TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
16. septembrī, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes

Parāda atgūšana paša spēkiem – grūta un reizēm pat neiespējama

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes infografikas fragments

Gandrīz trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (32%) citiem ir aizdevuši nozīmīgu naudas summu, kuru noteiktajā laikā nav saņēmuši atpakaļ, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTI) veiktā iedzīvotāju aptauja. “Aptaujas mērķis bija noskaidrot aizdevēju – fizisko personu – saskarsmi ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem,” informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes juriste Agnese Kapeniece.

īsumā
  • No 22% respondentu, kuri ir saskārušies ar tiesu izpildītājiem, vairums (10%) bijuši parādnieka statusā, bet 6% – aizdevēja jeb parāda piedzinēja statusā.
  • Parasti pie tiesu izpildītājiem vēršas personas, kuru strīds ir izskatīts tiesā un kuru parādnieki labprātīgi nav izpildījuši sev uzlikto pienākumu, piemēram, atmaksāt parādu vai segt zaudējumus.
  • Būtiskākais risks, nevēršoties pie tiesu izpildītāja, varētu būt parāda neatgūšana vispār. Savukārt, neiesniedzot izpildu dokumentu tiesu izpildītājam parāda piedziņai, var iestāties noilgums.

2019. gada sākumā veiktajā pētījumu centra SKDS iedzīvotāju aptaujā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja tika veikta otro gadu pēc kārtas, lai noskaidrotu iedzīvotāju uzskatus dažādos parādu piedziņas un saistību izpildes jautājumos.

32% aptaujāto iedzīvotāju ir nācies saskarties ar nozīmīga parāda savlaicīgu neatdošanu. No tiem lielākā daļa aizdevēju (29%), kuri ir aizdevuši nozīmīgu naudas summu, to atgūt centušies paši, neiesaistot trešo personu. Savukārt 2% aptaujāto ir vērsušies pie zvērināta tiesu izpildītāja, lai atgūtu naudu. Tikai 1% ir izmantojis ārpustiesas piedziņas iespējas. Ievērojams skaits (65%) aptaujāto iedzīvotāju nevienam ne reizi nav aizdevuši naudas summu, kuru laikus nesaņēma atpakaļ.

No 22% respondentu, kuri ir saskārušies ar tiesu izpildītājiem, vairums (10%) bijuši parādnieka statusā, bet 6% – aizdevēja jeb parāda piedzinēja statusā. Savukārt 6% aptaujāto ar tiesu izpildītājiem ir saskārušies, lūdzot veikt fakta fiksēšanu vai ieņemot elektroniskās izsoles dalībnieka statusu.

Kāpēc personas nevēršas pie tiesu izpildītājiem

“Nav iespējams nosaukt kādu konkrētu iemeslu, kādēļ daļa cilvēku izvēlas nevērsties pie tiesu izpildītājiem, jo katram šī situācija var būt ļoti individuāla. Iespējams, daļa cilvēku joprojām nav pietiekami informēti par iespējām atgūt parādu ar tiesu izpildītāja palīdzību. Varbūt cilvēkiem nav nepieciešama ātra parāda atgūšana, jo viņi var gaidīt, kad aizņēmējs atdos aizdotos naudas līdzekļus,” spriež A. Kapeniece.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka norāda, ka pārsteidzoši liels skaitlis aptaujāto cenšas atgūt parādu saviem spēkiem, nevēršoties pie tiesu izpildītāja.

“Parasti pie tiesu izpildītājiem vēršas personas, kuru strīds ir izskatīts tiesā un kuru parādnieki labprātīgi nav izpildījuši sev uzlikto pienākumu, piemēram, atmaksāt parādu vai segt zaudējumus. Tomēr aptaujas rezultāti liecina, ka šogad nedaudz ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuriem vispār nav bijusi saskarsme ar tiesu izpildītājiem. Šā gada aptaujā 78% respondentu uzsvēra, ka viņiem nav bijusi nekāda saskarsme ar tiesu izpildītājiem, bet 2018. gadā šādu respondentu skaits sasniedza 82%.”

Kā pareizi vērsties pie tiesu izpildītājiem pēc palīdzības parāda atgūšanā

“Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu nolēmumu, citu institūciju vai amatpersonu pieņemtu lēmumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. Ja personai par labu ir pieņemts tiesas lēmums, kurš netiek pildīts, tad persona var vērsties pie tiesu izpildītāja, kurš, izmantojot normatīvajos aktos noteiktos līdzekļus, pildīs nolēmumu.

Par pamatu, lai vērstos pie tiesu izpildītāja, var būt arī citas iestādes izdots izpildu dokuments, piemēram, Valsts darba inspekcija ir tiesīga izdot izpildrīkojumus darba samaksas regulējošo normu prasību ievērošanas jomā.

Būtiskākais risks, nevēršoties pie tiesu izpildītāja, varētu būt parāda neatgūšana vispār. Savukārt, neiesniedzot izpildu dokumentu tiesu izpildītājam parāda piedziņai, var iestāties noilgums. Iestājoties noilgumam, parāda piedziņa kļūs neiespējama. Noilguma termiņš ir atkarīgs no parāda veida,” skaidro A. Kapeniece.

Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus.

“Citiem vārdiem sakot, tiesu izpildītājs izpildu procesā var piemērot dažādus piespiedu izpildes līdzekļus, piemēram, apķīlāt parādnieka naudas līdzekļus kredītiestādē, nosūtīt rīkojumu darba devējam par ieturējumiem no darba samaksas vai pārdot nekustamo īpašumu izsolē, izvērtējot parāda apmēru un atgūšanas iespēju savlaicīgos termiņos. Nevēršoties pie tiesu izpildītāja, personas iespējas atgūt parādu ir daudz ierobežotākas, jo personas rīcībā nav tādu tiesisko līdzekļu kā tiesu izpildītājiem. Tādējādi personas parāda atgūšana pašas spēkiem ir ne tikai ilga un grūta, bet reizēm pat neiespējama,” norāda A. Kapeniece.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU