Pieļaujamos trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes dzīvojamo un publisko ēku telpās mūsu valstī regulē 2011.gada 25.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.76 „Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās”, kuru 2.pielikumā noteikts konkrēts trokšņa līmenis, kas dzīvojamo un publisko ēku telpās pieļaujams dažādā diennakts laikā.

Patiešām, šo noteikumu 7.punktā ir noteikts: „Saimnieciskās darbības iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus) un transportlīdzekļu radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu dzīvojamo un publisko ēku telpās kontrolē Veselības inspekcija (dzīvojamo ēku telpās – pēc iedzīvotāju pieprasījuma).(..)”

Par vides trokšņu robežlielumu pārkāpšanu juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem – to nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.¹ pants.

Ja, atklājot šādu administratīvo pārkāpumu, Veselības inspekcija rīkotos pietiekami operatīvi un bargi, pārkāpuma izdarītājs nejustos komfortabli un būtu spiests troksni novērst. Jums ir jāgaida Veselības inspekcijas reakcija uz Jūsu iesniegumu, un iestādes atbildei ir jābūt mēneša laikā.

Protams, arī mājas pārvaldniekam jābūt atbildīgam par nedzīvojamo telpu nomnieka rīcību, kas pasliktina vai dara neciešamus iedzīvotāju dzīves apstākļus, un jāreaģē uz Jūsu iesniegumu, atbilstoši telpu nomas līgumam panākot, lai trokšņainās iekārtas nomainītu pret klusākām, atbilstošām normatīviem.

Ja arī tas nenotiek, der ielūkoties Dzīvokļa īpašuma likumā, kura 4.pantā rakstīts, ka kopīpašumā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis).

Savukārt likuma 16.pants nosaka: vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā. Ēkas ārējā siena ir kopīpašuma daļa, par kuras nodošanu lietošanā (minēto ierīču uzstādīšanu) jānobalso vairāk nekā pusei iedzīvotāju.

Dzīvokļa īpašuma likums stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī; ja veikals iemitināts namā, kā Jūs rakstāt, pirms daudziem gadiem, tad tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ dzīvokļu īpašnieku piekrišana netika prasīta. Taču tagad, kad likums šādā veidā nodrošina dzīvokļu īpašnieku tiesības, varat vērsties pie mājas apsaimniekotāja ar prasību, ka šāda procedūra ir jāveic. Ja dzīvokļu īpašnieki nepiekritīs, ka rūcējiekārtas atrodas pie mājas sienas, viņi var sākt tiesvedību par to likvidēšanu. Taču šāds ceļš, protams, prasīs lielu uzņēmību un neatlaidību.

Tā kā vēstulē neesat norādījusi pašvaldību, kuras teritorijā dzīvojat, sīkāku skaidrojumu grūti sniegt. Tomēr vēl var meklēt palīdzību pašvaldības policijā, kuras kompetencē, vismaz Rīgā, ir trokšņu problēmas (gan ne šāda veida), kas traucē ļaužu naktsmieru.