TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
28. maijā, 2021
Lasīšanai: 25 minūtes

Apkopoti dati par parādu piedziņu pandēmijas laikā. Nedēļa tieslietās

FOTO: Freepik

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.

īsumā
  • 2020. gada parādu statistika un piespiedu izpildei iesniegto dokumentu skaits liecina, ka pandēmijas laikā ir samazinājies parādnieku skaits un parādu apjoms. 
  • Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 25. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts patlaban spēkā esošās kadastrālās vērtības "iesaldēt" un turpināt piemērot līdz 2025. gada 1. janvārim.
  • Saeimas Juridiskā komisija atbalsta otrajam lasījumam Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu vienotam regulējumam attiecībām starp mājokļu un zemes īpašniekiem dalītajā īpašumā.
  • Turpinās pilotprojekts “Tieslietu sistēmas pakalpojumi pašvaldībās”, kura ietvaros parakstīts sadarbības līgums vēl ar divām novadu pašvaldībām – Tukumu un Grobiņu. 
  • Tieslietu padome apstiprinājusi vadlīnijas tiesnešu apmācības organizēšanai 2022. gadā.
  • Pieejams Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas priekšlasījums “Dzimumu līdztiesība: problēma vai risinājums” par sieviešu tiesību attīstību un aktuālajiem jautājumiem dzimumu līdztiesības jomā.
  • Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Konkurences padomes lēmums par naudas soda uzlikšanu pieteicējai – biedrībai “Auto asociācija”.
  • Pakārtoto saistību kreditora tiesību ierobežojums saņemt aizdevuma pamatsummas atmaksu atbilst Satversmei, lēmusi Satversmes tiesa.

  • Saeima 20. maija sēdē par Augstākās tiesas tiesnesi apstiprināja Kristīni Zīli.
  • 24. maijā tiešsaistes ceremonijā Rīgas pilī tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu) Valsts prezidentam Egilam Levitam deva Ekonomisko lietu tiesas tiesneses Katarīna Sniedze un Oksana Pulle-Čižova.
  • Disciplinārtiesa atstāja negrozītu Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu par Rīgas rajona tiesas tiesnesei Agnesei Maļinovskai piemēroto sodu – amatalgas samazināšanu uz sešiem mēnešiem, ieturot 20% no amatalgas.

  • Ministru kabinets 27. maijā lēma par 815 592,17 eiro kompensāciju, kas “Rīgas cirka” ēkas bijušā īpašnieka mantiniekiem izmaksājama atbilstoši 31. marta Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumam.

Parādnieku un parādu skaits pandēmijas laikā ir samazinājies

2020. gada parādu statistika un piespiedu izpildei iesniegto dokumentu skaits liecina, ka pandēmijas laikā parādnieku skaits un parādu apjoms ir nedaudz samazinājies. Piespiedu izpildei iesniegto dokumentu skaits visās lietu kategorijās kopumā 2020. gadā bija 119 293, kas ir par 1967 lietām mazāk nekā 2019. gadā, kad kopā tika iesniegti 121 260 izpildu dokumenti, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

2020. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, vislielākais parādnieku skaits ar 58 024 lietām bija administratīvo pārkāpumu jomā. Otru lielāko parādu lietu kategoriju veidoja parādu piedziņa civillietās, sasniedzot 54 305 lietas, bet zaudējumu piedziņa krimināllietās – 6964. Vidējā parādu piedziņas summa administratīvo pārkāpumu lietās pērn bija 149 eiro, bet nodokļu parādu lietās – 3700 eiro. Lietās par darba samaksas piedziņu vidējā atgūstamā summa bija 4500 eiro, savukārt civilprasību vidējā summa krimināllietās bija 2440 eiro. Kopumā gandrīz divas trešdaļas parādu piedziņas lietu, kas nonāk pie tiesu izpildītājiem, ir par summām līdz 300 eiro. Vēl 18% izpildu lietu ir par summu no 300,01 līdz 700 eiro.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Parādu lietu skaita nepalielināšanās ļauj secināt, ka šī krīze visai būtiski atšķiras no iepriekšējām. Vismaz pagaidām Covid-19 izraisītā krīze ierindas cilvēkus finansiāli nav skārusi tik būtiski, lai tas izpaustos parādu apjoma palielinājumā. Cilvēki kopumā ir spējuši labāk pildīt saistības – nebija novērojams būtisks jaunu lietu skaita pieaugums, bet kopējais parādu lietu skaits pat nedaudz ir samazinājies. Ļoti iespējams, ka tam par iemeslu ir arī valsts īstenotās atbalsta aktivitātes gan uzņēmējiem, gan privātpersonām, kas palīdzēja cilvēkiem nodrošināt vismaz minimālo ienākumu līmeni. Covid-19 pandēmija gan varētu būt iemesls nelielajam atgūto līdzekļu samazinājumam 2020. gadā. Piespiedu izpildes ietvaros parādniekam tiek nodrošināta naudas līdzekļu saglabāšana minimālās mēnešalgas apmērā. Savukārt atsevišķas nozares visai būtiski ir skārusi dīkstāve, un cilvēku ienākumi bieži vien nepārsniedz minimālās mēnešalgas robežu, tāpēc parādu atgūšana šajos gadījumos nebija iespējama.”

Foto: Ieva Čīka, LETA

Kopumā 2020. gadā tiesu izpildītāji aizskartās puses interesēs palīdzēja atgūt gandrīz 233 miljonus eiro, kas ir par 13% mazāk nekā 2019. gadā, kad aizskartās puses interesēs tika atgūti 303 miljoni eiro. Pērn palielinājies atgūto naudas līdzekļu apjoms gan uzturlīdzekļu, gan administratīvo pārkāpumu izpildu lietās. 2020. gadā tiesu izpildītāji Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā atguvuši gandrīz  12,5 miljonus eiro, kas ir par 903 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Administratīvo pārkāpumu lietās valsts budžeta labā 2020. gadā piedzīti 23,6 miljoni eiro, kas ir par 423 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2019. gadā.

Plāno saglabāt spēkā esošās kadastrālās vērtības līdz 2025. gadam

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 25. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts patlaban spēkā esošās kadastrālās vērtības "iesaldēt" un turpināt piemērot līdz 2025. gada 1. janvārim.

Paredzēts, ka kadastrālo vērtību bāzi 2025.-2028. gadam apstiprinās līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Ar grozījumiem plānots noteikt uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. janvārim iesniegt Saeimai likumprojektu, kas saistībā ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām paredzēs samērīgu nekustamā īpašuma nodokli un kas stāsies spēkā vienlaikus ar jauno kadastrālo vērtību bāzi.

Plānots, ka likumprojektā būs jānosaka samērīgs nekustamā īpašuma nodokļa slogs dzīvokļu īpašumiem un dzīvojamām mājām, ja tos neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī zemei, tostarp lauksaimniecībā izmantojamai zemei, samazinot nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Tieslietu ministrijas rosinātās piespiedu nomas attiecību reformas likumprojektu virza otrajam lasījumam

26. maijā Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātā likumprojekta – Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” –, kas paredz noteikt vienotu regulējumu attiecībām starp mājokļu un zemes īpašniekiem dalītajā īpašumā, virzīšanu skatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. 

Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums paredz līdzšinējo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas tiesiskās attiecības pušu starpā, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašuma jautājumā. Likumprojekts paredz likumā noteikt vienotu maksu par zemes lietošanu 4% apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā.

Dalītajā īpašumā kopumā ir 206 600 būvju, kas atrodas uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Šībrīža regulējums būtībā prasa pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību risinājuma modelis. Jautājums par taisnīgas nomas maksas apmēru dalītā īpašumā tiek risināts jau 13 gadus. Vairākas reizes ir grozīti likumi, trīs Satversmes tiesas spriedumos piespiedu nomu regulējošās tiesību normas ir atzītas par neatbilstošām Satversmei.

Foto: Lita Krone, LETA

Šobrīd likumprojekts ir izstrādāts ar pieņēmumu, ka zemes īpašnieks maksā standarta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi (1,5% no kadastrālās vērtības) par dalītā īpašumā esošu zemi, skaidro Tieslietu ministrija. Atbilstoši tam, kādas izmaiņas notiks NĪN likmēs nākotnē, tiks gatavoti grozījumi likumprojektam. Proti, ja valdība un Saeima atbalstīs Tieslietu ministrijas piedāvājumu noteikt NĪN likmi dzīvojamās apbūves zemei 0,3% apmērā, likumprojektā paredzēto likumiskās maksas apmēru būtu iespējams samazināt līdz 2,8% (4% – 1,2%). 

Būtiskākās likumprojektā piedāvātā vienotā regulējuma iezīmes:   

  • likumā noteikts fiksēts zemes lietošanas maksas apmērs 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem;   
  • likumā regulētas attiecības, lai izslēgtu nepieciešamību pusēm slēgt līgumus par zemes lietošanu un maksu vai meklēt vienošanos tiesas ceļā;   
  • trīs gadu noilgums jebkuriem prasījumiem no zemes lietošanas attiecībām;   
  • šībrīža attiecību, tostarp ar tiesas spriedumu regulēto attiecību, pāreja uz jauno regulējumu, novēršot, ka identiskos gadījumos attiecības tiek regulētas dažādi.

Paplašina tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību pašvaldībās

Turpinot Tieslietu ministrijas kopā ar Valsts zemes dienestu, Uzņēmumu reģistru, Juridiskās palīdzības administrāciju, Patentu valdi un Valsts valodas centru uzsākto pilotprojektu “Tieslietu sistēmas pakalpojumi pašvaldībās”, 24. maijā  tika parakstīts sadarbības līgums ar vēl divām novadu pašvaldībām – Tukumu un Grobiņu. Iepriekš šāds līgums jau tika parakstīts ar Limbažu novada pašvaldību.

Pilotprojekta “Tieslietu sistēmas pakalpojumi pašvaldībās” mērķis ir paplašināt tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību pašvaldībās un sniegt konsultācijas par iespējām izmantot tos attālināti elektroniskajā vidē. Vienlaikus plānots uzlabot arī klientu digitālās prasmes patstāvīgi izmantot tieslietu sistēmas iestāžu sniegtos e-pakalpojumus, informē Tieslietu ministrija.

Projekta ietvaros iedzīvotāji varēs saņemt klātienes konsultācijas par tieslietu sistēmas pakalpojumiem un iespējām tos izmantot e-vidē. Tāpat tieslietu iestāžu darbinieki rīkos seminārus iedzīvotājiem, lai informētu par tieslietu sistēmas tiešsaistes pakalpojumiem: iespēju iesniegt iesniegumu iestādei elektroniski; pasūtīt Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus vai reģistrēt uzņēmumu; iesniegt preču zīmes pieteikumu; izmantot lietotni “Valodas draugs” u. c.

Tiklīdz to atļaus epidemioloģiskā situācija valstī, klātienes konsultācijas pašvaldībās būs pieejamas divas darba dienas nedēļā. Pilotprojektu plānots ieviest vairākās pašvaldībās līdz šīgada beigām.

Savukārt pēc pilotprojekta beigām plānots izvērtēt nepieciešamību paplašināt šobrīd tieslietu sistēmas iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros.

Pilotprojekts tiek īstenots, lai nodrošinātu Ministru kabineta deklarācijā minēto vienas pieturas aģentūras principa attīstību un īstenotu Pakalpojumu vides pilnveides plānu 2020.–2023. gadam, kas paredz uzlabot pakalpojumu pieejamību.

Apstiprina vadlīnijas tiesnešu apmācības organizēšanai

Tieslietu padome apstiprinājusi vadlīnijas tiesnešu apmācības organizēšanai 2022. gadā, kas nosaka principus un virzienus, kā veidojamas tiesnešu apmācību programmas.

Vadlīnijas nosaka piecas galvenās apmācību mērķa grupas: tiesneši, jaunie tiesneši, tiesu darbinieki, vadītāji un lektori.

Noteikti galvenie apmācību virzieni un apmācību saturs. Saturs tiks adaptēts katrai mērķa grupai, primāri domājot par tiesu sistēmas vajadzībām. Lielākais uzsvars tiks likts uz profesionālo prasmju attīstīšanu. Veidojot mācību saturu, jāņem vērā informācija no tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas, no tiesnešu aptaujām. Satura veidošanas procesā mācību nodrošinātājiem jāsadarbojas ar Tieslietu padomi. Tieslietu padome arī apstiprinās mācību programmas.

2022. gadam noteiktas četras prioritārās apmācību tēmas: lietu iztiesāšanas metodoloģija, procesa vadība, nolēmumu sastādīšana, finanšu un ekonomiskie noziegumi.

Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas priekšlasījums par dzimumu līdztiesību

21. maijā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova sniedza priekšlasījumu “Dzimumu līdztiesība: problēma vai risinājums” par sieviešu tiesību attīstību un aktuālajiem jautājumiem dzimumu līdztiesības jomā.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja akcentēja, ka ideja par līdztiesību balstās uz cilvēka cieņas konceptu, kas valstij pieprasa ievērot cilvēka brīvību, tiesības uz pašnoteikšanos un aizsargāt cilvēkus no diskriminācijas. Cilvēka cieņas aizsardzība ir jāliek pamatā visai tiesību sistēmai, jo to nosaka Latvijas Republikas Satversme, Eiropas Savienības tiesības un Latvijai saistošās starptautiskās tiesības, uzsvēra Sanita Osipova.

Sanita Osipova rosināja domāt par sieviešu tiesību izpratni. Viņa akcentēja divus risinājumus: pilnīgu sieviešu līdztiesību, kas paredz to, ka likumos netiek pieminēts personas dzimums, jo visām personām pienākas vienādas tiesības, un papildu aizsardzību sievietēm, lai izlīdzinātu vēsturisko netaisnību un mainītu sabiedrības attieksmi.

“Dzimumu līdztiesība nozīmē ne tikai to, ka abi dzimumi ir līdztiesīgi. Dzimumu līdztiesība nozīmē arī to, ka sabiedrībā sievietes un vīrieši uzņemas tos pašus pienākumus, ciktāl fizioloģiski tas ir iespējams, kā arī visu atbildību, tostarp par ģimenes dzīvi,” uzsvēra Satversmes tiesas priekšsēdētāja.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja norādīja arī uz sieviešu lomu Satversmes sapulcē, veidojot Latvijas tiesību sistēmu, valsts konstitūciju un pieņemot likumus. Viņa atzīmēja, ka latviešu sievietes vēlējās iegūt politisko līdztiesību, lai ar tās palīdzību sekmētu civilo līdztiesību, sevišķi ģimenes tiesībās, lai sieva kļūtu līdztiesīga vīram un saņemtu gan vīra, gan sabiedrības cieņu.

Saeima par Augstākās tiesas tiesnesi apstiprina Kristīni Zīli

Saeima 20. maija sēdē par Augstākās tiesas tiesnesi apstiprināja Kristīni Zīli. Pie senatora pienākumu pildīšanas viņa varēs stāties pēc tam, kad būs devusi tiesneša zvērestu Valsts prezidentam.

Konkursā uz Senāta Civillietu departamenta senatora amatu departamenta senatoru kopsapulce sniedza pozitīvu atzinumu par Kristīnes Zīles piemērotību šim amatam.

Kristīne Zīle 15 gadus ir ir zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā “Cobalt”. 20 gadus ir lektore Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā, pamatā docējot studiju kursus mantojuma tiesībās, ģimenes tiesībās un civilprocesā. Paralēli zvērināta advokāta un lektora amata pienākumiem darbojas zinātnē – uzstājusies starptautiskās konferencēs, Latvijas Universitātes gadskārtējās zinātniskajās konferencēs, rakstījusi publikācijas. Lasījusi lekcijas tiesnešiem, advokātiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem.

Foto: Augstākā tiesa

Tiesneša zvērestu dod Ekonomisko lietu tiesas tiesneses Katarīna Sniedze un Oksana Pulle-Čižova

24. maijā tiešsaistes ceremonijā Rīgas pilī tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu) Valsts prezidentam Egilam Levitam deva Ekonomisko lietu tiesas tiesneses Katarīna Sniedze un Oksana Pulle-Čižova.

Pakārtoto saistību kreditora tiesību ierobežojums saņemt aizdevuma pamatsummas atmaksu atbilst Satversmei

Satversmes tiesa 27. maijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-49-01Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmās daļas un 8.1 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. un 105. pantam”.

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc diviem Rema Kargina pieteikumiem. Viņš ir akciju sabiedrības „Reverta”, kas saņēmusi komercdarbības atbalstu, pakārtoto saistību kreditors. Vēloties atgūt no šīs akciju sabiedrības sava aizdevuma pamatsummu, viņš vērsās vispārējās jurisdikcijas tiesā, kura viņa prasību noraidīja.

Pieteikumu iesniedzējs vērsies Satversmes tiesā, jo uzskata, ka apstrīdētajās normās noteiktā kārtība, kas liedz viņa kā pakārtoto saistību kreditora tiesības saņemt aizdevuma pamatsummu, nesamērīgi ierobežo viņa īpašuma tiesības. Apstrīdētās normas arī pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, jo esot pieņemtas pēc aizdevuma līguma noslēgšanas bez saudzējošas pārejas uz jauno regulējumu vai kompensācijas noteikšanas.

Pieteikumu iesniedzēja ieskatā apstrīdētās normas pārkāpj arī varas dalīšanas principu un tiesības uz taisnīgu tiesu, jo esot pieņemtas laikā, kad pieteikumu iesniedzējs bija vērsies tiesā ar prasījumu par aizdevuma pamatsummas piedziņu, un tiesvedība civillietā vēl nebija noslēgusies.

Pieteikumu iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas paredz arī atšķirīgu attieksmi pret viņu kā komercdarbības atbalstu saņēmušas komercsabiedrības pakārtoto saistību kreditoru iepretim šādu atbalstu saņēmušas kredītiestādes pakārtoto saistību kreditoriem, kuriem likumā tikusi paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno regulējumu.

Satversmes tiesa 2015. gada 13. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2014-36-01, kurā tika vērtēta Kontroles likuma 8. panta pirmās daļas atbilstība Satversmes 105. pantam.

Satversmes tiesa nolēma izbeigt tiesvedību lietā daļā par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. un 105. pantam. Izbeigt tiesvedību lietā daļā par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmās daļas, 8.1 panta otrās daļas 1. un 2. punkta, kā arī trešās daļas atbilstību varas dalīšanas principam un Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesa atzīst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmo daļu, 8.1 panta otrās daļas 1. un 2. punktu, kā arī trešo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Atceļ Konkurences padomes lēmumu par biedrībai “Auto asociācija” uzlikto sodu

Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Konkurences padomes lēmums par naudas soda uzlikšanu pieteicējai – biedrībai “Auto asociācija”. Senāts atzina apgabaltiesas spriedumu par pamatotu.

Izskatāmajā lietā Konkurences padome ar lēmumu pieteicējas biedrības “Auto asociācija” darbībās konstatēja Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu un uzlika pieteicējai naudas sodu. Proti, Konkurences padome konstatēja, ka notikusi aizliegta vienošanās, pieteicējas biedriem apspriežot jautājumus par apdrošināšanas akciju sabiedrību īstenotajām darbībām un par sadarbību ar apdrošināšanas akciju sabiedrībām, kā arī apspriežot (un/vai vienojoties) ar Latvijas Līzinga devēju asociāciju būtiskus līzinga darījumu pamata noteikumus. Konkurences padome šīs darbības atzina par konkurenci ierobežojošām pēc mērķa.

Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa, atsaucoties arī uz Eiropas Savienības Tiesas un Senāta praksi, ir norādījusi uz nepilnībām Konkurences padomes lēmuma pamatojumā tādā kontekstā, ka iestāde nav pārbaudījusi visus nepieciešamos apstākļus, lai secinātu, vai vienošanos mērķis ir konkurences kropļošana.

Apgabaltiesa, vērtējot Konkurences padomes apsvērumus saistībā ar pieteicējas vienošanos ar Līzinga devēju asociāciju par noteiktu transportlīdzekļu tehnisko apkopju un remontu veikšanu attiecīgo automašīnu marku pārstāvju servisos, atzinusi: lai pārliecinātos, vai šāda vienošanās var ietekmēt konkurences apstākļus noteiktā tirgū, ir nepieciešams noskaidrot tirgu raksturojošos tiesiskos un ekonomiskos datus.

Arī attiecībā uz asociācijas ietvaros biedru apspriestajiem jautājumiem saistībā ar apdrošināšanas akciju sabiedrībām apgabaltiesa ir atzīmējusi, ka Konkurences padome nav sniegusi pienācīgu pamatojumu, kas ļautu secināt, ka arī šī vienošanās rada pietiekamu kaitējumu konkurencei un ir novērtējama kā konkurenci ierobežojoša pēc mērķa. Apgabaltiesa norādījusi, ka nav pietiekami norādīt iestādes viedokli, bet ir nepieciešams objektīvs tirgus apstākļu ekonomisks un tiesisks novērtējums, lai tiesa varētu pārliecināties par iestādes secinājumu pamatotību.

Senāts atzina, ka Konkurences padome nav atspēkojusi apgabaltiesas apsvērumus par lietā noskaidrojamajiem apstākļiem.

Senāts arī atzina, ka Konkurences padome nav atspēkojusi apgabaltiesas vērtējumu par vienošanās saistībā ar apdrošināšanas akciju sabiedrībām saturu un būtību, līdz ar to apgabaltiesa secināja, ka vienošanās neliecina par aizliegtu vienošanos pēc mērķa, tostarp atzīstot, ka asociācijas biedri nav apsprieduši individuālus, ar konkrēta biedra komercdarbību saistītus jautājumus.

Disciplinārtiesa negroza jau otro lēmumu par amatalgas samazināšanu tiesnesei A. Maļinovskai

Disciplinārtiesa 24. maija sēdē atstāja negrozītu Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu par Rīgas rajona tiesas tiesnesei Agnesei Maļinovskai piemēroto sodu – amatalgas samazināšanu uz sešiem mēnešiem, ieturot 20% no amatalgas.  Tiesneses sūdzība noraidīta.

Disciplinārlietu pret tiesnesi par darba pienākumu nepildīšanu bija rosinājusi Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja. Tiesnese vairākkārt kavējusi spriedumu sastādīšanas termiņus. Disciplinārtiesas lēmums nav pārsūdzams. Pilns lēmums būs pieejams 18. jūnijā, kad tas tiks publicēts Augstākās tiesas mājaslapā.

Šis šogad ir jau otrais Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums par amatalgas samazināšanu tiesnesei Agnesei Maļinovskai, ko Disciplinārtiesa atstāj negrozītu. Par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšanu tiesnese janvārī saņēma disciplinārsodu – amatalgas samazināšanu uz sešiem mēnešiem, ieturot 10% no amatalgas.

Disciplinārtiesa tiek sasaukta, lai izvērtētu Augstākajā tiesā pārsūdzēto Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskumu, pārbaudītu pārsūdzēto Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto negatīvo atzinumu tiesiskumu, kā arī izskatītu pārsūdzētos ģenerālprokurora lēmumus par disciplinārsodu piemērošanu. Disciplinārtiesas sastāvā ir seši Augstākās tiesas departamentu tiesneši.

Valdība lemj izmaksāt kompensāciju “Rīgas cirka” ēkas bijušā īpašnieka mantiniekiem

Ministru kabinets (MK) 27. maijā lēma par 815 592,17 eiro kompensāciju, kas “Rīgas cirka” ēkas bijušā īpašnieka mantiniekiem izmaksājama atbilstoši 2021. gada 31. marta Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā noteiktajam, ar kuru Ministru kabinetam uzdots divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot pieteicējām – “Rīgas cirka” ēku bijušo īpašnieku mantiniecēm – labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu par neatdoto namīpašumu.

Valdība “Rīgas cirka” ēkas bijušā īpašnieka mantiniekiem izmaksājamās kompensācijas apmēru apstiprināja, balstoties uz MK 1995. gada 11. jūlija noteikumiem Nr. 197 “Noteikumi par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību” un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā norādītajiem apsvērumiem, proti, kompensācijas vērtības pārrēķināšanai pašreizējās cenās par atskaites punktu ņemot MK 2017. gada 9. augusta rīkojuma Nr. 421 “Par nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā” izdošanas dienu.

Atbilstoši valdības 2017. gada 9. augusta lēmumam Merķeļa ielas 4, Rīgā, bijušā īpašnieka mantiniekiem jau tikusi izmaksāta kompensācijas daļa 297 765,44 eiro apmērā.

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 24. novembra spriedumu tika atzītas valsts īpašuma tiesības uz “Rīgas cirka” ēku Merķeļa ielā 4. Šis spriedums stājās spēkā 2016. gada 6. jūnijā, un “Rīgas cirka” ēka reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā. No šī paša sprieduma un likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” izrietēja, ka īpašuma tiesības uz “Rīgas cirka” ēku nebija atjaunojamas un tā vietā ēkas bijušā īpašnieka mantiniekiem izmaksājama kompensācija. Domstarpības, kas tika risinātas tiesas ceļā, pastāvēja jautājumā par atlīdzības apmēru.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU