VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
18. martā, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Ekonomika
7
7

Kā Covid-19 pandēmija ietekmē uzņēmējus

LV portālam: LINETA MIKŠA, pārtikas nozares uzņēmuma “Orkla Latvija” komunikācijas direktore; ASTRĪDA TRUPOVNIECE, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore; DINS ŠMITS, veselības uzņēmumu grupas “Repharm” ģenerāldirektors

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Daudzu nozaru darbu būtiski ir skārusi jaunās koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatība. Latvijā līdz 14. aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija, lai to ierobežotu. Patlaban cieš daudzi – tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas, transporta, sporta un kultūras nozare u. c. LV portāls centās noskaidrot, kā situāciju redz šo nozaru komersanti.

īsumā
  • Aicina valdību izsludināt ārkārtējo situāciju tūrisma nozarē. Jau martā saimnieciskā darbība kritusies par 90% gan uzņemošā, gan izejošā tūrisma uzņēmumos.
  • Pieprasījums pēc “Orkla Latvia” produkcijas ir audzis vairākās produktu kategorijās, tādēļ ir palielināts ražošanas apjoms.
  • Lai gan Covid-19 pandēmija šobrīd ir ļoti redzams faktors, tā, visticamāk, pāries un diez vai būtiski ietekmēs farmācijas nozari.

Lai palīdzētu uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa atzina, ka apmēram pēc divām nedēļām valsts lems par palīdzības sniegšanu tūrisma nozarei, kura no vīrusa ir cietusi ļoti smagi. Par to, kāda veida atbalsts tiks sniegts, vēl tiek lemts.

LV portāls jautā: Kā Covid-19 izplatība pasaulē un Latvijā ietekmē uzņēmējdarbību?

Astrīda Trupovniece

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas izpilddirektore

Foto: Agnese Gulbe, LETA

12. martā esam nosūtījuši vēstuli valdībai, kurā aicinām valdību izsludināt ārkārtējo situāciju tūrisma nozarē, lai nekavējoties uzsāktu ārkārtas pasākumu īstenošanu un sniegtu papildu finansiālu atbalstu tūrisma nozarei. Šo vēstuli ir parakstījušas trīs asociācijas: ALTA, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Kongresu birojs. Ārkārtējā situācija palīdzētu komersantiem saglabāt darbavietas, novērstu bankrotu vilni un ļautu operatīvi atsākt darbību pēc ekonomiskās krīzes.

Tūrisma operatorus un tūrisma aģentus šī krīze skar visvairāk. Jau martā novērotais 90% saimnieciskās darbības kritums gan uzņemošā, gan izejošā tūrisma uzņēmumos padara neiespējamu pārskatāmā laikā prognozēt uzņēmumu finanšu resursu (apgrozāmo līdzekļu) pieejamību, līdz ar to:

  • nav iespējams nodrošināt nepārtrauktu tūrisma uzņēmumu saimniecisko darbību;
  • nav iespējams nodrošināt finansiālās saistības (līgumu izpildi), arī pret klientiem un partneriem;
  • nav iespējams izpildīt saistības pret darbiniekiem (algu izmaksa, atlaišanas pabalstu izmaksa).

Vēstulē valdībai pieprasām, lai tūrisma nozares ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā atbildīgās iestādes un valsts amatpersonas sniegtu skaidrus norādījumus par ceļojumu aizliegumiem vispār un uz konkrētām valstīm, skaidri formulējot drošības iemeslus un ceļošanas izdevumu apmaksas mehānismu.

Uzskatām, ka jānosaka katra indivīda atbildība par atteikumu no ceļojuma bez drošības iemesla pamatojuma, skaidrojot ceļošanas izdevumu apmaksas mehānismu.

Valstij būtu jāsniedz kompensācijas par ceļojumu atcelšanu vai lidojumu pārtraukšanu uz teritorijām, kurās ieviests aizliegums.

Tūrisma nozarei būtu jānosaka tiesiskā aizsardzība pret kreditoriem, kuriem veiktas priekšapmaksas, kas nav atgūstamas saskaņā ar iepriekš noslēgto līgumu.

Vēlamies, lai tūrisma nozari atbrīvotu no darbaspēka nodokļu nomaksas vismaz uz trīs mēnešiem (darbaspēka izmaksas veido 58% no uzņēmuma darbaspēka izmaksām).

Valstij būtu jānosaka atvieglota darbinieku atlaišanas procedūra, saskaņā ar kuru viņi nebūtu jābrīdina mēnesi iepriekš un viņiem nebūtu jāizmaksā kompensācija no uzņēmuma līdzekļiem. Aicinām, lai šīs kompensācijas sedz valsts. Savukārt bankām atlaistajiem cilvēkiem vajadzētu piešķirt hipotekāro maksājumu brīvdienas sakarā ar koronavīrusa radīto krīzi.

Valstij vajadzētu rast līdzekļus tam, lai visā Latvijas teritorijā rīkotu valsts apmaksātas (sedzot apmācību maksu un izmaksājot stipendiju) un kvalitatīvas apmācības tūrisma nozares darbiniekiem, kurus uzņēmumi uz laiku ir atvaļinājuši (bez algas saņemšanas).

Valstij vajadzētu nodrošināt īstermiņa apgrozāmos līdzekļus.

Licencētajiem tūrisma uzņēmumiem vajadzētu noteikt tiesības atteikties no kompleksā ceļojuma līguma bez kompensācijas klientam, ja izmaksas sedzis operators un tās nav atgūstamas no piegādātājiem.

Ierosinām noteikt izmitināšanas pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokļa likmi 5% apmērā un ēdināšanas pakalpojumiem – 12% apmērā.

Lineta Mikša

Pārtikas nozares uzņēmuma “Orkla Latvija” komunikācijas direktore

Foto: Evija Trifanova, LETA

Ar mērķi nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību un savas piegādes uzticamību, esam ciešā kontaktā ar saviem piegādātājiem, kā arī rūpīgi sekojam līdzi Covid-19 izplatībai un jaunākajiem Pasaules Veselības organizācijas un atbildīgo iestāžu ieteikumiem.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pieprasījums pēc mūsu produktu sortimenta ir audzis. Jau preventīvi veidojām gatavās produkcijas un izejvielu krājumus, taču saņemam daudzus liela apjoma pieprasījumus un pasūtījumus no klientiem, kas būtiski pārsniedz ierasto apjomu. Pieprasījums audzis vairākās produktu kategorijās, tādēļ esam palielinājuši ražošanas apjomu.

Esam ņēmuši vērā arī Zemkopības ministrijas aicinājumu nodrošināt nepārtrauktu pirmās nepieciešamības pārtikas preču pieejamību.

Vēlamies uzsvērt, ka koronavīruss neizplatās ar pārtikas produktiem un dzērieniem, tādēļ risks saistībā ar “Orkla Latvija” produktu patērēšanu nepastāv.

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu visā pasaulē, “Orkla Latvija” preventīvi ir ieviesusi vairākus piesardzības pasākumus, lai samazinātu darbinieku un apmeklētāju risku inficēties ar Covid-19, kā arī novērstu vīrusa izplatību savās ražotnēs un nodrošinātu piegādes uzticamību.

Šie piesardzības pasākumi ietver komandējumu atcelšanu, sanāksmju rīkošanas ierobežojumus, lielāku uzmanības pievēršanu higiēnas paradumiem un vadlīnijas, kas regulē kravas automašīnu šoferu, apmeklētāju un darbuzņēmēju pieņemšanu mūsu ražotnēs. Visiem, kas ierodas uzņēmuma teritorijā, tiek mērīta temperatūra.

Dins Šmits

Veselības uzņēmumu grupas “Repharm” ģenerāldirektors

Lai gan Covid-19 pandēmija šobrīd ir ļoti redzams faktors, tā, visticamāk, pāries un diez vai būtiski ietekmēs farmācijas nozari. Salīdzinājumam var pieminēt situāciju 2001. gadā, kad izplatījās putnu gripa, – visa farmācijas nozare ieguldīja lielu darbu, tomēr tam nebija paliekošas ietekmes uz šīs nozares biznesa modeli vai ienākumu līmeni. Aptiekās gadu no gada ienākumu līmenim relatīvi pret apgrozījumu ir tendence mazināties. Ar zināmu ironiju esam novērojuši, ka šādos īpašos apstākļos iedzīvotājiem un valdībai ir lielas gaidas no nozares, kamēr “miera apstākļos” nozari nereti pakļauj populistiskai kritikai un ierobežo tās iespējas attīstīties.

“Mēness aptiekas” kā Latvijas uzņēmums noteikti turpinās savu ikdienas darbu – darīt visu, lai mūsu iedzīvotājiem būtu pieejami efektīvi un droši medikamenti. Zāļu reģistrācija un ievešanas atļauju sniegšana ir valdības uzdevums, savukārt saražot zāles, arī Latvijas vajadzībām, ir ražotāju uzdevums.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU