TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
11. septembrī, 2020
Lasīšanai: 14 minūtes
1
1

Atskats uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē. 11. septembris

FOTO: Santa Koha

Kā Eiropas Savienības Padomes lēmums, ar kuru Eiropas Savienības Tiesas (EST) pamatsastāvā ir iecelta tiesnese no Latvijas, ietekmē Satversmes tiesu? Uzsākts darbs pie Advokatūras likuma grozījumiem. Valsts prezidents Egils Levits sarunu festivālā “Lampa” Latvijas tiesiskuma līmeni novērtēja ar 6 ballēm no 10. Iedzīvotāji ļoti kritiski novērtējuši normatīvo aktu kvalitāti – tikai 2% pilnībā piekrituši tam, ka Latvijā ir taisnīgi likumi. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā.

īsumā
  • Saeimai ir jāuzsāk jauna Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta atlases process.
  • Tiesiskums jānodrošina ne tikai tiesām, bet gan visiem valsts varas atzariem – likumdevējam, izpildvarai un tiesu varai – kopā, katram godprātīgi izpildot savu funkciju.
  • Svarīgs nosacījums tiesiskuma stiprināšanā ir gan katra atbildība par savu kompetences jomu, gan sadarbība un dialogs.
  • Divas trešdaļas iedzīvotāju norādījuši, ka strīdus vislabprātāk risinātu, vienkārši pārrunājot problēmu ar otru pusi. 11% būtu gatavi piesaistīt profesionālu mediatoru, bet tikai 5% iedzīvotāju būtu gatavi vērsties tiesā, lai risinātu konfliktu.

Pagājušās nedēļas noslēgumā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova sniedza informāciju, kā Eiropas Savienības (ES) Padomes lēmums, ar kuru Eiropas Savienības Tiesas (EST) pamatsastāvā ir iecelta tiesnese no Latvijas, skar Satversmes tiesu.

Ineta Ziemele apstiprināja, ka viņa ir iecelta EST tiesneša amatā. Skaidrojot, kā šis fakts ietekmē Satversmes tiesas tiesneša mandātu, viņa norādīja, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājas amata pienākumus turpinās veikt līdz brīdim, kad būs zināms datums tiesneša svinīgā solījuma došanai EST. Tāpat kā citās tiesu varas institūcijās, jaunais tiesnesis amata pilnvaras var sākt pildīt tikai pēc svinīgā solījuma došanas. Šobrīd šis datums nav zināms, turklāt joprojām nav saņemts oficiāls lēmums no ES Padomes. Tiklīdz būs zināma jauna informācija, Satversmes tiesa par to informēs.

Tādējādi Saeimai šobrīd ir jāuzsāk jauna Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta atlases process. Ineta Ziemele atzina, ka Satversmes tiesā ir daudz ierosināto lietu, tāpēc ir ļoti svarīgi operatīvi izvirzīt un apstiprināt jaunu tiesnesi.

Runājot par Satversmes tiesas vadību un darba turpinātību, Sanita Osipova uzsvēra, ka uztraukumam nav pamata, jo atbilstoši Satversmes tiesas likumam tiesas priekšsēdētaja vietnieks vajadzības gadījumā stājas priekšsēdētāja vietā un veic priekšsēdētāja amata pienākumus.

Tiek izstrādāti Advokatūras likuma grozījumi

“Sistēmiskie grozījumi advokatūras nozarē ir nozīmīgi un ilgi gaidīti. Ar tiem plānots risināt vairākus sistēmā konstatētos problēmjautājumus, tostarp jautājumus par kvalitātes celšanu,” skaidroja Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere, apakškomisijai uzsākot darbu pie Latvijas Republikas Advokatūras likuma grozījumu sagatavošanas.

Tieslietu ministrijas ietvaros izveidotās darba grupas sagatavotie priekšlikumi likuma grozījumiem cita starpā paredz definēt zvērinātu advokātu biroja tiesisko statusu, kā arī precizēt zvērinātu advokātu kvalifikācijas un izglītības prasības.

Apakškomisijas deputāti sēdē uzklausīja nozares pārstāvjus un vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto grozījumu iesniegšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā Juridiskajā komisijā, uzsverot, ka apakškomisijas sēdē iezīmētās diskusijas tiks ņemtas vērā un turpinātas, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam Saeimā. Iepriekš Juridiskā komisija bija lēmusi, ka skrupulozāku darbu šo grozījumu izstrādē veiks tieši Tiesu politikas apakškomisijā, informēja I. Lībiņa-Egnere.

Tiesiskums jāstiprina katram savā kompetences jomā – “Lampas” diskusijā vienojas visu varu augstākās amatpersonas

Latvija ir tiesiska valsts – par to nav šaubu –, taču tiesiskuma līmenis ir jāuzlabo, un tas jādara katram savas kompetences jomā, noslēdzot Augstākās tiesas rīkoto diskusiju “Kopā celt tiesiskumu” sarunu festivālā “Lampa”, sacīja Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas tiesiskuma līmeni novērtējot ar 6 ballēm no 10.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsvēra, ka tiesiskumu nevar nodrošināt tikai tiesas, kas ir pēdējais posms tiesiskuma ķēdē. Tas jādara visiem valsts varas atzariem – likumdevējam, izpildvarai un tiesu varai – kopā, katram godprātīgi izpildot savu funkciju. Augstākā tiesa rīkoja šo diskusiju, uz to aicinot Valsts prezidentu un visu varas atzaru augstākās amatpersonas, lai vienotos par to, ka tiesiskuma stiprināšana ir valsts prioritāte.

“Turklāt tā ir pirmā prioritāte, nevis viena no divdesmit,” norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs, uzsverot, ka tiesiskums realizēsies tikai tad, ja tiks izprasts kā valsts pastāvēšanas pamats. Tas atkarīgs no katra cilvēka, no katras amatpersonas, taču toni šai nostājai nosaka augstākās amatpersonas.

Amatpersonas diskusijā vienojās arī par to, ka svarīgs nosacījums tiesiskuma stiprināšanā ir gan katra atbildība par savu kompetences jomu, gan sadarbība un dialogs. Aizsākums augsta līmeņa dialogam par tiesiskumu bija Valsts prezidenta sasauktā valsts konstitucionālo orgānu vadītāju apspriede šā gada sākumā, lai vienotos par valsts darbības principiem ārkārtējās situācijas apstākļos.  

Diskusijā “Kopā celt tiesiskumu”, kas bija viens no centrālajiem festivāla “Lampa” notikumiem, piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Saruna “Kopā celt tiesiskumu” pieejama šeit. 

Saruna “Vai Latvijā cīņa par cilvēktiesībām ir beigusies?” pieejama šeit.

Saruna “Par Satversmi un taisnīgumu” pieejama šeit.

Saruna “Par Latvijas tautu un valsti” pieejama šeit.

Tiesiskuma stiprināšanai nepieciešami skaidri likumi

Gatavojoties sarunu festivāla “Lampa” diskusijai “Kopā celt tiesiskumu”, Augstākā tiesa šā gada vasarā organizēja iedzīvotāju aptauju par tiesiskuma jautājumiem. Pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu no visas Latvijas.

Aptaujas mērķis bija noskaidrot cilvēku domas par tiesiskumu un tā stiprināšanas iespējām. Aptaujā secināts – 70% iedzīvotāju piekrīt tam, ka likumu ievērošana ir vissvarīgākā lieta valstī. 45% respondentu norādījuši, ka paši pilnībā ievēro likumus, 50% norādījuši, ka likumus ievēro vairumā gadījumu. Iedzīvotāji ļoti kritiski novērtējuši normatīvo aktu kvalitāti – tikai 2% pilnībā piekrituši tam, ka Latvijā ir taisnīgi likumi. 29% respondentu drīzāk piekrīt šim apgalvojumam, bet vairāk nekā 50% iedzīvotāju uzskata, ka likumi nav taisnīgi. Tieši skaidrus likumus un atklātu likumdošanas procesu respondenti ir minējuši kā galvenos faktorus, kas stiprinātu tiesiskumu Latvijā. Trešais būtiskākais faktors respondentu skatījumā ir profesionāla tiesa.

Iedzīvotāji gandrīz vienādi novērtējuši visu trīs valsts varas atzaru nozīmi tiesiskuma nodrošināšanā. Atbildot uz jautājumu, no kā atkarīgs tiesiskums Latvijā, 82% respondentu norādījuši, ka tas atkarīgs no izpildvaras, 81% – no likumdevēja varas, 78% – no tiesām.

Divas trešdaļas iedzīvotāju norādījuši, ka strīdus vislabprātāk risinātu, vienkārši pārrunājot problēmu ar otru pusi. 11% būtu gatavi piesaistīt profesionālu mediatoru, bet tikai 5% iedzīvotāju būtu gatavi vērsties tiesā, lai risinātu konfliktu. Tajā pašā laikā vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju uzskata, ka tiesa viņus aizsargās, ja tas būs nepieciešams.

Gandrīz puse – 48% – respondentu aptaujā pauduši viedokli, ka uzticas Augstākajai tiesai. 25% Augstākajai tiesai neuzticas, bet 27% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā. Tas visdrīzāk skaidrojams ar to, ka liela daļa iedzīvotāju tiešā veidā nav saskārušies ar Augstākās tiesas darbu. Diskusijā “Kopā celt tiesiskumu” Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka rādītājs kopumā vērtējams kā labs, taču tas noteikti būtu uzlabojams, lai tuvākajos gados uzticēšanās līmeni sasniegtu vismaz 60–70% apmērā.

Aptaujas rezultātu apkopojums pieejams šeit.

Senāts atceļ apgabaltiesas spriedumu daļā par novada pašvaldības priekšsēdētāja attaisnošanu un nodod lietu jaunai izskatīšanai

Senāta Krimināllietu departaments 4. septembrī atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētā – novada pašvaldības priekšsēdētāja – atzīšanu par nevainīgu un attaisnošanu apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Senāts nodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru amatpersonas dzīvesbiedre atzīta par nevainīgu un attaisnota apsūdzībā par izvairīšanos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, Latgales apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Senāts lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar Ludzas rajona prokuratūras virsprokurores kasācijas protestu un cietušā – Valsts ieņēmumu dienesta – iesniegto kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu.

Senāts lēmumā atzina par nepamatotu apgabaltiesas spriedumā ietverto norādi par apsūdzētajam celtās apsūdzības neatbilstību Kriminālprocesa likuma prasībām. Senāta ieskatā apsūdzētajam izvirzītā apsūdzība pietiekami pilnīgi atspoguļo viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. “Celtajā apsūdzībā ir norādīti apsūdzētajam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, kas nosaka juridisko kvalifikāciju, un tā pietiekami uzskatāmi un nepārprotami raksturo viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. Pretēji apelācijas instances tiesas spriedumā atzītajam celtajā apsūdzībā ir norādīts noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta, kā arī konkrētas apsūdzētā darbības, kas raksturo viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi,” teikts Senāta lēmumā.

Senāts arī norādīja, ka apgabaltiesa pretēji Kriminālprocesa likuma 564. panta ceturtajā daļā noteiktajam nav minējusi motīvus, kāpēc tā noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzētajam izvirzītā apsūdzība. Proti, apelācijas instances tiesa nav pārbaudījusi un izvērtējusi tos pierādījumus, kuri tika ņemti vērā nodokļu aprēķina veikšanas laikā un uz kuriem apelācijas protestā bija norādījis prokurors un apelācijas sūdzībā Valsts ieņēmumu dienests.

Vienlaikus Senāts atzina par pamatotu Latgales apgabaltiesas secinājumu, ka otras lietā apsūdzētās – novada pašvaldības priekšsēdētāja dzīvesbiedres – darbībās nav konstatējama viņai inkriminētā Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīme – noziedzīgā nodarījuma sekas, kas izpaužas zaudējumu nodarīšanā lielā apmērā. Senāts arī atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas nolēmumā konstatēto, ka otrai personai izvirzītajā apsūdzībā nav norādīts, kādus objektus viņa slēpusi vai samazinājusi un kādā veidā izvairījusies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas. 

Abiem apsūdzētajiem apsūdzība celta par to, ka viņi izvairījās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Apsūdzībā norādīts, ka tādējādi pašvaldības vadītājs izvairījies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas par 2002., 2003., 2006. un 2007. gadu un nodarījis mantisku kaitējumu valstij 200 195,22 eiro apmērā, savukārt viņa sieva izvairījusies no ienākuma nodokļa maksāšanas par 2005. un 2007. gadu un nodarījusi mantisku kaitējumu valstij 9311,04 latu apmērā.

Gan pirmās, gan otrās instances tiesa abus apsūdzētos attaisnoja.

Tieslietu padomē ievēlēts Juris Siliņš

Par Tieslietu padomes locekli no apgabaltiesu tiesnešu vidus Tiesnešu neklātienes konferencē 8. septembrī ievēlēts Zemgales apgabaltiesas tiesnesis, Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš.

Otrs Tieslietu padomes loceklis vēlēšanu pirmajā kārtā nav ievēlēts. Nākamā vēlēšanu kārta gaidāma 16. septembrī, kad tiks balsots par diviem kandidātiem, kas ieguvuši vairāk balsu. Pavisam uz divām Tieslietu padomes locekļa amata vietām kandidēja četri apgabaltiesu tiesneši. Par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš saņēmis klātesošo tiesnešu balsu vairākumu. Elektroniskajās vēlēšanās piedalījās 368 no 548 Latvijas tiesnešiem.

Divi Tieslietu padomes locekļi no apgabaltiesu tiesnešu vidus jāvēlē, jo līdzšinējie apgabaltiesu pārstāvji pārgājuši citos amatos – Juris Stukāns iecelts par ģenerālprokuroru, bet Dzintra Balta kļuvusi par senatori Augstākajā tiesā.

Vēl vienu Tieslietu padomes locekli no Augstākās tiesas tiesnešu vidus vēlēs Augstākās tiesas plēnums 11. septembrī.

Tieslietu padomes sastāvā ir septiņi vēlēti locekļi: Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši – viens no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs no rajona (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divi no apgabaltiesu tiesnešu vidus.

Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tieslietu padomes locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Vēlēta Tieslietu padomes locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa, Disciplinārtiesas locekļa, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa vai Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pienākumu pildīšanu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU