VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
09. janvārī, 2019
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Uzņēmējdarbība
8
8

Investīciju vides vērtējums – vājš trijnieks

LV portālam: Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis, SIA “Cemex” valdes loceklis MĀRIS GRUZNIŅŠ

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Ārvalstu investori, vērtējot investīciju vides pievilcību Latvijā, dod tikai vāju trijnieku. Bažām par demogrāfisko situāciju, darbaspēka pieejamību un nodokļu sistēmu pievienojušās jaunas raizes – naudas atmazgāšanas problēmas bankās un Rīgas vājā loma valsts attīstībā. Par ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā secināto stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis, SIA “Cemex” valdes loceklis MĀRIS GRUZNIŅŠ.

īsumā
  • Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījums ir uzskatu, viedokļu, attieksmes indekss, neviens nemēģina to balstīt uz pierādījumiem.
  • Vērtējot investīciju vides pievilcību piecu ballu skalā, vadītāji to novērtējuši ar 2,5 ballēm. Skolā teiktu, ka tas ir knaps trijnieks.
  • Pēdējā pētījumā ir parādījušās arī jaunas ārvalstu investoru raizes, t.i., situācija finanšu sektorā un tās izraisītās sekas, kas valsts reputācijā iesit lielu robu, kā arī Rīgas loma valsts attīstībā.
  • Pērn deviņos mēnešos investēti tikai 365 miljoni eiro, tas ir satraucoši.
  • Arī turpmāk sagaidām, ka ar valdību, Saeimas komisijām tiks veidots dialogs un būs pēctecība gan nodokļu, gan citu pieņemto lēmumu jomā, ka nekas strauji nemainīsies.

Ārvalstu investoru padome (ĀIP) veikusi pēc kārtas jau ceturto ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumu, kas uzrāda, kā Latvijā jūtas investori, kā vērtē uzņēmējdarbības vidi, valdības darbu, vai plāno turpināt investēt.

Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījums ir uzskatu, viedokļu, attieksmes indekss, neviens nemēģina to balstīt uz pierādījumiem. ĀIP valdē strādāju nedaudz vairāk par gadu, un šī bija pirmā reize, kad varēju piedalīties arī pētījuma intervijās. To darīja visi valdes locekļi. Uzdevām jautājumus 40 ārvalstu kompāniju augstākā līmeņa vadītājiem. Šīs kompānijas veido diezgan lielu Latvijas kopējā biznesa daļu – tās pārstāv 18% no kopējās peļņas. Priekšstatam – Latvijā kopumā ir 4423 uzņēmumi, kuros ārvalstu investoru daļa ir vairāk nekā 50%. Tā ir viena piektā daļa no visiem uzņēmumiem Latvijā. Šo kompāniju apgrozījums ir 48% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma un 47% no visu peļņas.

Kādi ir pētījuma secinājumi?

Vērtējot investīciju vides pievilcību piecu ballu skalā, vadītāji to novērtējuši ar 2,5 ballēm. Skolā teiktu, ka tas ir knaps trijnieks. Jāatzīst, ka arī politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju vidi investori novērtējuši stipri zemu – ar 2,9 ballēm. Arī 2017. gadā šis novērtējums bija līdzīgs, bet 2016. gadā zemāks – tikai 2,3 balles.

Pētījumā uzdevām jautājumus par demogrāfiju, veselības aprūpes un tiesu sistēmu, darbaspēka pieejamību, likumdošanas, nodokļu, izglītības un zinātnes kvalitāti un citus jautājumus. No gada uz gadu vaicājam vienu un to pašu, lai iegūtu attieksmes pēctecību, lai varētu mērīt, kāds ir uzlabojums vai pasliktinājums. Atbildes diemžēl nav iepriecinošas.

Piemēram, demogrāfijas jomā 58% no respondentiem nav redzējuši nekādas izmaiņas, 35% saka, ka tās ir notikušas daļēji, bet tikai 8% redz pozitīvas izmaiņas. Puse no aptaujātajiem ārvalstu investoriem redz, ka nodokļu sistēmas kvalitātes jomā daļēji ir veikti uzlabojumi, negatīvi ir noskaņota tikai trešā daļa – 33%. Par izglītības kvalitāti 45% respondentu saka, ka daļēji ir notikušas pozitīvas izmaiņas, bet 40% atbild, ka nekas nav mainījies. Jāuzsver, ka izglītībā un zinātnē investori uzsver tieši vidējās profesionālās izglītības jomas sakārtošanu Latvijā, to, ka cilvēki jāapmāca ne tikai jurista vai PR amatam, bet jāvirza arī uz arodskolām.

Kā ārvalstu investori vērtē citus investīciju vides kritērijus?

Darbaspēka pieejamības jomā 88% ārvalstu investoru vērtē, ka nav bijušas nekādas izmaiņas, un tas ir kritiski. Savukārt tiesu sistēmā uzlabojumus nesaredz puse aptaujāto. Vērtējot valsts politiku, respondenti uzsver nenoteiktību, kas ir būtisks faktors jebkuram – gan vietējam, gan ārvalstu – uzņēmumam. Nenoteiktības mazināšanā 55% aptaujāto nesaredz nekādas izmaiņas.

Jāuzsver, ka pēdējā pētījumā ir parādījušās arī jaunas ārvalstu investoru raizes, t.i., situācija finanšu sektorā un tās izraisītās sekas, kas valsts reputācijā iesit lielu robu, kā arī Rīgas loma valsts attīstībā.

Jāsaprot, ka ārvalstu investoriem nav sentimentālas piesaistes Latvijai, viņi skatās tikai uz investīciju vidi, drošumu, ilgtermiņa perspektīvu. Ja starptautiskas organizācijas pasaka, ka Latvijai imidžs ir kā valstij, kas joprojām atmazgā netīro naudu, tad kādas ir garantijas investīcijām?

Attiecībā uz bažām par Rīgas lomu Latvijas attīstībā – daudz tika uzsvērta korupcija, un pēdējā laikā notikušie korupcijas skandāli saistībā ar “Rīgas satiksmes” iepirkumiem šo problēmu ir izgaismojuši. Ārvalstu investori arī redz, ka galvaspilsētai būtu jābūt daudz lielākai lomai valsts attīstībā. Rīgai nevajag censties sevi pielīdzināt Tallinai vai Viļņai. Rīgas vieta ir starp Ziemeļeiropas lielajām metropolēm – Stokholmu, Oslo, Helsinkiem.

Latvijā piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs 2018. gada deviņos mēnešos rāda būtisku samazinājumu – divas reizes, salīdzinot ar šādu periodu pērn. Iepriekšējais pētījums liecina, ka 2017. gadā ārvalstu investīciju apmērs būtiski pieauga – pirmajos deviņos mēnešos tika piesaistītas investīcijas 710 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, bija piecas reizes vairāk.

Jā, pērn deviņos mēnešos investēti tikai 365 miljoni eiro, tas ir satraucoši. Salīdzinājumam – 2014. gadā un 2015. gadā ieguldīja pāri par 500 miljoniem eiro. 2016. gadā investīcijas gan nokritās zem 165 miljoniem eiro. Bet, lai iezīmētu pērnā gada krituma cēloņus, šis jautājums būtu jāpēta daudz sīkāk.

Bet, ja palūkotos viena jūsu pārstāvētā uzņēmuma ietvaros? “Cemex” ir globāla kompānija, viena no pasaules līderēm celtniecības materiālu ražošanā. Kādas investīcijas pērn ir veicis jūsu uzņēmums?

Investīciju vidi Latvijā vērtējam piesardzīgi. Strādājam trijos virzienos – cementa un betona ražošanā, kā arī karjeru izstrādē. Ja iepriekšējos gados nopietni investējām – pirms diviem gadiem nopirkām kompāniju “Rudus” un vairākus karjerus –, tad tagad ar ieguldījumiem nogaidām. Kāpēc? Karjeru izstrādes jeb minerālo materiālu ieguves darbs ir ļoti apvīts ar ēnu ekonomiku, šādā vidē “Cemex”, kas strādā caurskatāmi, nomaksā visus nodokļus, automašīnas brauc nepārkrautas utt., ir grūti konkurēt. Kamēr šīs lietas netiks sakārtotas, visticamāk, neinvestēsim.

“Cemex” ir ļoti atkarīgs no eksporta – cementu sūtām arī uz Zviedriju un Somiju. Valdības darbības, kas tika veiktas saistībā ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK), bija ļoti nozīmīgas, tās mums atvēra Zviedrijas tirgu (2017. gadā OIK maksājums tika sadalīts divās daļās – pēc elektroenerģijas patēriņa un pēc pieprasītās pieslēguma jaudas. Izmaiņas galvenokārt bija paredzētas, lai atbalstītu energointensīvo uzņēmumu konkurētspēju – red.).

Līdz ar to ļoti piesardzīgi skatāmies uz to, ka varētu tikt veiktas izmaiņas OIK, kāds varbūt domā, ka to visu var atcelt vai mainīt atpakaļ. Tas var kļūt par risku mūsu jaunajiem tirgiem, kas veido gandrīz trešdaļu no eksporta.

Tātad jāturpina pašreizējo OIK sistēmu pārveidot un līdzšinējais atbalsts jāmaina, kā to paredz arī 7. janvārī Ministru kabineta komitejā iesniegtais Ekonomikas ministrijas ziņojums?

Protams. “Cemex” kopā ar vēl četriem ārvalstu uzņēmumiem bija tie, kas gāja pie ekonomikas ministriem un mēģināja skaidrot, ka nāk briesmas, tūlīt būs sprādziens, ka rūpnieciskā ražošana ar tik lielām elektroenerģijas cenām Latvijā nevar pastāvēt.

Ja atgriežamies pie ārvalstu investoru noskaņojuma, kādas problēmas vajadzētu risināt vispirms?

Kad veicām indeksa pētījumus, savilkām kopā akūtās, hroniskās, apārstētās un jaunās negatīvās problēmas. Nedaudz apārstētās problēmas ir demogrāfija, veselības aprūpes sistēma un nodokļu reforma. Šos jautājumus politikas veidotāji tomēr nedaudz risina. Hroniskās problēmas, kas ilgst gadu no gada, ir nenoteiktība, ēnu ekonomika un izglītības sistēma. Noteikti būtu jāveic augstskolu reforma, nevar tik maza valsts pastāvēt ar pāri par 60 augstskolām.

Ar nenoteiktību domāju pēctecību, lai situācijā, kad mainās valdība, netiktu mainīta arī, piemēram, nodokļu sistēma.

Akūtās problēmas ir darbaspēka kvalitāte un nepieejamība, korupcija publiskajā sektorā un valsts pārvaldes efektivitāte. Daudzi respondenti, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, norāda uz to, ka ir liela korupcija publiskajā sektorā.

Turklāt daudzi respondenti attiecībā uz korupciju, nodokļu nemaksāšanu un tiesu sistēmu norāda, ka ir maz notiesājošu spriedumu. Kādu signālu dod valsts vai Valsts ieņēmumu dienests, ja, pieķerot negodīgu uzņēmēju pie rokas, uzsit tikai pa nagiem un ļauj turpināt strādāt? Vienīgais arguments šādai rīcībai: uzņēmums nodarbina daudz darbinieku. Tas sūta ļoti sliktu signālu jebkuram uzņēmējam, ne tikai ārvalstu investoram. Diemžēl veidojas priekšstats, ka būt godīgam uzņēmējam Latvijā nav izdevīgi.

Lai valsts varētu pastāvēt, ir jābūt noteiktām represīvām metodēm. Man patīk salīdzināt ar to, kā uzlabojam satiksmi uz ceļiem. Nevis kratām ar pirkstu par to, ka jābrauc ar ātrumu 90 kilometri stundā, bet ieviešam netrafarētas pārbaudes automašīnas un fotoradarus.

Par darbaspēka pieejamību pērn lēma arī valdība, nosakot, ka viesstrādnieki drīkst būt tikai augsti kvalificēti speciālisti. Profesiju saraksts tika veidots tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darbaspēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē. Ārvalstu investori līdz šim ir atbalstījuši arī zemas kvalifikācijas darbaspēka ievešanu Latvijā.

Jā, esam par kontrolētu darbaspēka ievešanu Latvijā. Bet sistēmai, lai nokārtotu darbaspēka uzturēšanās atļaujas, būtu jābūt mazāk birokrātiskai. Igaunijā, piemēram, viss notiek digitāli un laiks, kas vajadzīgs dokumentu noformēšanai, ir krietni īsāks.

“Cemex” darbojas būvniecības jomā, un redzam, ka nozarē trūkst kapacitātes, mazkvalificētie darbinieki krīzes gados ir aizbraukuši. Pērn, veicot ceļu remontus, pat nācās mainīt projektus un bija jāizmanto citi celtniecības materiāli, jo trūka darbaspēka.

Ko ārvalstu investori gaida no jaunās valdības un Saeimas?

Pēdējo divu trīs gadu laikā esam piedzīvojuši uzlabojumus valsts komunikācijā ar uzņēmējiem, īpaši sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jautājumā par OIK.

Arī turpmāk sagaidām, ka ar valdību, Saeimas komisijām tiks veidots dialogs un būs pēctecība gan nodokļu, gan citu pieņemto lēmumu jomā, ka nekas strauji nemainīsies. Vēlētos, lai mazinātos nenoteiktība, lai biznesu var prognozēt. Aptaujā investori norādīja, ka ļoti svarīgi noteikt prioritārās tautsaimniecības jomas.

Pētījumā katram respondentam vaicājām, ko viņš gribētu pateikt Ministru prezidentam. Novēlējumi bija: lūdzu turiet solījumus, īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu; lielākais un traucējošais faktors mūsu valstī ir neskaidrība, tāpēc novēlu jaunajai valdībai turēties pie plāniem ilgtermiņā un ceru, ka nākamā valdības turpinās to, ko ir sākusi pašreizējā koalīcija.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU