TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
22. janvārī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
2
2

Pilnveidos tiesnešu izdienas stāža aprēķināšanas regulējumu. Nedēļa tieslietās

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Pilnveidos tiesnešu izdienas stāža aprēķināšanas regulējumu. Plāno ieviest jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku strīdu risināšanai. Latvijā katrs septītais bērns no sava vecāka nesaņem uzturlīdzekļus. Par šiem un citiem notikumiem tieslietu nozarē – LV portāla nedēļas atskatā.

Iecerēts, ka tiesnešiem, kuri dodas izdienas pensijā, būs labvēlīgāki nosacījumi izdienas stāža aprēķināšanā. To paredz grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā, kurus Saeima 21. janvārī atbalstīja pirmajā lasījumā.

Likuma izmaiņas paredz: lai ieskaitītu tiesneša izdienas stāžā laiku, kas nostrādāts advokāta profesijā vai augstskolā tieslietu akadēmiskā personāla amatā, šajās specialitātēs vairs nebūs jānostrādā vismaz 10 gadi. Šāds ierobežojums, kas likumā noteikts patlaban, ir strīdīgs un vērtējams no samērīguma viedokļa, uzsvērts likumprojekta anotācijā. Tāpat likumprojekts paredz, ka tiesneša izdienas stāžā ieskaitīs arī laiku, kas nostrādāts starptautiskas tiesas tiesneša amatā.

Likumprojekta autori uzsver, ka valsts kopējā interese ir piesaistīt tiesneša amatam augsta līmeņa profesionāļus, tostarp radīt interesi par iespējamu tieneša karjeru arī tādiem tieslietu nozares profesionāļiem kā zvērinātiem advokātiem un augstskolu mācībspēkiem.

Izmaiņas attiektos uz tiesnešiem, kuri amatu atstās pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās. Iepriekš piešķirtās izdienas pensijas netiks pārskatītas.

Atbilstoši Tiesnešu izdienas pensiju likuma 2. pantam patlaban tiesības uz izdienas pensiju ir noteiktas personām, kam izdienas stāžs ir vismaz 20 gadi, no kuriem pēdējie 10 nostrādāti tiesneša un tiesībsarga amatā, un kas sasniegušas pensijas vecumu.  

Tiesnešiem piešķir izdienas pensiju 65% apmērā no vidējās dara samaksas par katru izdienas stāža gadu. Par katru izdienas stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, to palielina par diviem procentiem.

Par izmaiņām atbildīga ir Sociālo un darba lietu komisija. Grozījumi Saeimā vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.

Virza Latvijas kandidātus EST ģenerāladvokāta vakancei

Ministru kabinets 21. janvāra sēdē izvirzīja Latvijas kandidātus Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāta vakancei. Pretendentus uz šo amatu Latvija iesaka pirmo reizi.

Latvijas izvirzītos kandidātus vērtēs Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. panta komiteja, kas izveidota ar mērķi izvērtēt Eiropas Savienības dalībvalstu virzīto kandidātu piemērotību attiecīgo pienākumu pildīšanai.

Tieslietu ministrija akcentē, ka vispiemērotākā Latvijas pretendenta vārds un uzvārds tiks publicēts tikai pēc tā apstiprināšanas. Atbilstošāko kandidātu amatā iecels dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties. Amata pienākumus no Latvijas virzītais ģenerāladvokāts EST sāks pildīt no 2021. gada 7. oktobra.

Kas ir EST ģenerāladvokāts

Latvija pirmo reizi virza pretendentus uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāta vakanci.

iepriekš norādījis TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ģenerāladvokāta amata pretendentiem ļoti labi jāpārvalda angļu un franču valoda, kā arī jāizprot Eiropas Savienības tiesības, institucionālā uzbūve un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas darbs. Ģenerāladvokāta secinājumi ieņem būtisku lomu EST lēmuma pieņemšanas procesā.

Ģenerāladvokātu pienākums ir sniegt EST objektīvus un neatkarīgus secinājumus par izskatāmo lietu. Lai paātrinātu atsevišķu lietu izskatīšanu, ģenerāladvokāta secinājumi tiek sniegti tikai tajās lietās, kurās tiek apspriesti jauni vai īpaši aktuāli tiesību jautājumi.

Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Polijai ir pastāvīgi ģenerāladvokāti, bet pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm atlikušajiem sešiem ģenerāladvokāta amatiem rotācijas kārtībā jāizvirza savi kandidāti.

No amata atstādina tiesu izpildītāju

20. janvārī tieslietu ministrs Jānis Bordāns no amata darbību veikšanas atstādinājis zvērinātu tiesu izpildītāju Rolandu Veinbergu, kurš atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi, uzsvērts Tieslietu ministrijas informācijā.

Tiesu izpildītājs ir atzīts par aizdomās turēto personu kriminālprocesā, kurā tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 318. un 177. pantā – par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un krāpšanu lielā apmērā.

Tieslietu ministrs uzsver, ka tiesu izpildītāja atstādināšana no amata darbību veikšanas uz laiku, kamēr viņam ir piemērots aizdomās turētās personas statuss kriminālprocesā, ir atbilstīga un samērīga ar sabiedrības interesēm, nepieļaujot, ka zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus turpina veikt amatpersona, par kuras darbību tiesiskumu radušās pamatotas šaubas sakarā ar tās aizdomās turētās personas statusu kriminālprocesā.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no brīža, kad tieslietu ministrs no procesa virzītāja saņēmis informāciju par aizdomās turēto personu, jautājuma izlemšana par disciplinārlietas ierosināšanu un tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības tiek atlikta līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stājas procesa virzītāja galīgais nolēmums šajā kriminālprocesā.

Virza jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku strīdu risināšanai 

20. janvārī Saeimas Juridiskā komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku strīdu risināšanai, tostarp arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.

Iecerētās izmaiņas paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez īpaša pamata. Tādējādi iecerēts mazināt tendenci izmantot kopīpašumu domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību.

Šobrīd likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt, nosakot, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas dzīvojamā mājā, pamatojoties uz darījumu vai tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, bez svarīga iemesla nevar prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu piecus gadus no dienas, kad viņa īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā.

Tāpat likumu cita starpā rosināts papildināt ar regulējumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot, ka sadalīšana dzīvokļu īpašumos tiek noteikta kā primārais kopīpašuma dalīšanas veids, ja kopīpašuma dalīšanas strīds izcēlies dzīvojamās mājas kopīpašnieku starpā. Lai grozījumi stātos spēkā, tie trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Tiesībsargs rosina precizēt terminu “vardarbība” Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Tiesībsargs Juris Jansons 19. janvārī sagatavotajā vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai apraksta identificētos riskus Bērnu tiesību aizsardzības likumā un rosina veikt grozījumus, precizējot termina “vardarbība” skaidrojumu un iekļaujot jaunu terminu – “bērna pamešana novārtā”.

Tiesībsarga biroja informācijā skaidrota problēmas būtība: “2020. gada 11. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar ko likumdevējs izslēdza no vardarbības definīcijas terminu “nolaidība”, kā arī izslēdza termina “vecāku nolaidība” skaidrojumu. Pamatojums – jēdziena “nolaidība” ietveršana vardarbības definīcijā var novest pie tā, ka pēc katra nelaimes gadījuma ar bērnu vecāki un citas par bērnu atbildīgās personas tiktu krimināli sodītas par vardarbību pret bērnu.”

“Piekrītu Saeimas Komisijas deputātu viedoklim, ka katrs pieaugušā nolaidības dēļ ar bērnu noticis nelaimes gadījums nebūtu uzskatāms par vardarbību. Kā arī uzskatu, ka par vardarbību nebūtu uzskatāmas visas bērna aprūpes pienākuma nepildīšanas izpausmes. Tomēr ir gadījumi, kad bērna aprūpes pienākuma nepildīšana sasniedz tādu kaitīguma pakāpi, kad tā jau ir uzskatāma par vardarbību,” pauž tiesībsargs.

Tāpēc tiesībsargs aicina likumdevēju izteikt termina “vardarbība” skaidrojumu BTAL 1. pantā šādi: “vardarbība – visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, pamešana novārtā vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu”. Tāpat tiesībsargs aicina likumā definēt, kas ir bērna pamešana novārtā, proti, “apzināta aprūpes un uzraudzības pienākumu ilgstoša nepildīšana, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai”.

Katrs septītais bērns no sava vecāka nesaņem uzturlīdzekļus

Tikmēr Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija nākusi klajā ar savas darbības pārskatu no 2018. gada līdz 2020. gadam, kas neļauj izdarīt iepriecinošus secinājumus par sabiedrības kopējo attieksmi pret bērnu labklājību.

Vidēji katrs septītais bērns Latvijā vecumā līdz 18 gadiem nesaņem uzturlīdzekļu atbalstu no sava vecāka un šo pienākumu vecāka vietā pilda valsts, norāda Tieslietu ministrija.  

Kopējais mēnesī izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs ir 4,5 miljoni eiro. Savukārt kopējais vecāku skaits, kas nepilda savu pienākumu pret bērnu un nemaksā viņam uzturlīdzekļus, ir vairāk nekā 42 000 personu. 

Plašāks apskats LV portāla 21. janvāra publikācijā – Kā efektīvāk atgūt uzturlīdzekļu parādus.

Norit semināri par tiesvedības ilguma samazināšanu

Lai diskutētu par tiesvedības ilguma cēloņiem, kuri kavē laikus izskatīt lietas un ievērot procesuālās normas, no 18. janvāra līdz 8. februārim notiks seši attālināti semināri tiesu priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem, tiesnešiem un tiesnešu palīgiem. 

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs par tiesvedības ilguma samazināšanu: “Šodien tiesas priekšsēdētājam jānodrošina tas, ko no tiesas sagaida sabiedrība. Proti – efektivitāte, ātrums, kvalitāte un saprotamība. Un no tā vairs nevar noslēpties, atsaucoties uz tiesas neatkarību.”

Foto: Zane Bitere, LETA

Tiešsaistes diskusija par tiesu varas nozīmi demokrātijas sardzē

15. janvārī noritēja Eiropas Parlamenta biroja Latvijā organizētā tiešsaistes diskusijā par tiesu varas nozīmi demokrātijas sardzē, kurā piedalījās Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Viņa runāja par cilvēka cieņu kā vērtību demokrātiskā tiesiskā valstī un Satversmes tiesas lomu tās aizsargāšanā.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova: “Valstij ir jāpamana ikviens cilvēks un jāpieņem likumi tā, lai ikviens cilvēks valstī justos drošs, pasargāts, cienīts”.

Foto: Eiropas Parlamenta birojs Latvijā

Satversmes tiesas priekšsēdētāja norādīja, ka demokrātija ir īstenojama tikai tiesiskā valstī, kurā ikvienam sabiedrības loceklim ir nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Runājot par cilvēka cieņas konceptu, Sanita Osipova atzina, ka tas ticis aktualizēts vairākos Satversmes tiesas 2020. gada spriedumos. Cilvēka cieņa un līdztiesība ir gan Latvijas, gan arī Eiropas Savienības vērtība, ko Satversmes tiesa ar saviem spriedumiem stiprina Latvijas sabiedrībā.

“Cilvēka cieņa ir ikvienam cilvēkam piemītoša, neatņemama, garīgi tikumiska beznosacījuma vērtība. No tās izriet vairākas cilvēka tiesības: visi cilvēki ir līdztiesīgi, un ikvienam piemīt tādas pamattiesības, kuras neviens nedrīkst atņemt,” norādīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja.

Ierosināta lieta par parāda piedziņu no dabasgāzes lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2021. gada 15. janvārī ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 88.1. apakšpunkta un 89. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 24. janvārim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 107. panta septītajai daļai”.

Lieta ierosināta pēc Rīgas rajona tiesas pieteikuma. Tās tiesvedībā ir civillieta, kurā celta prasība par parāda piedziņu pret fizisku un juridisku personu – dabasgāzes lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU