VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Linda Curika
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra komunikācijas vadītāja
25. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Drošība
12
12

Pretinieki izmanto tehnoloģijas, lai iznīcinātu iedzīvotāju uzticēšanos valstij

Konferencē “Rīgas stratēģiskās komunikācijas dialogs” īpaša vieta bija atvēlēta diskusijai par vēlēšanu drošību – tas ir viens no jautājumiem, kas satrauc visu valstu vadītājus.

Otrajā jūnija nedēļā Rīga trešo reizi pulcēja vairāk nekā 700 stratēģiskās komunikācijas ekspertus no vairāk nekā 40 valstīm. Konferenci “Rīgas stratēģiskās komunikācijas dialogs” organizēja Rīgā bāzētais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs.

īsumā
  • Šī gada konferences centrālā tēma bija cilvēku uzvedība, pieņemot lēmumus. To analizēja eksperti, uzdodot jautājumu – vai brīvā griba pastāvēs mākslīgā intelekta laikmetā?
  • Mūsu pretinieki izmanto tehnoloģijas, lai šķeltu sabiedrību un virzītu cilvēkus pretim politiski radikāliem uzskatiem.
  • Nākotnē valdībām nepieciešams nopietni domāt par sabiedrības izglītošanu gan mediju pratībā un kritiskajā domāšanā, gan arī tehnoloģiju pratībā.
  • Nepieciešams nodrošināt, lai cilvēki spēj saglabāt varu pār tehnoloģijām, jo īpaši militārā kontekstā.
  • Tehnoloģijām, mākslīgajam intelektam ir jābūt atbildīgam cilvēka priekšā, nevis otrādi.
  • Mūsu pretinieki investē mākslīgā intelekta attīstībā, tādēļ valdībām ir nepieciešams lemt par to, kā nodrošināt ne tikai tehnoloģisko attīstību, bet arī pārraudzību.

Vai brīvā griba pastāvēs mākslīgā intelekta laikmetā?

“Rīgas stratēģiskās komunikācijas dialogs” nav tikai konference par globālo komunikāciju. Tas ir pasākums, kurā runātāji pievēršas tēmām, kuras ir daudzu valdību darba kārtībā, aicinot ekspertus no privātā, akadēmiskā, valsts sektora, kā arī no militārās vides dalīties vīzijā par stratēģiskās komunikācijas nākotni.

Šī gada konferences centrālā tēma bija cilvēku uzvedība, pieņemot lēmumus. To analizēja gan neirozinātnieki, gan biheiviorālie pētnieki, gan arī tehnoloģiju zinātāji, uzdodot jautājumu – vai brīvā griba pastāvēs mākslīgā intelekta laikmetā? Īpaša vieta tika atvēlēta diskusijai par vēlēšanu drošību – tas ir viens no jautājumiem, kas satrauc visu valstu vadītājus.

Mēs dzīvojam laikmetā, kad ir nepieciešams saprast, kā reaģēt uz pārmaiņām, kas notiek mūsdienu sabiedrībā, kā mainās veidi, kā iegūstam un patērējam informāciju. Ir nozīmīgi apzināties, kā šie procesi ietekmē mūsu demokrātijas pamatu – vēlēšanas. Konferencē secinājām – mūsu pretinieki izmanto tehnoloģijas, lai šķeltu sabiedrību un virzītu cilvēkus pretim politiski radikāliem uzskatiem, kā arī iznīcinātu iedzīvotāju uzticēšanos savai valstij. Nākotnē valdībām nepieciešams nopietni domāt par sabiedrības izglītošanu gan mediju pratībā un kritiskajā domāšanā, gan arī tehnoloģiju pratībā.

Kad datori kļūst aizvien gudrāki…

Mūsdienu sabiedrība ir veidojusies, balstoties uz ideju, ka izglītoti un aktīvi pilsoņi ir progresa un attīstības priekšnoteikums. Tomēr – kas notiek, kad datori kļūst arvien gudrāki un spēcīgāki, lielākā daļa pasaules zināšanu uzkrājas tīklos, kas stāv pāri cilvēku saprašanai un kontrolei? Vai tas ietekmē indivīdu spējas veidot labāku sabiedrību?

Šodien datus par iedzīvotājiem valdības izmanto demokrātisko vērtību aizsargāšanai un demokrātisko institūciju pilnveidošanai. Ar datu palīdzību iespējams uzlabot valsts institūciju sniegtos pakalpojumus un ietaupīt budžeta līdzekļus. Tomēr pagaidām ļoti bieži valdībām ir pieeja datiem, bet nav vīzijas, kā tos izmantot sabiedrības labā. Organizācijas, kuras spēs labāk izmantot pieejamos datus, kļūs ekonomiski veiksmīgākas. Un ekonomiskā labklājība ir viens no nozīmīgiem faktoriem, lai veicinātu demokrātijas attīstību.

Tomēr dati var tikt izmantoti arī ļaunprātīgiem mērķiem, un ar to pašlaik aktīvi nodarbojas mūsu pretinieki, maldinot un manipulējot ar cilvēku izdarītajām izvēlēm un vājinot demokrātiju.

Aktuāls kļūst jautājums ne tikai par to, kā valdībām veiksmīgāk izmantot datus iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, bet arī – kāda ir valdību atbildība par mūsu digitālo dzīvi. Turklāt pašlaik esam pārmaiņu procesā – sākam apzināties, ka arī mūsu dati ir mūsu īpašums un varam izvēlēties ar tiem nedalīties.

Pašlaik visi strādājam “Facebook”, “Google” un citu sociālo platformu labā, jo tie kapitalizē mūsu datus. No šīs sadarbības mēs iegūstam sociālos labumus, tomēr ne ekonomiskos. Tā kā šo uzņēmumu darbības ar mūsu datiem var apdraudēt demokrātiskas valstis, demokrātiskas vēlēšanas, mums ir jāsāk runāt arī par uzņēmumu atbildību. Tikai valdības vien nevar uzņemties atbildību, ir nepieciešams iedzīvotāju atbalsts, pieprasot šiem uzņēmumiem būt aktīvākiem pārmaiņu ieviešanā.

Jāsaglabā vara pār tehnoloģijām

Ir nepieciešams nodrošināt, lai cilvēki spēj saglabāt varu pār tehnoloģijām, jo īpaši militārā kontekstā. Cilvēku kontrole būtu jānodrošina no tehniskās, morālās un organizatoriskās puses. Viņiem ir jāzina, kā rīkoties, un jāsaprot savas rīcības sekas. Kontrolei ir jābūt paredzamai, uzticamai un pārskatāmai. Tieši sistēmu lietotāji ir centrālās personas stratēģiskajā komunikācijā – tehnoloģijām, mākslīgajam intelektam ir jābūt atbildīgam cilvēka priekšā, nevis otrādi.

Pamazām mēs ieejam jaunā laikmetā, kur cilvēku uzvedība un tehnoloģijas ir cieši saistītas. Ik dienu cilvēkiem ir līdzi telefons, no kura ir iegūstams milzīgs datu apjoms par interesēm, attiecībām, garastāvokli, pārvietošanos kartē un daudz ko citu. Tomēr roboti nevar visu – eksperti atzīst, ka pašlaik esam tālu no brīža, kad mākslīgais intelekts spēs imitēt empātiju.

Mūsu pretinieki investē mākslīgā intelekta attīstībā, tādēļ valdībām ir nepieciešams lemt par to, kā nodrošināt ne tikai tehnoloģisko attīstību, bet arī pārraudzību. Un šis process būs efektīvs tikai tad, ja tajā būs iesaistīta arī sabiedrība un lielie sociālo mediju uzņēmumi.

Video no konferences “Rīgas stratēģiskās komunikācijas dialogs” pieejams šeit.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU