VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
10. februārī, 2011
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Ekonomika
9
9

Kas veido uz zināšanām balstītu ekonomiku?

Irīna Čurkina: „Klasiskā izpratnē zināšanu ekonomikas pamats ir augsto tehnoloģiju nozares.”

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Latvijas ilgtermiņa attīstības dokumentos teikts, ka ekonomiskās attīstības nākotne slēpjas zinātņietilpīgā modelī un augsti izglītots cilvēks spēs atrisināt līdz šim aktuālās problēmas tautsaimniecībā. Ar zināšanām tiek panākts tehnoloģiskais progress, inovatīvu ideju ieviešana ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Visā pasaulē ļoti populārs termins – „uz zināšanām balstīta ekonomika” (knowledge-based economy) ir ienācis arī mūsu sabiedrībā. Un, tāpat kā virknē citu līdzīgas attīstības pakāpes valstu, zināšanas, neiedziļinoties jēdziena būtībā, tiek piesauktas teju kā vienīgā panaceja pret šodienas tautsaimniecības mokām.

Zināšanu ekonomikas pamatu veido zinātne. Un tās uzdevums ir kalpot sabiedrības attīstībai. Kaut arī fundamentālu pētījumu atdeve nereti ikdienā nav pamanāma, taču tā ir nopietns pamats progresam, kas virza cilvēci uz priekšu. Vai bez zinātnieku ieguldījuma iespējams radīt jaunu un unikālu produktu, uzlabot esošo; izglītot topošo un esošo darbaspēku?

Kas notiek pasaulē?

Par zināšanu jeb jaunās ekonomikas teorētisko pamatu diskutēja jau pagājušā gadsimta 70.-80. gados, kad tika mērīta un pierādīta cilvēka zināšanu atdeve tautsaimniecībā. Šodien, runājot par zināšanu ekonomiku, ar to parasti tiek domāta inovācija, taču klasiskā izpratnē zināšanu ekonomikas pamats ir augsto tehnoloģiju nozares: kosmosa kuģi, lidaparāti, farmaceitiskie produkti, datoru, sakaru, precīzijas iekārtas.

Kā liecina pasaules valstu vēsturiskā attīstība, uz dabas resursu bāzes veiksmīgi var tikt būvētas zinātņietilpīgas nozares. Piemēram, Skandināvijas mežrūpniecība ir raksturojama kā zinātņietilpīga - pateicoties tehnoloģijām un izglītotam cilvēkkapitālam, iespējams ievērojami paaugstināt dabas resursu produktivitāti, un tas arī izskaidro šo valstu konkurētspēju līdzās tām valstīm, kuru vienīgā priekšrocība ir lētais darbaspēks. Šobrīd pasaules līderi augsto tehnoloģiju jomā ir ASV, Eiropas Savienības (ES) un arī Āzijas attīstītās valstis.

Farmaceitisko produktu tirgus niša pieder ES: saskaņā ar 2009. gada statistikas datiem, ES ārpus savām robežām eksportē 27% produkcijas; biroja tehnikas un komunikāciju iekārtu ražotājs un eksportētājreģions savukārt ir Āzijas valstis, kas aizņem pusi no nozares eksporta tirgus visā pasaulē.

"Fundamentālu pētījumu atdeve nereti ikdienā nav pamanāma, taču tā ir nopietns pamats progresam, kas virza cilvēci uz priekšu."

Statistika liecina, ka pat valstīs, kurās ražo un eksportē ievērojamu apjomu modernu tehnoloģisko iekārtu, vairums strādājošo ir nodarbināti citos tautsaimniecības sektoros. Tātad, iedzīvotāju iztikas avots ir darbs gan pakalpojumu sektorā, gan rūpniecībā. Singapūrā, kur 2009. gadā 23% no eksporta ienākumiem veidoja elektroniskās iekārtas, šajā nozarē strādāja 92 tūkstoši jeb 3% no tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Savukārt pakalpojumu nozarē strādāja 37%, un tā veidoja vairāk nekā pusi - 52% no IKP.

Latvijā 2009. gadā 3% no eksporta ienākumiem veidoja elektroniskās iekārtas un farmācijas produkti, un šajās nozarēs strādāja 3,6 tūkstoši jeb 0,3% no tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Salīdzinājumam - pakalpojumu nozarē strādāja 67%, un tā veidoja 75% no IKP.

Kā piemēru var minēt arī Slovēniju, kur dzīvo mazāk cilvēku nekā Latvijā, bet zinātņietilpīgās nozares nodarbina 2% tautsaimniecībā strādājošo. Igaunijā darba vietas tiek radītas galvenokārt pakalpojumu sektorā: nozarē nodarbināti 64% tautsaimniecībā strādājošo. Bet zinātņietilpīgās nozares dod darbu gandrīz 2% tautsaimniecībā strādājošo.

Zinātne Latvijā starp citām Eiropā un pasaulē

Uz zināšanām balstītu ekonomiku attīstītās valstīs veido cilvēka radīts produkts un tā realizācija, kā arī turpmākais pielietojums – elektronika, medikamenti, iekārtas un daudzas citas tehnoloģiskas ierīces, ko izgudro un pilnveido pētniecības iestādes gan valsts, gan privātajā sektorā.

Atšķirība starp attīstītajām un attīstības valstīm ir tā, ka pirmajās strādājošie ir produktīvāki - izmantojot modernas metodes, tehnoloģiskās iekārtas, viņi spēj saražot ātrāk un vairāk. Tas, vai zinātņietilpīga ekonomika Latvijā ir mīts vai unikāla iespēja, ir padziļināti jāizpēta. Latvijas tautsaimniecības pašreizējā attīstības stadijā izaugsmi nodrošina darba un kapitāla ietilpīgās nozares, kas nodrošina nodokļu ieņēmumus, patēriņu un labklājības kāpumu.

Ja zinātne ir pasaules tehnoloģiskā progresa pamats, kā tā raksturojama Latvijā? Zinātne nosacīti iedalāma divos lielos atzaros - fundamentālie pētījumi ļauj veikt atklājumus, bet lietišķie ir orientēti uz izgudrojumu, metožu pielietojumu konkrētu nozaru darbā.

Statistika liecina, ka Latvija (uzreiz aiz Lietuvas) ES izceļas ar augsto sieviešu īpatsvaru zinātnes personālā. Lietuvā zinātnē nodarbināti 54%, Latvijā 51% sieviešu, bet Nīderlandē 24%, Japānā – 18 procenti.1

Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES pēc finansējuma zinātnei (R&D – research and development): līdzīga situācija ir Bulgārijā, bet aiz mums – tikai Rumānija. Zinātnes finansējums mūsu valstī 2007. gadā bija 0,59% no IKP, Lietuvā – 0,82%, Igaunijā - 1,14 procenti. Vislielākais tas bija Zviedrijā – 3,6 procenti. (Taču, tā kā šā finansējuma apmērs pēdējos gados arvien samazinās, riskējam nonākt arī pēdējā vietā.)

"Kā liecina pasaules valstu vēsturiskā attīstība, uz dabas resursu bāzes veiksmīgi var tikt būvētas zinātņietilpīgas nozares."

Naudas izteiksmē ES zinātnei 2007. gadā tērēja 228,7 mljrd. eiro, lielāko daļu – Vācija (62 mljrd. eiro), Francija (39 mljrd. eiro), Lielbritānija (37mljrd. eiro), Zviedrija (12 mljrd. eiro). No šīs kopējās summas biznesa sektorā tika tērēti 146 mljrd. eiro, un lielākie investori pētniecībā bija iepriekš minētās valstis.

Igaunija, kas ir mazāka par Latviju, investē vairāk: 2007. gadā tā iztērēja 174 milj. eiro (tai skaitā 82 milj. investēja biznesa sektors). Turklāt ziemeļu kaimiņvalstī salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu biznesa sektorā strādāja arī vairāk pētniecībā nodarbinātā personāla.

Latvijā biznesa sektorā 2007. gadā tika ieguldīti 66 milj. eiro, pieskaitot valsts sektoru 126 milj. eiro. Lietuvā izdevumi pētniecībai bija 233 milj. eiro, tai skaitā biznesa sektors iztērēja 66 milj. eiro.2

Komersantu interese – lielāka investīciju atdeve

Komersantu interese ir izskaidrojama ar investīciju atdeves kāpināšanu, un statistika rāda, ka 32% no investīcijām pētniecībā Latvijā attiecas uz apstrādes rūpniecību, 65% – uz pakalpojumu sektoru.

Lietuvā pētniecībai novirzītie līdzekļi sadalās līdzīgi: 24% apstrādes rūpniecībā un 73% pakalpojumu sektorā, un Igaunijā attiecīgi – 30% un 67 procenti. Lielākais investīciju īpatsvars pētniecībā apstrādes rūpniecības sektorā ir bijis Vācijā – 90%, Slovēnijā - 86%, Somijā - 80 procentu. Arī citās ES valstīs uzņēmējdarbības sektors pētniecībā investēja vairāk nekā 50% no visām investīcijām: Ungārijā, Maltā, Itālijā, Zviedrijā, Nīderlandē, pat Rumānijā (51%). Cits valsts finansējums - augstākajā izglītībā - liecina, ka lielākā daļa finanšu tiek novirzīta eksaktajām zinātnēm, taču saglabājot zināmas proporcijas. Virs 40% pētniecības finansējuma eksaktās zinātnēs vērojams tikai četrās valstīs – Igaunijā, Kiprā, Latvijā un Slovākijā (40-45%).

Zinātnes un pētniecības finansējums zināmā mērā norāda uz valstī radītā produkta izcilību un konkurētspēju tirgū, ko savukārt spējīgs radīt atbilstošas kvalifikācijas cilvēks. Lai arī nacionālā līmenī intensīvi norisinās orientācija uz eksakto zinātņu apguvi jau no skolas sola, var konstatēt, ka inženierzinātnes joprojām ir joma, kur trūkst speciālistu. Latvijas zinātniskajos institūtos 36% zinātnieku ir vecāki par 65 gadiem, 28% - vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Biznesa uzņēmumos strādā 19% no visa zinātniskā personāla, un augsto tehnoloģiju eksports ir aptuveni 5% no apstrādes rūpniecības eksporta; attīstītās valstīs šis rādītājs nereti pārsniedz 15-20 procentus.

Kā lasāms Izglītības un zinātnes ministrijas pārskatā, „/../ joprojām trūkst modernu laboratoriju aprīkojuma tehnoloģiskas ievirzes projektu realizēšanai. Šobrīd Latvijā ir grūti novest fundamentālu ideju līdz praktiskai augstas tehnoloģijas izstrādei”.3

Trūcīgākiem skolēniem vājākas zināšanas

Latvijas zinātnieku sasniegumi neļauj šaubīties par to, ka par spīti stingrai budžeta politikai zinātne vēl ir dzīva. Darbs notiek gan teorētiskajās zinātnēs, gan lietišķos pētījumos ar praktisku pielietojumu.4 Eiropas 7. ietvarprogrammā 2008. gadā darbojas 65 projekti, 2007. gadā to bija 217 – tātad ievērojami vairāk.5

Līdztekus eksaktajām arī citās nozarēs tiek veikti pētījumi, kam būtu jāietekmē ekonomiskās politikas lēmumi. Piemēram, pedagoģijas pētījumi 2009. gadā pierādīja, ka lauku skolēnu zemāko sasniegumu cēlonis ir viņu ģimeņu sliktāks sociāli ekonomiskais stāvoklis salīdzinājumā ar pilsētām: ja neapmierinošs sociāli ekonomiskais stāvoklis sasniedz 50-60%, izglītības līmenis krītas.6 Psihologi uzskata, ka Latvijā trūkst zinātnisku pētījumu, rakstu par vēlīnā vecuma (virs 60 gadiem) un nodarbinātības jautājumiem.7

"Slovēnijā dzīvo mazāk cilvēku nekā Latvijā, bet zinātņietilpīgās nozarēs nodarbināti 2% tautsaimniecībā strādājošo."

Ekonomikas pētījumu atziņu starpā atrodama arī šāda: „Izvērtējot valsts iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku kopumā, konstatēts, ka vairāk nekā 5% (turpmāk varētu vērot šā rādītāja paaugstināšanos) no Latvijas iedzīvotāju kopskaita ir nepaēduši, jo nesaņem tādu pārtikas daudzumu, kas nepieciešams organisma fizioloģisko vajadzību apmierināšanai. Šis rādītājs Latvijā ir bijis nemainīgs pēdējos gados un ir augstākais, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Tādējādi Latvija ierindojas trūcīgāko Eiropas valstu grupā kopā ar Baltkrieviju un bijušajām Dienvidslāvijas valstīm, kuras pārdzīvo nesenā kara sekas.”8

Latvijā jautājums – kas veidos nākotnē uz zināšanām balstītu ekonomiku? – ir neatbildēts. Uzņēmējdarbības sektors gadiem ilgi norāda uz kvalificēta darbaspēka nepietiekamību, augstskolas – uz vāju jauno studentu sagatavotības līmeni. Savukārt fundamentālo pētījumu finansējums no valsts līdzekļiem nerada pārliecību par jauno zinātnieku masveida iesaistīšanos pētniecībā.

Zinātnei ir jākalpo sabiedrībai un jāatražo ieguldītās investīcijas. Ekonomiskās politikas veidotājiem savukārt jāveido pieprasījums pēc fundamentālā un lietišķā zinātnieku radītā produkta un līdz ar to jāveicina attiecīga klimata veidošanās, kur vajadzība pēc zinātniskā darba ir ne tikai stratēģijas līmenī.

[1] Eurostat. Science, technology and innovation in Europe. 2010, 43. lpp.

[2] Eurostat. Science, technology and innovation in Europe. 2010, 26. lpp.

[3] Statistika par zinātni 2009.g. vasarā. Pieejams: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Zinatne/Statistika-par-zinatni.pdf , 16. lpp.

[4] Skat., piem., Latvijas zinātnes sasniegumi 2010. gadā. Pieejams: http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1126&Itemid=87

[5] Statistika par zinātni 2009.g. vasarā. Pieejams: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Zinatne/Statistika-par-zinatni.pdf

[6] Metodes un rezultāti izklāstīti Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisijas pārskatā par 2009. gadā LZP finansēto pētījumu projektu zinātniskiem rezultātiem. 50. lpp.

[7] Turpat, 65. lpp.

[8] Ligita Melece. Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības iespējas Latvijas agrārajā sektorā saistībā ar jaunajām Eiropas Savienības politikas pamatnostādnēm.  Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisijas pārskats par 2009. gadā LZP finansēto pētījumu projektu zinātniskiem rezultātiem. 77. lpp.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU