22. jūlijā Rīgas pilī notika svinīgā ceremonija, kurā Valsts prezidentam Egilam Levitam tiesneša zvērestu deva rajona (pilsētas) tiesas tiesneši Sanita Babre, Edgars Biezais un Ieva Serafimova, bet tiesneša svinīgo solījumu – Dainis Slišāns.
Uzrunājot tiesnešus, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas tiesu sistēma atrodas visai sabiedrībai pamanāmā pārmaiņu periodā. Ir aizsākusies jauna ēra Latvijas tiesu sistēmā, un ir ļoti būtiski, ka notiek tiesu sistēmas atjaunošanās.
Lietu izskatīšanas intensitāte Augstākajā tiesā nav mazinājusies
Augstākās tiesas darba intensitāte Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā nav mazinājusies – šā gada pirmajā pusgadā Senātā izskatīts vairāk, lietu nekā saņemts šajā laikā. Lietu izskatīšanas koeficients ir 108%, kas ir pat lielāks nekā iepriekšējā gadā.
Šogad 6 mēnešos Senātā saņemta 1471 lieta, bet izskatīts par 8% vairāk – 1585 lietas. Taču, ņemot vērā neizskatīto lietu atlikumu no iepriekšējā gada, lietu uzkrājums būtiski nav mazinājies – pirmo pusgadu noslēdzot, Senātā neizskatītas ir 1527 lietas.
Augstākais lietu izskatīšanas koeficients bijis Civillietu departamentā, kur izskatītas 726 lietas – par 21% vairāk, nekā saņemts šajā laikā, tādējādi lietu uzkrājums samazinājies par 20%. Administratīvo lietu departaments izskatījis 501 lietu, arī šeit lietu izskatīšanas koeficients ir pozitīvs – 103%. Krimināllietu departamentā pirmajā pusgadā izskatītas 358 lietas, kas ir par 29 krimināllietām mazāk, nekā saņemts šajā laikā.
Civillietu departamentā par 33 dienām samazinājies arī vidējais lietu pabeigšanas ilgums – šā gada pirmajā pusē tas bija 204 dienas. Par 17 dienām vidējais lietu izskatīšanas ilgums samazinājies arī Administratīvo lietu departamentā, administratīvās lietas Senātā vidēji tiek pabeigtas 380 dienās. Krimināllietu departamentā vidējais lietu pabeigšanas ilgums bija 91 diena.
Izskatīšanas koeficients ir attiecīgajā periodā izskatīto lietu skaita attiecība pret saņemto lietu skaitu. Ja rādījums ir virs 100%, tad tiek izskatīts vismaz tik lietu, cik saņemts, ja koeficients ir mazāks nekā 100% – veidojas uzkrājums. Šādu koeficientu aprēķiniem izmanto Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisija (CEPEJ), gatavojot salīdzinošos pārskatus par Eiropas Savienības valstu tiesu sistēmām.
Būtiska vienotas tiesu prakses ievērošana noilguma piemērošanas jautājumos
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ir nosūtījis vēstuli tiesu priekšsēdētājiem ar aicinājumu nodrošināt tiesās judikatūras ievērošanu jautājumā par noilguma nepiemērošanu civillietās ex officio, vienlaikus norādot, ka atkāpšanās no judikatūras ir iespējama, to īpaši pamatojot spriedumā.
Vairākos rajona un pilsētu tiesu spriedumos ir piemērots noilgums, lai gan minētajos spriedumos neparādās ziņas par to, ka atbildētājs būtu atsaucies uz noilgumu. Atsevišķos spriedumos pat norādīts, ka atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis, kas nozīmē noilguma ierunas neesamību, taču tiesa ex officio noilgumu ir piemērojusi.
Vēstulē Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir vērsis tiesu priekšsēdētāju uzmanību uz to, ka šajā jautājumā pastāv Senāta prakse, atbilstoši kurai atsaukšanās uz noilgumu civilprocesā ir atbildētāja prerogatīva dispozitivitātes un sacīkstes principu ietvarā. Tas nozīmē, ka tiesa nevar pildīt vienas puses pārstāvja lomu un piemērot noilgumu ex officio, neatspoguļojot spriedumā noilguma ierunu.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicinājis zemāku instanču tiesu priekšsēdētājus savas kompetences robežās minētās problēmas risināt.
