VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
09. decembrī, 2016
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Personība
TĒMA: Finanses
3
3

Jānis Abāšins: ne jau dzelzī ir vērtība!

LV portālam: JĀNIS ABĀŠINS, Latvijas Apdrošināšanas asociācijas prezidents
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijas Apdrošināšanas asociācijas prezidents Jānis Abāšins: “Mūsu tirgus ir samērā neliels. Līdz ar to, no vienas puses, tehnoloģiju/IT jomā esam ļoti progresējuši, bet no otras - tirgū pagaidām dominē standarta riska un dzīvības apdrošināšanas produkti.”

Jānis Abāšins ir cieši saistīts ar apdrošināšanas nozari – vairāk nekā 20 gadu laikā vadījis vairākas apdrošināšanas kompānijas, tagad ir Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents. Lai gan tirgus tehnoloģiski ir ļoti mainījies, no produktiem joprojām maz izvēlamies dzīvības apdrošināšanu, tā mums neliekas tik svarīga. “Mūsu domāšanai ir īstermiņa raksturs, bet tai ir jāmainās – ne jau tajā dzelzī ir tā vērtība! Vērtība ir bērniem, ģimenes locekļiem, tuviniekiem,” spriež Latvijas Apdrošināšanas asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
īsumā
  • Nozarē nonācu sagadīšanās dēļ - studēju Zviedrijā ekonomiku un biznesa vadību, un viena skandināvu apdrošinātāju grupa gribēja ieiet Baltijas apdrošināšanas tirgū.
  • Latvijā maz apdrošina mājdzīvniekus, mākslas priekšmetus.
  • Nozare saskaras ar pelēko ekonomiku, piemēram, autoservisu sfērā, pie medicīnas pakalpojumu sniedzējiem.
  • No visa apdrošināšanas tirgus tikai 24% ir dzīvības apdrošināšana. Rietumeiropas valstīs tie ir vairāk nekā 50% un pat 60%.

Apdrošināšanas nozarē dažādos amatos strādājat teju visu dzīvi. Kā sanāca, ka esat saistīts tieši ar apdrošināšanu?

Tā bija sagadīšanās. Tolaik studēju Zviedrijā ekonomiku un biznesa vadību un sagadījās tā, ka viena skandināvu apdrošinātāju grupa gribēja ieiet Baltijas apdrošināšanas tirgū. Kompānija jau darbojās Igaunijā un uzaicināja mani strādāt kopā Latvijā. Skaidrs, ka par apdrošināšanu tajā laikā labi ja biju ko dzirdējis, bet neko daudz no tā nesapratu. Bija daudz un ātri jāmācās.

Kā apdrošināšanas nozare mainījusies pa šiem gadiem un līdzi tai arī jūs?

Apdrošināšanas tirgus šajā laikā ir ļoti mainījies. Savā laikā apdrošināšanas cenu rēķināja pēc kaut kādām grāmatām, tabulām, polises izrakstīja ar roku, iekasēja skaidru naudu, pēc tam visu mēģināja kaut kā iegrāmatot grāmatvedībā. Tagad lielāko daļu polišu izrēķina un izraksta elektroniski, skaidra nauda tiek apgrozīta ļoti reti. Pārdošana notiek internetā, pa telefonu, arī atlīdzības tiek pieteiktas pa telefonu, e-pastu vai caur aplikāciju. Datu apjoms ir pilnīgi citāds – apdrošinātāji saņem datus tiešsaistē no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas.

Vai ir kādi apdrošināšanas produkti, kurus pasaulē izmanto, bet Latvijā tie vēl nav ieviesti?

Jā, ir. Mūsu tirgus ir samērā neliels. Līdz ar to, no vienas puses, tehnoloģiju/IT jomā esam ļoti progresējuši, bet no otras puses - mūsu tirgū pagaidām dominē standarta riska un dzīvības apdrošināšanas produkti. Pie vietējiem apdrošinātājiem būs grūti apdrošināt, piemēram, degunu, balsi vai kaut ko citu tikpat eksotisku. Pie mums maz apdrošina mājdzīvniekus, mākslas priekšmetus. Ir sarežģītāki industriālie apdrošināšanas produkti, kā, piemēram, nākotnes negūtās peļņas apdrošināšana būvniecības nozarē, ko te nebūs viegli apdrošināt.

Daudz runā par pelēko ekonomiku – kā šī sērga iespaidojusi apdrošinātājus?

Apdrošināšana ir ļoti nopietni uzraudzīta nozare. Mūs uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Līdz ar to domāju, ka apdrošinātājos pelēkās ekonomikas praktiski nav - maksājam visus nodokļus. Tomēr mūsu nozare, bez šaubām, saskaras ar pelēko ekonomiku, piemēram, autoservisu sfērā, pie medicīnas pakalpojumu sniedzējiem.

Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmis, lepojaties?

Lepojos ar to, ka apdrošināšanas uzņēmumi, kurus savulaik esmu vadījis, īsteno tās idejas un darbības virzienus, kurus plānošanas sesijās bijām lēmuši realizēt. Tas silda sirdi, īpaši, ja tev vēl piezvana un saka – klausies, atceries, mēs izlēmām darīt to, un to un tagad mēs to esam realizējuši!

Lepojos, ka esmu pieņēmis daudz smagu lēmumu. Lepojos, ka esmu pieņēmis izaicinājumus strādāt ārpus Latvijas un Baltijas, piemēram, Krievijā.

Pēdējā pusgada laikā atsevišķi apdrošinātāji ir pievērsuši uzmanību teroraktiem un ceļojuma apdrošināšanas polisē ir iekļāvuši terorisma riska segumu. Kāda ir dzīvības riska cena?

Aktuāri cenu, protams, varētu izrēķināt matemātiski katram cilvēkam savu, bet tā būs tīra matemātika. Cita lieta, ka katram no mums ir savs mīļais, tuvais cilvēks, kura dzīvībai nav cenas. Mēs diemžēl pārāk reti aizdomājamies par to, kas paliks pēc mums, ja mēs aiziesim. Tā ir Latvijas tirgus problēma, jo no visa apdrošināšanas tirgus tikai 24% ir dzīvības apdrošināšana. Rietumeiropas valstīs tie ir vairāk nekā 50% un pat 60%. Mūsu domāšanai ir īstermiņa raksturs, bet tai ir jāmainās – ne jau tajā dzelzī ir vērtība! Vērtība ir bērniem, ģimenes locekļiem, tuviniekiem.

Kāda ir asociācijas vēsturē lielākā apdrošinātāja izmaksātā atlīdzība un par ko?

Neatceros Latvijā gadījumus, kad atlīdzība būtu pārsniegusi desmit miljonus eiro, bet ir gadījumi, kad atlīdzības ir bijušas vairāki miljoni. Šādi gadījumi ir bijuši kokrūpniecības, būvniecības un pārtikas ražošanas nozarēs. Ap vienu miljonu eiro lielas atlīdzības ir maksātas muitas galvojumu, kuģu, kravu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā. Simtiem tūkstošu ir maksāts par dzīvības apdrošināšanu.

Kas ir bijis smieklīgākais, ko kā iemeslu pārkāpējs min apdrošinātājiem?

Tādu skaidrojumu ir daudz, cilvēku kreativitātei nav robežu, īpaši cilvēkiem, kam domāšanas pamatā ir padomju skola. Varu minēt dažus jautrus piemērus. Kāds klients godīgi atzinās, ka iebraucis priekšā stāvošajā auto, jo ir aizskatījies uz skaistu sievieti, kura tobrīd gāja pa ielu.

Gadās, ka mūsu dzīvi spēcīgi ietekmē kaimiņu aktivitātes. Tad apdrošinātāji saņem apmēram šādus paskaidrojumus no kaimiņu uzdzīves upuriem: "Pa nakti biju atstājis automašīnu uz ielas. Pa to laiku no blakus mājas pa dzīvokļa logu uzdzīves laikā tika mesti ārā trauki, kā rezultātā tika bojāts mana auto priekšējais logs."

Reiz atlīdzības saņemšanai bija pieteikts auto bojājums – kāds uz automašīnas virsbūves ieskrāpējis sirds formu. Iespaidīgs bija gadījums, kad bojājuma nodarīšanā pie vainas izrādījās asa mēle! Mājas īpašniekam piederēja zirgi, kuriem, šķiet, iekārojās kaut ko sāļu. Zirgi bija sākuši laizīt sāli no automašīnas, kas acīmredzot bija braukusi pa ceļu, kas nesen kaisīts. Rezultātā auto bija radīti būtiski skrāpējumi (zirgi bija bojājuši virsbūvi arī ar zobiem). Saimniekam tika izmaksāta atlīdzība gandrīz 3000 eiro apmērā.

Vai pats izmantojat kādus apdrošināšanas nozares produktus?

Jā, protams. Apdrošināti ir ģimenes locekļi, īpašumi, transportlīdzekļi, bērniem uzkrājošā apdrošināšana, ceļojumu apdrošināšana.

Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?

Bērnībā, man liekas, sapņoju par policista profesiju. Skolas laikā samērā nopietni domāju par pilotu, bet tas bija jāaizmirst, jo valkāju brilles un tajā laikā ar brillēm par pilotu kļūt nevarēja.

Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?

Man dzīvē ir ļoti paveicies ar skolotājiem. Paldies viņiem! Bet ir divi skolotāji, kuri manā dzīvē ir atstājuši dziļāku vagu. Tie ir divi vēstures skolotāji, sabiedriskie darbinieki, publicisti, skolu direktori, augstskolu rektori – Juris Celmiņš un Vilis Seleckis. Viņi man padomju laikā iemācīja domāt plašāk un izprast sabiedrībā notiekošos procesus, iemācīja strukturēti paust savu viedokli.

Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?

Pilots. Velk mani pie tiem plašumiem.

Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?

Tāda laika ir maz, tādēļ tas ir jāplāno. Ģimene un māja paņem savu. Teātris, opera, motocikls, velosipēds, kalnu un distanču slēpošana ziemā, ceļojumi, grāmatas, koncerti. Visa kā ir daudz, intereses dažādas, bet laika ne tik daudz!

Kāds ir jūsu dzīves moto?

Man tādi ir divi. Nav jākaunas par to, ko nezini. Jākaunas ir par to, ka negribi zināt!

Un otrs – Ir jāvar!


"Personība tuvplānā" – LV portālā  katru piektdienu.  Amatpersonu, valsts pārvaldē strādājošo un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildes uz jautājumiem  "aiz kadra" - par sevi un dzīvi Latvijā, kad darbavietas durvis ir aizvērušās.

Iesaki LV portālam savu personību sarunai "aiz kadra"! Sūti e-pastu uz adresi portals@lv.lv!

Labs saturs
3
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI