Kāpēc Latvijā pērnvasar nodibinājāt “Global Shapers Riga” (tulkojumā no angļu valodas – “Globālie veidotāji Rīgā”, red.)?
Biju pamanījusi, ka jauniešiem Latvijā nav tādas organizācijas, kurā strādāt pie sociālajām inovācijām un iepazīties ar citiem jaunajiem profesionāļiem. Man apkārt darbojas dažādas nevalstiskas kustības, kas ir specifiskas un darbojas kādā noteiktā “lauciņā”. Ārzemēs gūtajā pieredzē mani piesaistīja tieši tas, ka ir platforma, kas ļauj satikties jauniešiem, kuriem ir dažādas profesijas un kurus vieno vēlme dot ieguldījumu sabiedrības attīstībai.
Pirmā tikšanās ar “Global Shapers” man bija Stokholmā, kur šo kustību aizsāka viens no maniem paziņām. Sāku vairāk iepazīties ar šīs organizācijas darbību. “Global Shapers” ir jaunu cilvēku tīkls, kas virza dialogu, rīcību un pārmaiņas. Mēs ticam pasaulei, kurā jaunieši ir galvenie lēmumu pieņēmēji, politikas veidotāji un ilgstošu pārmaiņu veicinātāji.
Kopiena “Global Shapers” apvieno apmēram 10 000 jauniešu 156 valstīs un darbojas 400 pilsētās visā pasaulē. Ar katru dienu šis tīkls paplašinās – aug kā sēnes pēc lietus! “Global Shapers” tagad ir visā pasaulē zināma organizācija, kuru pārstāv ambiciozi jaunieši vecumā no 20 līdz 33 gadiem (tajā var iestāties jaunieši līdz 30 gadiem).
Katrā pilsētā ir sava pārstāvniecība, jauniešiem ir iespēja strādāt pie interesantiem projektiem, kā arī pievienoties Pasaules ekonomikas foruma aizsāktajām iniciatīvām. Kopienas aktivizējas tieši pilsētās. Kāpēc? Tāpēc, ka vienā Ķīnas pilsētā, kurā ir miljoniem iedzīvotāju, risināmās problēmas atšķiras, piemēram, no kādas ASV pilsētas vai no Tallinas vai Viļņas problēmām.
Kā aizsākās šī kustība?
“Global Shapers” 2011. gadā aizsākās ar Pasaules ekonomikas foruma atbalstu. Kad tā dibinātājs, profesors Klauss Švābs, Davosā bija secinājis –kārtējā diskusiju panelī neviens nav jaunāks par 60 gadiem –, viņš nodomāja: “Lieliski, mēs veidojam politiku, kuru paši nepieredzēsim?” Tāpēc, viņaprāt, politikas veidošanā visā pasaulē visos līmeņos (vietējā, reģionālā, nacionālā un globālā) mērķtiecīgi ir jāiesaista jauni, sociāli aktīvi cilvēki. Un Švābs izveidoja kustību “Global Shapers”, kas balstās uz nevalstiskas organizācijas principiem. Kā bezpeļņas organizācija nekādus ziedojumus no Pasaules ekonomikas foruma nesaņemam, esam patstāvīga organizācija.
Jauniešu iesaisti Latvijas sabiedrībā vēlamies padarīt par normālu procesu, kurā ir iespējams paveikt kaut ko sabiedrībai nozīmīgu. Patlaban strādājam pie vairākiem projektiem.
Cik liela kustība ir “Global Shapers Riga”?
Latvijā “Global Shapers Riga” patlaban ir 19 biedu, bet katru dienu saņemam arvien jaunus iesniegumus par uzņemšanu šajā kustībā. Biedru atlasi uztveram nopietni – pērn saņēmām vairāk nekā 80 pieteikumu, bet centāmies uzņemt tādus biedrus, kurus interesē nevis Pasaules ekonomikas forums un ieraksts CV, bet gan projekti, kas ietekmētu Latvijas sabiedrību. Tā bieži vien ir nevalstisko organizāciju problēma: cilvēki tajās iesaistās nepareizu motīvu dēļ.
Kā iestāties “Global Shapers Riga” rindās?
Reizi gadā uzņemam jaunus biedrus, kas atbilst kritērijam – viņi dzīvo Latvijā un ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Šogad uzņemšana notiks septembrī. Pietiek aizpildīt pieteikumu mūsu mājaslapā vai sociālajos tīklos, nekādas rekomendācijas nav vajadzīgas. Tad ir atlases process vairākās kārtās. Lai saprastu jaunieša motivāciju, pirmā atlases kārta ir uzdevuma izpilde, bet otrā – intervija.
Kā tiek finansētas aktivitātes? Ar biedra naudām?
Jā, tieši tā. Ik mēnesi “Global Shapers Riga” dalībnieki maksā biedra naudu. Tāpat katram projektam tiek piesaistīti savi finansētāji – organizācijas vai uzņēmumi, kuriem ir interese atbalstīt konkrētās aktivitātes.
“Global Shapers Riga” prezentācijā lasīju, ka Latvijā strādājat pie četriem dažādiem projektiem: vecāku cilvēku nodarbinātības jautājuma; lietotnes izstrādes, kas palīdz skolēniem ziņot par mobingu skolās; karjeras konsultēšanas programmas un korporatīvās atbildības programmas, lai veicinātu ilgtspējīgu mazo un vidējo uzņēmumu darbību Latvijā.
Galvenais, šķiet, ir nevis konkrētie projekti, bet gan ļoti aktīvo biedru kopums, kas padsmit stundas mēnesī sava brīvā laika velta sociālajiem projektiem. Tas vairāk ir jautājums par pilsonisko līdzdalību politikas veidošanā.
Viens no projektiem ir “Neklusē (www.nekluse.lv)” – par mobinga, skolēnu izsmiešanas apturēšanu skolās. Patlaban projekta dibinātājas kopā ar vairākiem sadarbības partneriem izstrādā lietotni, lai no šī gada septembra to varētu sākt ieviest atsevišķās skolās.
Nodarbojamies arī ar vadlīniju izstrādi par vecāku cilvēku integrēšanu darba tirgū – tas ir veids, gan kā cīnīties ar vientulību senioru vidū, gan kā gūt papildu ienākumus. “Global Shapers Riga” izveidojusi arī karjeras mentoringa programmu jauniešiem, lai palīdzētu viņiem izvēlēties turpmāko profesionālo ceļu. Savukārt korporatīvās atbildības sociālā programma radīta ar mērķi veicināt ilgtspējīgu mazo un vidējo uzņēmumu darbību Latvijā.
Turpmākajos gados vairāk pievērsīsimies sabiedrības un vides ilgtspējības jautājumiem. Gribam augt biedru skaita ziņā un kompetences līmenī, vēlamies paplašināt sadarbību arī ar citām organizācijām un iestādēm.
Ja organizācija tiek finansēta no biedra naudām, kā varat realizēt konkrētos projektus?
Organizācijai “Global Shapers Riga” pašlaik primārais nav liels budžets. Visu, kas saistās ar atbalstu (piemēram, telpas vai finanšu līdzekļi), piesaistām no sadarbības partneriem konkrētam pasākumam vai aktivitātei. Savukārt biedru naudas nosedz mūsu organizācijas iekšējos procesus.
Pati strādāju jaunuzņēmumu sfērā, tāpēc zinu, ka organizācijas uzsākšanai pietiek ar ierobežotiem naudas līdzekļiem – lai sāktu pārmaiņas, nav nepieciešami čeki par milzīgām summām. Skaidrs, ka laika gaitā, projektiem attīstoties, tiek piesaistīts papildu finansējums no uzņēmējiem vai mecenātiem.
Kā izsverat, ar ko tieši nodarboties? Ko Latvijai vajag visvairāk?
Pasaules ekonomikas forumam ir trīs virzieni, kā veidot pasauli labāku. Pirmais ir izglītības attīstīšana, otrais – nevienlīdzības mazināšana, un trešais ir vides krīzes apturēšana.
Latvijā izvērtējam, kas ir būtiskie projekti. Piemēram, lietotne “Neklusē” – Latvija ir viena no tām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), kurā ir ļoti liels bērnu apsmiešanas gadījumu skaits, katrs trešais skolā izjūt mobingu. Projekta dibinātājas pārrunāja šo problēmu ar skolotājiem un skolēniem, un visi to sauca par problēmu Nr. 1, kas skolās traucē strādāt. Bet plašāka sabiedrība par to neko nezina.
Līdzīgi ar karjeras konsultācijām. Veicām pētījumu, kurā secinājām, ka 65% jauniešu pēc vidējās izglītības ieguves nezina, ko tālāk darīt. Latvijā nav karjeras konsultāciju mehānisma. Ir atsevišķi pasākumi, bet, taktiskāks atbalsts – karjeras konsultants vai karjeras atbalsts – skolās neeksistē.
Kad izvēlamies projektus, raugāmies, lai sabiedrībā pēc tiem ir pieprasījums, pārbaudām, vai tā ir aktuāla tēma, vai tai ir rezonanse sabiedrībā.
Darbojaties jau apmēram gadu. Ko esat secinājusi – vai šāda organizācija Latvijā ir vajadzīga?
Jauniešu segmentā “Global Shapers Riga” ir ļoti dzīvotspējīga, jo tā risina vairākas problēmas. Viena – jauniešiem nav platformas, kur satikt citus vienaudžus, jo parasti kontaktējamies ar savas profesijas cilvēkiem. Bet šajā platformā darbojas visdažādāko amatu pārstāvji. Otrs – jaunieši vecumā no 20 līdz 30 vēl ir ideālisti, kas vēlas kaut ko vēl pamēģināt un iemācīties. Lielākā daļa jauniešu, kas pievienojas “Global Shapers Riga”, ir absolvējuši augstskolu, un viņiem pietrūkst sabiedrības līdzdalības elementa. Trešais – pasaules pieredze, kas nāk no “Global Shapers” kopienas. Jebkurā pasaules pilsētā var satikt kopienas biedrus – Tokijā, Pekinā vai Tallinā. ASV vien ir pāri par 50 “Global Shapers” kopienu. Bijām pēdējā valsts Eiropā, kurā vēl nedarbojās “Global Shapers”. Tas ir plašs tīkls ar cilvēkiem.
Pati nesen, pirms pāris nedēļām, piedalījos Pasaules ekonomikas foruma organizētajā Jauno čempionu ikgadējā sanāksmē jeb tā sauktajā vasaras Davosā Daljanā, Ķīnā. Man nāca klāt un teica, ka esmu otrā latviete, kuru pazīst: pirmā bija Vaira Vīķe Freiberga.
Kā tagad izskatās Pasaules ekonomikas forums – cik daudz dalībnieku ir vecāki par 60 gadiem un cik daudz jauniešu?
Patlaban situācija ir uzlabojusies. No 1000 dalībniekiem apmēram 100 bija līdz 30 gadiem. Ja savulaik proporcija bija apmēram 1% jauniešu, tad tagad – ap 10%. Tas ir ļoti labi. Bet skaidrs, ka līdz 50% vēl neesam tikusi.
Vai tāds ir mērķis?
Klauss Švābs ir ideālistisks cilvēks. Viņš uzskata, ka politika ir jāveido jauniem cilvēkiem, tiem, kas turpmākos piecus un vairāk gadus dzīvos sabiedrībā.
Vai “Global Shapers” pārstāvji no dažādām valstīm satiek cits citu?
Reizi gadā Ženēvā notiek ikgadējais vadītāju forums. Pērn bijām vairāk nekā 400 cilvēku, katrs no savas pasaules pilsētas. Spriedām par katras kopienas izaicinājumiem.
Problēmas, kuras risinām, piemēram, jauniešu iesaiste, senioru vientulība un izolētība vai vides problēmas, ir ļoti globālas. Tās, nezinot kontekstu, nevar vienkārši no Ženēvas kopraksta nokopēt un Latvijā īstenot. Tāpēc katra konkrētās pilsētas kopiena mēģina risināt lokālo problēmu – tas, kas darbosies Ķīnā, nestrādās Rīgā vai Indijā. Pilsētas kopienām ir dota liela brīvība, to biedriem ir tiesības pašiem izdomāt, kā kustību veidot un kādas projektus viņi grib īstenot.
