TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
18. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
1
4
1
4

Satversmes tiesas spriedums par elektroenerģijas pašpatēriņa kontroli un pārkompensācijas aprēķinu

Satversmes tiesa 2019. gada 18. aprīlī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-16-03 “Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” 91., 92., 98. un 99. punkta, 8. pielikuma 2. punkta un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” 63.8 punkta pēdējā teikuma, 106., 107., 113. un 114. punkta, 10. pielikuma 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam”. Spriedumu LV portālam skaidro Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.

īsumā
  • Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā par Ministru kabineta normām, kas paredz elektroenerģijas pašpatēriņa kontroli un pārkompensācijas aprēķinu.
  • Pieteikuma iesniedzēji nebija apstrīdējuši Satversmes tiesā paša obligātā iepirkuma atbilstību Satversmei, bet tikai atsevišķas tā izpildes normas.
  • Satversmes tiesa konstatēja, ka Saeima ir pilnvarojusi valdību noteikt elektroenerģijas obligātā iepirkuma kārtību, kas aptver elektroenerģijas obligātā iepirkuma procedūras īstenošanu, obligātā iepirkuma uzraudzību un elektroenerģijas cenas noteikšanu.
  • Satversmes tiesa atzina, ka valdība nav pārkāpusi Satversmes normas un Saeimas doto pilnvarojumu.
  • Pēc šī sprieduma spēkā stāšanās būtībā valdība nav kavēta ieviest apstrīdēto papildu kontroles mehānismu, bet komersantu peļņas apmēra aprēķins netiek grozīts.

Kāda ir lietas būtība?

Šī gada 18. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā par Ministru kabineta normām, kas paredz elektroenerģijas pašpatēriņa kontroli un pārkompensācijas aprēķinu. Pieteikumu Satversmes tiesai iesniedza divdesmit 12. Saeimas deputāti.

Jāuzsver, ka pieteikuma iesniedzēji nebija apstrīdējuši Satversmes tiesā paša obligātā iepirkuma atbilstību Satversmei, bet tikai tā izpildes atsevišķas normas.

Pieteikuma iesniedzēji bija apstrīdējuši normas, kas regulē divus jautājumus. Pirmkārt, pašpatēriņa principa papildu kontroles mehānisma ieviešanu (elektrostacijas principiālā pieslēguma shēmas iesniegšanu elektroenerģijas publiskajam tirgotājam, Ekonomikas ministrijai un sistēmas operatoram) ar pārejas periodu. Un, otrkārt, pieteikuma iesniedzēji apstrīdējuši pārkompensācijas aprēķinu saistībā ar to, no kura brīža uzskaitīt komersantu peļņu. Proti, no brīža, kad vispār uzsākta elektrostacijas darbība, vai arī no brīža, kad stājās spēkā Elektroenerģijas tirgus likums, atverot tirgu brīvajai konkurencei.

Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka šīs normas Ministru kabinets ir izdevis pretēji Satversmes 64. pantam, kas noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai. Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka šādā gadījumā Ministru kabinets ir izlēmis tādu jautājumu, kas ir Saeimas kompetencē, un ka Ministru kabinets ir rīkojies ārpus pilnvarojuma robežām.

Ko šajā lietā vērtēja Satversmes tiesa?

Satversmes tiesa konstatēja, ka Saeima ir pilnvarojusi valdību noteikt elektroenerģijas obligātā iepirkuma kārtību, kas aptver elektroenerģijas obligātā iepirkuma procedūras īstenošanu, obligātā iepirkuma uzraudzību un elektroenerģijas cenas noteikšanu. Līdz ar to Satversmes tiesa, pirmkārt, pārbaudīja, vai valdības regulētais jautājums nav tāds, kas būtu tikai Saeimas kompetencē. Otrkārt, tā izvērtēja, vai valdība ir ievērojusi tai dotā pilnvarojuma robežas.

Kādi bija Satversmes tiesas galvenie secinājumi?

Izskatot lietu, Satversmes tiesa secināja, ka, pirmkārt, Saeima ir izlēmusi galvenos ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu saistītos jautājumus. Tostarp Saeima bija nolēmusi sasniegt samērā ambiciozu mērķi – ka valstī no atjaunojamiem energoresursiem ir jāsedz turpat puse no visas saražotās elektroenerģijas.

Otrkārt, Saeima bija noteikusi, ka šo procesu finansē no sabiedrības līdzekļiem. Ja iepriekš to atbilstoši Enerģētikas likumam finansēja no valsts līdzekļiem, Elektroenerģijas tirgus likumā noteikts, ka to finansē no sabiedrības līdzekļiem.

Treškārt, Saeima bija atstājusi un uzturējusi spēkā garantijas komersantiem, kuriem ir izsniegtas ražošanas licences, ka netiks pasliktināti viņu darbības noteikumi. To Satversmes tiesa ņēma vērā, izvērtējot, vai valdība ir rīkojusies ārpus Saeimas lēmumu robežām. Tāpat Saeima bija pilnvarojusi valdību izlemt par kārtību, kādā organizējams un uzraugāms šādi saražotās elektroenerģijas iepirkums, un kā veidojama cena, par kādu tā iepērkama.

Pašpatēriņa kontrole

Pirmkārt, lietā apstrīdētais pašpatēriņa kontroles papildu kontroles mehānisms vairāk ir atbildīgo institūciju jautājums, kas vēlas labāk kontrolēt to, vai komersanti, ražojot elektroenerģiju, nekrāpjas. Un, lai tam varētu izsekot, valdība noteica principiālās pieslēguma shēmas uzraudzību – pārbaudi pār to, kādā veidā elektroenerģija tiek iegādāta no tirgus, lai saražotu jaunu elektroenerģiju, un kādā veidā tā tiek nodota tīklā. Arī līdz šim komersantiem bija pienākums atskaitīties par elektrību, kas iegādāta no elektroenerģijas tīkla, un tīklā pārdoto elektrību, kā arī bija pienākums iesniegt šādas atskaites, un atbildīgajām institūcijām šīs atskaites bija faktiski jāpārbauda, tas arī tagad nemainās.

Attiecībā uz pašpatēriņa kontroles mehānismu Satversmes tiesa secināja, ka valdība var ieviest dažādus papildu kontroles pasākumus, pastāvīgi uzlabojot šo kontroli. Tas, ka kāds kontroles pasākums tiek ieviests papildus, nenozīmē, ka šāds lēmums atceļ vai padara par neiespējamu pašpatēriņa principa īstenošanas kontroli. Tas, ka valdība var pastāvīgi uzlabot valsts pārvaldes darbību, atbilst labas pārvaldības principam.

Principiālās pieslēguma shēmas iesniegšana ir viens no kontroles mehānismiem, kādā veidā tālāk kontrolējošās institūcijas var pārbaudīt, kā elektroenerģija tiek iegādāta, saražota un pārdota atpakaļ tīklā. Satversmes tiesa uzsvēra, ka šāda papildu kontroles mehānisma ieviešana neatbrīvo atbildīgās institūcijas no pienākuma veikt pašpatēriņa principa īstenošanas kontroli, tostarp pārejas periodā līdz papildu prasību spēkā stāšanās brīdim.

Tāpat Satversmes tiesa aplūkoja to, vai valdības noteiktais pārejas periods šādu prasību noteikšanai ir atbilstošs. Satversmes tiesa secināja, ka šis pārejas periods, kas ir mazliet vairāk par gadu, nav nedz nesamērīgi īss, nedz pārmēru ilgs.

Pārkompensācijas aprēķins

Eiropas Komisija konstatēja, ka Latvija ļoti bagātīgi atbalsta ražotājus, kas ražo elektrību no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas procesā. Taču tas nav Eiropas Komisijas atbildības jautājums, vai valsts rīkojas ekonomiski saprātīgi savā nacionālajā līmenī. Komisija raugās, lai valsts atbalsts atbilstu Eiropas kopējā tirgus interesēm, un brīdī, kad Latvijas līmenī noteiktais atbalsts skāra Eiropas kopējā tirgus intereses, atzina, ka atbalsta apjoms, ko komersants saņem savas darbības laikā, ir jāierobežo. Tālāk veidojas strīds, kā aprēķināt komersanta rīcībā atstājamo peļņu. Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka jāņem vērā viss atbalsts, ko tie jebkad saņēmuši, savukārt valdība bija noteikusi, ka šī atskatīšanās uz vēsturisko laika posmu ir aprobežojama ar Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās laiku un uz šī likuma pamata saņemto atbalstu.

Satversmes tiesa secināja, ka valdība varēja noteikt, ka peļņas mazināšanas periods ir ierobežojams, pārkompensācijas aprēķinā ņemot vērā to atbalstu, ko komersants saņēmis, izmantojot Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās tiesības. Tiesa secināja, ka valdībai bija pamats ievērot, ka Saeima ar likumu iepriekš bija komersantiem piešķīrusi valsts atbalstu, nebija noteikusi ierobežojumus komersantu peļņas līmenim, bet, tieši otrādi, norādījusi, ka komersantu iegūtās tiesības nemainīgā apjomā paturamas spēkā. Tāpat tiesa ņēma vērā, ka pārkompensācijas mehānisms ieviests, lai saskaņotu Elektroenerģijas tirgus likuma valsts atbalsta mehānismu ar Eiropas Komisiju. Tādējādi arī Elektroenerģijas tirgus likuma rezultātā noteiktais tirgus atvēršanas brīdis varēja tikt izvēlēts par pārkompensācijas formulai nozīmīgu brīdi.

Ko nosprieda Satversmes tiesa?

Satversmes tiesa atzina, ka Saeima varēja pilnvarot valdību noteikt kārtību, kādā tā uzrauga pašpatēriņa principa ievērošanu, un varēja arī noteikt kārtību, kādā tiek ierobežota komersantu peļņa. Tiesa atzina, ka valdība nav pārkāpusi Satversmes normas un Saeimas doto pilnvarojumu.

Kāda ir šī sprieduma ietekme uz sabiedrību?

Pēc šī sprieduma spēkā stāšanās būtībā valdība nav kavēta ieviest apstrīdēto papildu kontroles mehānismu, bet komersantu peļņas apmēra aprēķins netiek grozīts.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU