Izsludinās konkursu uz ģenerālprokurora amatu
Tieslietu padome sēdē apstiprināja ģenerālprokurora amata kandidātu konkursa, vērtēšanas kārtības un kritēriju nolikumu, un tiks izsludināta amata kandidātu pieteikšanās konkursam. 15 darba dienu laikā pēc sludinājuma publicēšanas amata kandidātiem jāiesniedz motivēta pieteikuma vēstule un dokumenti, kas apliecina noteiktās prasības. Tāpat amata kandidātam jāiesniedz arī prokuratūras attīstības koncepcija, kas tiks publicēta Augstākās tiesas mājaslapā – Tieslietu padomes sadaļā –, kā arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Kandidāti, kas būs saņēmuši pozitīvu atzinumu par atbilstību likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām, tiks uzklausīti Tieslietu padomes sēdē. Tieslietu padome vērtēs kandidātu reputāciju, prokuratūras attīstības koncepciju, darba pieredzi un izglītību, darba organizācijas, vadības un komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas, dalību profesionālās izglītības pasākumos, darbību zinātniskajā vai akadēmiskajā jomā, kā arī aktivitātes ārpus darba jautājumos, kas saistīti ar prokuratūras kompetenci.
Iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu. Priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā Tieslietu padomei jāiesniedz Saeimai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
Atbalsta Aigara Strupiša kandidatūru
Tieslietu padomes sēdē tika atbalstīta Augstākās tiesas tiesnešu izvirzītā kandidāta – Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Aigara Strupiša – virzīšana Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam uz turpmākajiem pieciem gadiem.
Pirms balsojuma Tieslietu padome uzklausīja Aigara Strupiša redzējumu par Senāta un tiesu sistēmas stāvokli un attīstību. A. Strupišs norādīja, ka šobrīd Senāts ir salīdzinoši labā stāvoklī gan lietu izskatīšanas termiņu, gan sabiedrības uzticēšanās ziņā. Tiesas administrēšanā priekšsēdētāja amata kandidāts būtiskas problēmas nesaskata, savu kā Senāta priekšsēdētāja darba prioritāti viņš redz tiesas spriešanas daļas uzlabošanu.
Aigars Strupišs uzsvēra, ka būtiski ir stiprināt Senātu kā kasācijas instanci: gan veidojot dziļāku izpratni par kasācijas instances būtību, gan nodrošinot efektīvāku Senāta pamatfunkciju – vienotas tiesu prakses nodrošināšanas funkcijas un publiskās funkcijas – prioritāti. Šo pamatfunkciju prioritāte nodrošināma, samazinot Senātam uzliktās kasācijai neraksturīgās funkcijas, palielinot senatoru atbalsta personālu un Senāta departamentu sadarbībā. Tāpat Aigars Strupišs akcentēja, ka būtisks uzdevums ir uzlabot Senāta sadarbību ar zemākas instances tiesām.
Jautājumi, kuru risināšana būtu prioritāte
A. Strupišs akcentēja arī Latvijas tiesu sistēmas problēmjautājumus, kuru risināšanu viņš uzskata par prioritāti:
- jāveicina cieņpilns dialogs ar izpildvaru un likumdevēja varu, ar to tiesu varai ieņemot pienācīgu vietu un izbeidzot “pabērna lomu” valsts varas sistēmā;
- jāstiprina Tieslietu padomes loma, tādējādi samazinot atkarību no izpildvaras. Tiesu administrācija jāuztic Tieslietu padomei, jāpārskata Tieslietu padomes sastāvs, likumdevēja un izpildu varas pārstāvjiem nedodot balss tiesības lēmumu pieņemšanā. Tieslietu padomei jākļūst par tiesu budžeta sastādītāju, kas budžeta projektu Saeimā aizstāv pati, nevis ar ministriju starpniecību.
Būtisku nozīmi Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāts piešķir tiesnešu atlases, apmācības un novērtēšanas kvalitātes celšanai, kā arī atsevišķu ieilgušo lietu termiņu analīzei, lai rastu šīs problēmas risinājumu.
Tieslietu padomes viedoklis tiks darīts zināms Augstākās tiesas plēnumam, un plēnums pieņems lēmumu, vai kandidātu virzīt balsojumam Saeimā. Gala lēmumu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšanu amatā pieņems Saeima.
Konkurences trūkums var radīt šaubas par piemērotākā kandidāta izraudzīšanos
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra, ka šobrīd sācies divu tiesu varas hierarhijā augstāko amatu pretendentu izraudzīšanās process. Piemērotāko kandidātu vērtēšanas procesā nodrošinot atklātu procesu un līdzvērtīgu un godīgu konkurenci, tiks veicināta sabiedrības uzticēšanās tiesu varai kopumā.
Ministrs norāda, ka uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu pretendē tikai viens kandidāts, turklāt tas notiek apstākļos, kad sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu iesaiste šajā procesā ir stipri apgrūtināta.
“Lai gan Tieslietu padomes sēdes ir atklātas, sabiedrībai netika nodrošināta iespēja sekot līdzi pretendenta uzklausīšanai un iztaujāšanai. Tieslietu padomes sēde notika attālināti, tomēr mūsdienu tehnoloģijas ļauj sabiedrībai piedalīties arī šāda formāta apspriedēs, kā to ir pierādījusi Ministru kabineta pieredze. Diemžēl Tieslietu padomes vadītājs, par spīti Tieslietu ministrijas gatavībai sniegt nepieciešamo tehnisko atbalstu, sabiedrībai šādu iespēju šajā nozīmīgajā padomes sēdē nenodrošināja.”
Augstākās tiesas priekšsēdētāja amats ir augstākais amats tiesu varas hierarhijā. Vienlaikus AT priekšsēdētājs ir Tieslietu padomes priekšsēdētājs – viņš vada Tieslietu padomes darbu, sasauc Tieslietu padomes sēdes un nosaka to darba kārtību.
“Savstarpēji atklāta un godīga kandidātu konkurence ir priekšnoteikums, kas nodrošina piemērotākā kandidāta izvēli. Diemžēl no 35 Augstākās tiesas senatoriem uz šo amatu pieteicies tikai viens kandidāts, līdz ar to pilnvērtīga konkurence faktiski nav iespējama.” Konkurences trūkums var veicināt sabiedrības šaubas par to, vai izraudzīts piemērotākais kandidāts, uzsver ministrs.
Tieslietu ministrs aicina izvērtēt, vai nepieciešamas izmaiņas arī AT priekšsēdētāja atlases un iecelšanas kārtībā. “Jau tagad redzams, ka TM rosinātie un Saeimā pieņemtie Prokuratūras likuma grozījumi un jaunā ģenerālprokurora atlases kārtība ir devusi pozitīvu rezultātu – pēc publiski pieejamās informācijas, uz šo amatu varētu pretendēt vairāki kandidāti,” uzsver ministrs.
