Ar bijušo civilsievu noslēdzām vienošanos par to, ka: 1) mūsu kopīgās meitas (3 gadi un 9 mēneši) ikdienas dzīvesvieta ir pie mātes; 2) es saskarsmes tiesības ar meitu realizēju katru otro nedēļu no piektdienas pl.18:00 līdz svētdienas pl.19:00; 3) par ikmēneša uzturlīdzekļu summu 200 EUR apmērā. Bet reāli meita atrodas pie manis gandrīz visas brīvdienas, piemēram, novembrī: 6.; 7.; 8.; 20.; 21.; 22.; 27.; 28. un 29., decembrī: 4.; 5.; 6.; 11.; 12.; 13.; 25.; 26.; 27.; 30.; 31., janvārī: 1.; 2. un 3. Kad bijusī civilsieva pamatoja uzturlīdzekļu summas apmēru, lielākas izdevumu pozīcijas tika minētas tieši bērna uzturēšanai un garīgai attīstībai brīvdienās. Bet tagad iznāk, ka bērns faktiski visas brīvdienas, sākot ar piektdienu, atrodas pie manis un man papildus uzturlīdzekļiem (200 EUR), ko pārskaitu bērna mātei, jānodrošina bērna uzturēšana un attīstībai nepieciešamo pasākumu vai rotaļlietu iegāde. Bijušajai civilsievai ir vēl viens bērns (puika 5 gadi un 9 mēneši) no iepriekšējām attiecībām, kura uzturēšanai viņa uzturlīdzekļus no bērna tēva nepieprasa (un arī nesaņem). Man rodas iespaids, ka bijusī civilsieva izmanto manis meitai maksātos uzturlīdzekļus arī sava dēla uzturēšanai. Jo meitas vajadzībām viņa izlieto tikai tik daudz, lai samaksātu par bērnudārzu un dažiem pulciņiem (aptuveni - 60 EUR) un pabarotu ar vakariņām. Ar drēbēm meitu apgādāju es vai mana māte. Gandrīz visas brīvdienas meita atrodas pie manis. Vai, ņemot vērā minēto, būtu reāli prasīt tiesai samazināt uzturlīdzekļu summu, nosakot to katrai pusei adekvātu un taisnīgu?