VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inguna Ozoliņa
Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākā eksperte
12. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Energoresursi
3
3

Energoefektivitāte – ieguvums vienmēr

I. Ozoliņa: "Elektroenerģijas patērētājiem būs iespējams iegūt papildu profesionālu informāciju par to, kā racionāli izmantot enerģiju."

FOTO: Ekonomikas ministrija

Pirms vairākiem gadiem Latvijā daudziem likās pašsaprotami, ka atkritumus var izgāzt mežā vai dedzināt pagalmā, un energoresursus varēja tērēt, nerūpējoties par dabu un nedomājot par izmaksām. Šodien kā šīs valsts iedzīvotāji gribam dzīvot labāk un kā uzņēmēji gribam būt konkurētspējīgi, dzīvot tīrā vidē un samazināt enerģijas izmaksas. Lai to sasniegtu, ir jāmaina savi ikdienas paradumi.

īsumā
  • Enerģijas efektīva izmantošana jeb energoefektivitāte nav tikai taupība, bet gan laba saimniekošana.
  • Uzņēmējiem energoefektivitātes uzlabošanai jau kopš 2010. gada dažādu programmu ietvaros ir pieejams valsts atbalsts.
  • Uzņēmumiem, kas nav mazie un vidējie uzņēmumi, un uzņēmumiem ar elektroenerģijas patēriņu virs 500 megavatstundām (MWh) gadā likums nosaka pienākumu regulāri veikt energoauditu.
  • Arī republikas pilsētām ir jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma.
  • Jauns energoefektivitātes politikas instruments ir energoefektivitātes pienākuma shēma, kurā ir iesaistīti lielākie elektroenerģijas tirgotāji.

Jāatgādina, ka enerģijas efektīva izmantošana jeb energoefektivitāte nav tikai taupība, bet gan laba saimniekošana. Līdz ar to rūpes par enerģijas atbildīgu izmantošanu kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.

Veids, kā celt konkurētspēju

Pieredze rāda, ka daudziem uzņēmumu vadītājiem Latvijā jau šobrīd rūp resursu efektīva izmantošana, jo ražošanas izmaksu samazinājums pozitīvi ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. Valstiskā līmenī energoefektivitātes uzlabošanas jautājumi jau vismaz 10 gadus ir nemainīga prioritāte, kas vislielāko uzmanību ir guvusi daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijas jomā.

Taču arī uzņēmējiem energoefektivitātes uzlabošanai jau kopš 2010. gada dažādu programmu ietvaros ir pieejams valsts atbalsts. Pašlaik industriālās energoefektivitātes programmā paredzēts atbalsts vairāk nekā 25 miljonu eiro apmērā, kas ļaus uzņēmējiem uzlabot ēku siltumnoturību un energoefektivitāti tehnoloģiskajās iekārtās, uzstādīt atjaunojamās enerģijas avotus, kā arī maziem un vidējiem uzņēmējiem ieviest uzņēmumā energopārvaldības sistēmu.

Savukārt energointensīviem uzņēmumiem valsts dod iespēju samazināt maksājumus par obligātā iepirkuma komponenti, ja uzņēmumā ieviesta sertificēta energopārvaldības sistēma.

Likums mudina rūpēties par energoefektivitāti

Latvijas rūpniecība ir būtiski energointensīvāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, un svarīgi, lai uzņēmumi kopā ar zinošiem speciālistiem apzinātu savu enerģijas bilanci un iespējas ietaupīt. Viens no Energoefektivitātes likuma izstrādāšanas mērķiem ir veicināt efektīvu enerģijas izmantošanu lielajos uzņēmumos un uzņēmumos ar lielu elektroenerģijas patēriņu.

Uzņēmumiem, kas nav mazie un vidējie uzņēmumi, un uzņēmumiem ar elektroenerģijas patēriņu virs 500 megavatstundām (MWh) gadā likums nosaka pienākumu regulāri veikt energoauditu vai ieviest atbilstoši ISO standartam sertificētu energopārvaldības sistēmu.

Šobrīd par energoauditu vai energopārvaldību kopumā paziņojuši 213 no 233 uzņēmumiem, kuri ir lielo uzņēmumu sarakstā. Aktīvi bijuši arī lielie elektroenerģijas patērētāji – no 1152 uzņēmumiem par pienākuma izpildi ziņojuši 549 uzņēmumi, bet 175 ir iesnieguši lielā elektroenerģijas patērētāja bilanci. Uzņēmumiem, kas nav izpildījuši likumā noteiktos pienākumus, nosūtīts atgādinājums par pienākuma izpildi, un vairākiem uzņēmumiem piemērota energoefektivitātes nodeva. 

Uzņēmumi arī ziņojuši par energoefektivitātes pasākumiem, kurus tie, balstoties uz energoauditoru ieteikumiem vai energopārvaldības sistēmas ietvaros izstrādātajiem plāniem, gatavojas ieviest. Kopumā energoauditoru līdz šim ieteiktie pasākumi uzņēmējiem ļaus ietaupīt vismaz 165 gigavatstundas (GWh) enerģijas un ietaupīt vairāk nekā 12 miljonus eiro. Tas galvenokārt tiks sasniegts, pārejot uz efektīvākām ražošanas tehnoloģijām un procesiem. Šie pasākumi jau tiek vai tiks veikti tuvāko trīs gadu laikā. Vidējais atmaksāšanās laiks energoauditoru ieteiktajiem pasākumiem ir 3–5 gadi.

Iesaistās pašvaldības un iedzīvotāji

Uzņēmumi nav vienīgie, uz kuriem attiecas likuma prasība par enerģijas efektīvu izmantošanu. Arī republikas pilsētām ir jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma, un to jau sekmīgi paveikušas septiņas no deviņām pilsētām. Līdzīgi arī atsevišķām novadu pašvaldībām un valsts tiešās pārvaldes iestādēm ir pienākums ieviest energopārvaldības sistēmu. Ādažu, Siguldas, Stopiņu un Babītes novads to jau ir izdarījuši. Īpaša atzinība izsakāma Smiltenes un Cēsu novada pašvaldībām, kas novērtējušas energoefektivitātes nozīmi un energopārvaldību ieviesušas brīvprātīgi.

Pavisam jauns energoefektivitātes politikas instruments ir energoefektivitātes pienākuma shēma, kurā ir iesaistīti lielākie elektroenerģijas tirgotāji. To pienākums ir iegūt noteiktus enerģijas ietaupījumus pie saviem galapatērētājiem. Tātad elektroenerģijas patērētājiem būs iespēja iegūt papildu profesionālu informāciju par to, kā racionāli izmantot enerģiju. Lielākie elektroenerģijas tirgotāji savu pienākumu varēs arī izpildīt, iemaksājot valsts energoefektivitātes fondā ietaupījumam atbilstošu maksājumu. Un, tāpat kā energoefektivitātes nodevas gadījumā, valsts energoefektivitātes fonda līdzekļi tiks izmantoti valsts atbalsta programmu īstenošanai energoefektivitātes uzlabošanai.

Potenciālie ieguvumi no energoefektivitātes uzlabošanas ir būtiski – ne tikai enerģijas ietaupījums un ieguldījums klimata pārmaiņu samazināšanā, bet arī attiecībā uz citām jomām, tostarp iedzīvotāju veselības uzlabošanu un jaunu darbvietu radīšanu būvniecībā, projektēšanā un citur. Katram iedzīvotājam, bet vispirms jau uzņēmējiem, ir jāiesaistās enerģijas efektīvā izmantošanā, kas balsta ekonomisko izaugsmi, nodrošina energoapgādes sistēmu drošību un palīdz veidot labklājību.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU