Labdien! Mūsu ģimene Rīgā iegādājās māju. Diemžēl izrādījās, ka mūsu kaimiņiem, kuri arī dzīvo privātmājā, ir vienaldzīga attieksme pret apkārtējo tiesībām uz mieru un klusumu, jo gandrīz katru dienu (laiks var būt dažāds no 9.00-2.00 naktī) jaunieši spēlē bungas, ģitāru un dzied. Man nekas nebūtu iebilstams, ja tas notiktu civilizētā veidā, tomēr troksnis ir pa visu ielu dzirdams. Turklāt, brīvdienās mani pārsteidza tas, ka viņi savā sētā atļaujas nodarboties ar intīma rakstura darbībām, kuras no mūsu mājas loga ir redzamas. Sakiet, lūdzu, vai ir iespējams kaut kādā veidā normatīvo aktu ietvaros vērsties pret kaimiņiem (privātmājas īpašniekiem) un ierobežot viņu patvaļu. Paldies!
Pieļaujamo trokšņu līmeni sabiedriskās un privātās ēkās nosaka MK noteikumi Nr.76 „Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās”, bet kārtību, kas jāievēro konkrētā administratīvajā teritorijā – vietējās pašvaldības saistošie noteikumi. Galvaspilsētā tie ir Rīgas domes saistošie noteikumi (19.06.2007.) Nr.80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā".
Minēto noteikumu 4.punktā lasām: „Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts:
4.1. trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā;
4.2. izmantot pirotehniskos izstrādājumus laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, ja tas nav saskaņots ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, izņemot valsts noteiktajās svētku dienās; /../”
„Par 4.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00, uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām līdz piecsimt latiem. Ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divdesmit latiem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no divsimt latiem līdz sešsimt latiem.
Ja šāds pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā no lēmuma par soda uzlikšanu pieņemšanas dienas, neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas laika fiziskajām personām uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem,” – tā noteikts Rīgas domes minēto noteikumu 15.punktā.
Tiesības kontrolēt saistošo noteikumu pārkāpumus ir Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekciju administratīvo inspekciju inspektoriem, kā arī pašvaldības policijai.
Kaimiņu trokšņošanas reizēs iesakām vērsties pēc palīdzības policijā, zvanot pa tālruni 110.
Sīkāk par rīcību šādos gadījumos varat izlasīt LV portāla rakstā „Kaimiņš trokšņo – ko darīt?”
Par jautājumā minēto citu kaimiņu rīcību administratīvajos aktos nav atrodams nekāds regulējums, jo viņi atrodas savā privātajā teritorijā un var aizbildināties, ka viņu darbības nav paredzētas publiskai apskatei.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!