvotspēja par spīti laika ritumam, ir iemesls lepoties ar mūsu pamatlikumu. Tas ir vienīgais šāda rakstura precedents pasaulē. No salīdzinošo konstitucionālo tiesību skatupunkta Satversmes gadījums ir unikāls," šāda atziņa pausta komentāru ievadā*. Tāpat kā LR Satversme, arī tās komentāri paredzēti jebkuram interesentam praktiskai lietošanai. Un tagad tādi tapuši LR Satversmes astotajai nodaļai.

Proti, trīs gadus ilgušā zinātniskā projekta rezultāts nu ir ieraudzījis dienasgaismu kā apjomīgs (864 lpp.) un unikāls izdevums, veltīts valsts pamatlikuma jaunākajai – astotajai  nodaļai "Cilvēka pamattiesības". Ne vien juristu saimei tas ir īpašs notikums kā nacionālās juridiskās kultūras sasniegums, arī plašākai sabiedrībai tas ir aktuāls un interesants kā jauns, valstiski nozīmīgs informācijas avots.

Darbs pie šī vērtīgā izdevuma – no idejas līdz īstenošanai – ilga trīs gadus. Tas ir Latvijas Universitātes (LU) zinātniskais projekts, kura vadītājs ir LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs profesors Dr.iur. Ringolds Balodis. Komentāri izdoti oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" Grāmatu apgādā, un tie, tāpat kā LR Satversme, varētu būt noderīga lasāmviela ikvienam, kurš interesējas par savām tiesībām un vēlas iegūt jaunas zināšanas.

"Konstitūcija ir valsts pamatlikums, primārais tiesību avots - tiesību sistēmas mugurkauls, no kā tālāk izriet jebkurš tiesisko attiecību saturs."

Dr.iur. Ringolds Balodis

Autori norāda, ka Satversmes komentāri "galvenokārt orientēti uz auditoriju, kas zina, ko vēlas atrast pantu skaidrojumos - tiesnešiem, juristiem, ierēdņiem, skolotājiem, augstskolu pasniedzējiem, taču paredzams, ka grāmata būs īpaši noderīga tiesību zinātņu studentiem".

Satversmes astotajā nodaļā ir 27 panti ( 89.-115.pants), un konstitūcijas papildināšanu ar šo jauno nodaļu 1998.gadā uzskata par vieniem no nozīmīgākajiem LR Satversmes grozījumiem kopš tās pieņemšanas. "Satversmes papildināšana ar VIII nodaļu ir īpaši būtisks notikums no konstitucionālo tiesību viedokļa, jo personu pamattiesību regulējums no šī brīža tiek ietverts hierarhijas ziņā augstākstāvošajā normatīvajā aktā – valsts konstitūcijā," ievadā raksta profesors Dr.iur. Ringolds Balodis.

Satversmes astotās nodaļas komentāri izstrādāti pēc vienotām vadlīnijām. Gandrīz visiem ir līdzīga struktūra: ievads, normas ģenēze un saturs.

"Ievadā ietverts attiecīgās pamattiesības vēsturisks apskats (idejas pirmsākumi un tās evolūcija rietumu tiesību lokā), pētītas Satversmē ietvertajai tiesībai ekvivalentas vai līdzīgas tiesības starptautiskajos līgumos un ārvalstu konstitūcijās. Autori analizējuši Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Polijas, Somijas, Šveices konstitūcijas, kā arī citu valstu konstitūcijas, ja tajās ietvertais regulējums ir atšķirīgs un interesants," izdevuma uzbūvi metodoloģiskajās piezīmēs skaidro projekta zinātniskais līdzstrādnieks, LU Juridiskās fakultātes lektors Edvīns Danovskis.

"Projekts, kas sākotnēji tika plānots divu gadu garumā, galarezultātā ilga trīs gadus."

Astotās nodaļas komentēšanā iesaistījušies vairāk nekā trīsdesmit zinātnieku un ekspertu, kas apvienojošies, "lai paveiktu juristu svarīgāko uzdevumu konstitucionālo tiesību jomā – interpretētu konstitūciju". To trāpīgi ilustrē grāmatas priekšvārda autora – Dr.iur. R.Baloža – domas: "Jebkurš darbs juridiskā jomā, it īpaši ja tas balstīts uz dziļām jurisprudences zināšanām, ir cieņas vērts, taču konstitūcijas komentēšana ir kas vairāk kā labi paveikts darbs. Konstitūcija ir valsts pamatlikums, primārais tiesību avots - tiesību sistēmas mugurkauls, no kā tālāk izriet jebkurš tiesisko attiecību saturs. Konstitūcijā visaugstākajā līmenī tiek definēta valsts konstitucionālā uzbūve, vēlēšanu sistēma, tiesu iekārta, attiecības starp valsts institūcijām, to struktūra un izveidošanās kārtība."

19.decembrī LU Mazajā aulā komentāru atvēršanas svētkus ar uzrunu atklās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Un iecerēts, ka pasākumā izdevumam, kas sācis ceļu pie lasītājiem, ceļavārdus teiks tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Tiesībsargs Juris Jansons, ES tiesas tiesnesis Egils Levits, izdevuma redkolēģijas vadītājs Aivars Endziņš,  Latvijas Universitātes (LU) rektors prof. Mārcis Auziņš un LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga.

Īsumā par izdevumu

• Redkolēģija (zinātniskie redaktori):  Prof. Aivars Endziņš (redkolēģijas vadītājs), prof. Romāns Apsītis, akad. Tālavs Jundzis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
• Autori (norādīti komentēto Satversmes pantu secībā): Juris Rudevskis (89.p., 90.p.), Egils Levits (91.p.), Jautrīte Briede (92.p., 104.p.), Ieva Višķere (92.p.), Gatis Litvins (92.p.), Agris Bitāns (92.p., 95.p.), Edvīns Danovskis (92.p., 96.p.), Valentija Liholaja (93.p.), Mārtiņš Paparinskis (94.p.),  Andrejs Judins (95.p.), Māris Ruķers (96.p.), Inese Lībiņa-Egnere (96.p.),  Juris Gromovs (97.p.), Inese Nikuļceva (98.p.), Ringolds Balodis (99.p.), Artūrs Kučs (100.p.), Gunārs Kusiņš (101.p.), Jānis Neimanis (102.p.), Jānis Pleps (103.p., 116.p.), Kaspars Balodis (105.p.), Inga Bite (106.p.), Artis Stucka (107.p.),  Māris Badovskis (107.p.),  Anita Kovaļevska (108.p., 109.p.), Kristīne Dupate (110.p.), Inga Reine (110.p.), Solvita Olsena (111.p.), Kristīne Jarinovska (112.p.), Mārcis Krūmiņš (113.p.), Jānis Rozenfelds (113.p.), Silvija Meiere (115.p.), Ilma Čepāne (115.p.), Ineta Ziemele (114.p.).

* Dr.iur. Ringolds Balodis "Ievads Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļas komentāram".