TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
29. maijā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
4
4

Atskats uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē. 29. maijs

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Satversmes tiesa uzsāks izskatīt lietu par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra atbilstību Satversmei, tiesnešu neklātienes konferencē norisinājušās Tiesnešu ētikas komisijas locekļu vēlēšanas, publicēti grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredz atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās un precizēt regulējumu tiesneša atstādināšanai no amata. Šie un citi notikumi – LV portāla atskatā uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē.

īsumā
  • Konceptuāli atbalsta žurnālistu tiesības veikt tiesu sēžu skaņu ierakstu, iepriekš par to informējot tiesu.
  • Tiesnešu ētikas komisijā ievēlēti septiņi no astoņiem locekļiem, kuriem bija beigušās pilnvaras.
  • Izsludināti grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas stāsies spēkā 11. jūnijā.
  • Tiesībsargs norāda, ka valsts neesot izpildījusi pienākumu regulāri pārskatīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, lai nodrošinātu tā atbilstību Satversmei.
  • Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai nodota krimināllieta par nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu vietnē “Facebook”, kā arī par viltus ziņu publicēšanu saistībā ar Covid-19.
  • Tieslietu ministrija aicina piedalīties aptaujā par Šķīrējtiesu likuma darbības efektivitāti.

26. maijā Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija atbalstījusi rosinājumu Kriminālprocesā noteikt, ka žurnālisti tiesas sēdes laikā varēs veikt skaņu ierakstu, informējot par to tiesu un netraucējot tiesas procesu. Attiecīgais regulējums tapis pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas ierosinājuma.

Norma attieksies uz žurnālistiem likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē. Plānots noteikt, ka uzņemt foto, kā arī filmēt video (ar skaņu vai bez tās) varēs tad, ja to atļaus tiesa. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesai būs jāuzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedokli. Par šo apakškomisijas lēmumu vēl būs jālemj Juridiskajai komisijai un Saeimai.

Tiesnešu ētikas komisijā ievēlēti septiņi no astoņiem pārvēlējamiem locekļiem

26. maijā norisinājās tiesnešu neklātienes konference. Tās laikā Tiesnešu ētikas komisijā ievēlēti septiņi no astoņiem locekļiem, kuriem bija beigušās pilnvaras.

Tiesnešu ētikas komisijā ievēlētas Augstākās tiesas senatores Inese Laura Zemīte no Krimināllietu departamenta un Dace Mita no Administratīvo lietu departamenta, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Madara Ābele, Zemgales apgabaltiesas tiesnese Dace Skrauple un Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Lauma Paegļkalna, Rēzeknes tiesas tiesnese Aija Jermacāne un Vidzemes rajona tiesas tiesnese Baiba Lielpētere.

Trīs tiesneses – Madara Ābele, Dace Skrauple un Baiba Lielpētere – Tiesnešu ētikas komisijā ievēlētas atkārtoti uz otro pilnvaru termiņu, bet četras tiesneses – Dace Mita, Inese Laura Zemīte, Lauma Paegļkalna un Aija Jermacāne – ievēlētas no jauna.

Par kandidātiem uz vienu komisijas locekļa vietu paredzēts atkārtoti balsot 2. jūnijā, jo pirmajā kārtā kandidāti neieguva vajadzīgo balsu skaitu.

Tiesnešu ētikas komisija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kas sniedz atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, kā arī skaidro tiesnešu ētikas normas. Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi, un komisijas locekli nevar ievēlēt atkārtoti vairāk par divām reizēm pēc kārtas. Tiesnešu konference piecus Tiesnešu ētikas komisijas locekļus ievēlē no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs – no apgabaltiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus un divus – no Augstākās tiesas izvirzīto kandidātu vidus.

11. jūnijā stāsies spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu”

Likumprojektā iestrādātie grozījumi paredz atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, precizēt regulējumu tiesneša atstādināšanai no amata, paplašināt tiesas priekšsēdētāja kompetenci, izvērtējot tiesneša profesionālā darba sniegumu, un stiprināt lietas izskatīšanas termiņu pārvaldību tiesā.

Grozījumi paredz arī mainīt tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību. Likumprojekta izstrādes procesā par pamatu ņemts ar tieslietu ministra 2016. gada 27. oktobra rīkojumu Nr. 1-1/378 izveidotās darba grupas ziņojums par tiesnešu amata kandidātu atlases procesa novērtējumu.

Satversmes tiesa skatīs lietu par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra atbilstību Satversmei

2. jūnijā plkst. 10.00 Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos uzsāks izskatīt lietu Nr. 2019-27-03 “Par Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam un 109. pantam”.

Pieteikuma iesniedzējs (tiesībsargs) uzskata, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji ir vienas no neaizsargātākajām sabiedrības grupām: pensijas vecuma personas, kuras nav tiesīgas saņemt valsts pensiju, un personas ar invaliditāti, kuras nav tiesīgas saņemt invaliditātes pensiju. Ar pabalstu neesot iespējams nodrošināt likumā noteiktās personas pamatvajadzības, un pabalsta saņēmējiem tiekot liegta cilvēka cienīga dzīve. Turklāt apstrīdētajā normā noteiktais pabalsta apmērs diskriminējot pabalsta saņēmējus uz vecuma, invaliditātes un sociālā statusa pamata.

Tiesībsargs norāda, ka valsts arī neesot izpildījusi pienākumu regulāri pārskatīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, lai tas nodrošinātu tā saņēmējiem Satversmes 109. pantā nostiprinātās tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Par spīti tam, ka Latvijā turpinoties stabila ekonomiskā izaugsme, paaugstinoties vidējā darba alga un vidējais patēriņa cenu līmenis, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs neesot bijis paaugstināts vairāk nekā 10 gadus. Tādējādi valsts neesot izpildījusi no sociāli atbildīgas valsts principa izrietošos pienākumus.

Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmei, norādot, ka Latvijā sociālās drošības sistēmu veidojot sociālā apdrošināšana, valsts sociālie pabalsti, kā arī pašvaldību sociālie pabalsti un sociālie pakalpojumi. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts esot tikai viens no valsts sociālajiem pabalstiem. Tāpēc tā apmērs esot jāvērtē kompleksi valsts izveidotās kopējās sociālās drošības sistēmas kontekstā.

Pabalsta saņēmēji esot tiesīgi arī uz citiem valsts un pašvaldību atbalsta pasākumiem. Sociālās palīdzības jautājumi esot pašvaldību  kompetencē, un katrai pašvaldībai esot iespēja izveidot optimālu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sistēmu. Turklāt liela nozīme esot arī paša cilvēka atbildībai, rūpēm par sevi un saviem tuviniekiem. Valdība par vienu no savām prioritātēm esot izvirzījusi nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu, arī minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu. Tomēr šie pasākumi esot skatāmi saistībā gan ar valsts finansiālajām iespējām un samērīgumu pret visas sabiedrības interesēm, gan ar pašvaldību iesaisti atbalsta pakalpojumu pilnveidei noteiktām mērķa grupām.

No 2020. gada 1. janvāra valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs esot paaugstināts visiem pabalsta saņēmējiem, izņemot pensijas vecumu sasniegušajām personām, kurām nav tiesību uz valsts pensiju.

Interesenti sēdes norisi varēs vērot tiešraidē Satversmes tiesas mājaslapā un tiesas “Youtube” kontā.

Savukārt 26. maijā Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos turpināja attālināti izskatīt lietu Nr. 2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”.

Satversmes tiesa pasludinās nolēmumu lietā ceturtdien, 25. jūnijā, plkst. 14.00. Ikviens interesents nolēmuma pasludināšanu varēs vērot tiešraidē Satversmes tiesas mājaslapā un “Youtube” kontā. 

Tiesai nodota lieta par nacionālā naida kurināšanu un viltus ziņu izplatīšanu saistībā ar Covid-19

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu vietnē “Facebook”, kā arī par huligānismu (persona publicēja viltus ziņas saistībā Covid-19 izplatību Latvijā).

Saskaņā ar apsūdzību šī gada 30. janvārī vīrietis savā dzīvesvietā uzņēma un vēlāk publicēja vietnē “Facebook” videoierakstu ar nosaukumu “Koronas vīruss ir Latvijā! Lūdzu, dalies un brīdini citus!”. Videoieraksts saturēja izteikumus, kuru paušanas veids ir cieņu aizskarošs un naidīgi vērsts pret ķīniešu tautības cilvēkiem un Ķīnu kā valsti. Videoierakstā vīrietis pauda viedokli, ka ķīniešus un Ķīnu kā valsti vajag likvidēt un ķīnieši prot izgatavot tikai viltotas preces un viltotus mobilos telefonus.

Tāpat šajā videoierakstā viņš tīši izplatīja viltus ziņas par slimības Covid-19 izplatību Latvijas teritorijā. Šis apgalvojums neatbilda patiesībai, jo konkrētajā periodā oficiāli netika reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Minētās bija viltus ziņas, kas saistītas ar veselības drošības apdraudējumu, līdz ar to sabiedrībā tika radīts būtisks satraukums un nedrošības sajūta, kā arī tika traucēts Slimību profilakses un kontroles centra darbs.

Apsūdzētais ar savām darbībām dezinformēja sabiedrību par faktisko situāciju valstī saistībā ar vīrusa izplatību, tādējādi lika apšaubīt Slimību profilakses un kontroles centra un pārējo iesaistīto iestāžu kopējo darbību, mudinot domāt, ka sabiedrība netiek informēta un valsts slēpj no iedzīvotājiem nozīmīgu informāciju.

Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas un 231. panta pirmās daļas. Lieta nodota Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tieslietu ministrija aicina piedalīties aptaujā par Šķīrējtiesu likuma darbības efektivitāti

Tieslietu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā doto uzdevumu izvērtē Šķīrējtiesu likuma darbības efektivitāti, vērtējot arī šķīrējtiesām izvirzīto prasību izpildi. Tāpat Tieslietu ministrija ir izstrādājusi aptaujas anketu, lai noskaidrotu šķīrējtiesu klientu viedokli par šo tiesu darba kvalitāti.

Tie, kuriem pēdējo divu gadu laikā bijusi pieredze ar strīdu risināšanu šķīrējtiesā, tiek aicināti aizpildīt aptaujas anketu līdz 5. jūnijam.

Aptaujas aizpildīšana prasa aptuveni 7–10 minūtes laika, un anketa ir pieejama šeit.

Lemj par tiesisko ietvaru pēc ārkārtējās situācijas beigām

Ministru kabinets 27. maijā atbalstīja Tieslietu ministrijas un citu atbildīgo institūciju kopīgi izstrādāto likumprojektu “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums”. Tā mērķis ir noteikt vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas, kas varētu noslēgties 9. jūnijā. 

Likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimā. 

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI