Ierēdniecības centieni saglabāt savas darbvietas, ietekmīgu interešu grupu vēlme uzspiest sabiedrībai savas intereses, nepietiekamas konsultācijas ar pašvaldībām vai pat to ignorēšana un sabiedrības dezinformācija, ka lielāks regulējums labāk aizsargā viņu intereses, – šie iegansti Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 29. kongresa rezolūcijā ir norādīti kā normatīvisma cēloņi.
LPS 29. kongresa rezolūcija NORMATĪVISMA MAZINĀŠANAS CEĻA KARTETāpat LPS kongress paudis aicinājumu Valsts prezidentam un politiskajām partijām:
- vienoties par kopīgu uzdevumu valstij un pašvaldībām samazināt likumu, kā arī Ministru kabineta noteikumu un pašvaldību saistošo noteikumu skaitu un apjomu, kas būtu iekļaujams nākamās valdības deklarācijā;
- valsts stratēģijas izstrādē iekļaut normatīvisma mazināšanas ceļa karti, kas sastāv no četriem posmiem:
- normatīvisma samazināšanas uzdevuma iekļaušana valdības politikas dokumentos līdz 2019. gadam;
- pilotprojekti, kuros izmēģina atcelt lielāko daļu ārējā regulējuma valsts un pašvaldību iestādēs, līdz 2021. gadam;
- valsts un pašvaldību komunikācijas kampaņa, kurā sabiedrībai skaidro normatīvisma samazinājuma kā iespējas samazināt birokrātiju priekšrocības;
- Saeimas un pašvaldību prioritāšu maiņa – minimizēt Eiropas Savienības (ES) direktīvu ieviešanas normas un minimizēt nacionālās un vietējās likumdošanas apjomu no 2022. līdz 2026. gadam;
- izmantot piedāvāto ceļa karti Latvijas priekšlikumos jauno ES labākas regulēšanas iniciatīvu sagatavošanai.
LV portāls jautā
Kā panākt normatīvisma mazināšanos valstī?
Evija Zurģe
Raunas novada domes priekšsēdētāja
Manuprāt, visi LPS kongresa rezolūcijā izvirzītie uzdevumi ir savstarpēji saistīti, tādēļ nav iespējams izdalīt būtiskāko. Svarīgi ir realizēt visus uzdevumus kompleksi, jo tikai tā mēs panāksim, ka normatīvisma mazināšanas pieeja tiek piemērota ne tikai īstermiņā, bet ir ilgtermiņa virziens, turklāt tas tiek akceptēts arī ES līmenī.
Jo sīkāk kāda joma tiek normatīvi regulēta, jo praksē ir sarežģītāk atrisināt jautājumus pēc būtības. Dzīves situācijas mēdz būt ļoti dažādas, tās atšķiras pat nelielās niansēs. Likumdevējs tās nekad visas simtprocentīgi nevar paredzēt, tādēļ normām būtu jābūt pietiekoši vispārīgām, lai ar kvalitatīvu interpretāciju tās būtu piemērojamas dažādās situācijās.
Rihards Eigims
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs
Efektīva cīņa pret normatīvismu iespējama, ja pret to vēršas kompleksi. Vissvarīgākais ir cieša sadarbība starp valsti un pašvaldībām, lai šajos jautājumos būtu sapratne un viens mērķis.
Ziedonis Caune
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs
Jautājums par normatīvisma mazināšanu valstī ir aktuāls jau vairākus gadus. Jelgavas novada pašvaldība, tāpat kā lielākā daļa pašvaldību, protams, ikdienā saskaras ar pieaugošo normatīvo aktu skaitu un apjomu, kas administratīvo darbu sarežģī un dara smagnēju. Pilnībā piekrītu viedoklim, ka normatīvo aktu valstī ir saražots par daudz un šai cīņai ar normatīvismu beidzot būtu jākļūst produktīvai.
Ar pārlieku normatīvismu pašvaldībā saskaras teju visas iestādes. Vissarežģītāk ir ar iepirkuma procedūrām, dažādu fondu projektu apguvi, Būvniecības likuma ievērošanu, kā arī ar nodokļu politiku un atvieglojumu piemērošanas administrēšanu.
Jelgavas novada pašvaldība vēl nesen rakstīja vēstuli LPS un Ekonomikas ministrijai par to, kas būtu jāuzlabo būvniecības likumdošanā, lai atvieglotu būvniecības procesu. Pašreizējā būvniecības regulējumā, ieskaitot speciālos būvnoteikumus, ir 83 veidlapas, no kurām daudzas ir līdzīgas, bet katram speciālo būvnoteikumu izdevējam savas. Vai tā būvniecības process kļūst vienkāršāks un saprotamāks? Diez vai!
Piemēram, pieņemot ēku ekspluatācijā, neatkarīgi no tās klasifikācijas jāaizpilda akts, kas sastāv vismaz no četrām A4 formāta lapām. Uz divām lapām darbinieki pārraksta informāciju no būves tehniskās inventarizācijas lietas. Daudz vienkāršāk būtu aktā ierakstīt, ka tas sagatavots, balstoties uz ēkas inventarizāciju, norādot, kad tā tika veikta. Šis ir tikai viens no piemēriem, kas pierāda, ka ikdienas darbā valda lieka papīru radīšana.
Diemžēl pastāvošā normatīvo aktu jaunrade liecina, ka joprojām vērojama tendence veidot ļoti detalizētu regulējumu, kura piemērošanā neizbēgami atklājas neapzināti robi. Tādēļ mērķtiecīgi jāveicina vispārīgāka regulējuma izstrāde.
Dainis Turlais
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs
Šī rezolūcija ir veidota īsa un konkrēta, tādēļ ikviens no četriem uzdevumiem Normatīvisma mazināšanas ceļa kartes iekļaušanai valsts stratēģijas izstrādē ir nozīmīgs.
Runājot tieši par Rīgas pašvaldību, domāju, ka viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir ceturtais – “Saeimas un pašvaldību prioritāšu maiņa: minimizēt ES direktīvu ieviešanas normas un minimizēt nacionālās un vietējās likumdošanas apjomu”. Es pat teiktu, ka valsts varas un pašvaldību prioritāšu maiņa.
Latvijā, tiklīdz parādās problēma, uzreiz mēģina izveidot normatīvo aktu, lai gan dzīvē vienmēr būs gadījumi, kas ir izņēmumi. Daudzi mūsu likumi ir uzrakstīti kā instrukcijas. Piemēram, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums ir slikta instrukcija, ko parādīja šīs ziemas plūdi Latgalē, proti, likums nedarbojas.
Tā vietā, lai izdotu kārtējo normatīvo aktu, būtu jāuztic amatpersonām pieņemt lēmumus. Atslēgas vārds normatīvisma mazināšanā ir uzticēšanās. Uzticēšanās reālai varas dalīšanai. Pašvaldība ir pilsoņu ievēlēta vietējā vara, un tai ir jābūt tiesībām pieņemt lēmumus un rīkoties.
Vija Keršus
Auces novada domes priekšsēdētāja
Visnopietnākie normatīvisma cēloņi ir ierēdniecības centieni saglabāt darbvietas un radīt jaunas, ko vēl pastiprina ietekmīgu interešu grupu centieni uzspiest pārējai sabiedrībai savas intereses ar pārmērīga tiesiskā regulējuma palīdzību. Protams, saskaramies arī ar pašvaldību viedokļa ignorēšanu.
Tāpēc šobrīd visbūtiskāk ir tas, lai valsts stratēģijas izstrādē tiktu ievēroti un iekļauti normatīvisma mazināšanas ceļa kartes posmi. Svarīgākais ir normatīvisma samazināšanas uzdevuma iekļaušana valdības politikas dokumentos līdz 2019. gadam, kā arī pilotprojekti, kuros izmēģina atcelt lielāko daļu ārējā regulējuma valsts un pašvaldību iestādēs līdz 2021. gadam.
Ja cēloņi ir definēti, tad problēmu var atrisināt, tikai tos novēršot! Un nevar runāt vispārējās frāzēs, dodot garu izpildes laiku. Ja tiek nolemts, ka kaut kas ir jādara, tad tas jādara nevilcinoties.
Aleksandrs Bartaševičs
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs
Starp LPS kongresa rezolūcijas uzdevumiem jāizceļ normatīvisma samazināšanas uzdevuma iekļaušana valdības politikas dokumentos līdz 2019. gadam un Saeimas un pašvaldību prioritāšu maiņa: minimizēt ES direktīvu ieviešanas normas un minimizēt nacionālās un vietējās likumdošanas apjomu no 2022. līdz 2026. gadam.
Šajā jautājumā jābūt dialogam starp pašvaldībām un valdību. Normatīvisma mazināšana jāuztur kā atsevišķa tēma. Jāmēģina panākt rezervētāku attieksmi pret Eiropas regulām un normatīvajiem aktiem. Ieviešot dokumentus, vairāk jādomā par izdevīgumu Latvijas valstij.
