Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: projekts “Justīcija attīstībai”
Tiesu administrācija noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta "Justīcija attīstībai" īstenošanu. Projekta ietvaros paredzēts:
Projekta kopējais finansējums ir vairāk nekā 11 miljoni eiro, un tas ilgs no 2016. gada līdz 2022. gada beigām.
Šie un līdzīgi jautājumi īpaši uzkarsuši pēdējā laikā, un projekts "Justīcija attīstībai", par kura aktivitāšu uzsākšanu Tiesu administrācija 6. jūnijā noslēdza līgumu ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru, šķiet, ir nācis pašā laikā. Kā informē Tieslietu ministrija (TM), minētais projekts ir vērsts uz Latvijas komercdarbības vides uzlabošanu, nodrošinot vērienīgus kvalifikācijas pilnveides pasākumus ne tikai tiesu sistēmā strādājošajiem, bet arī tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem.
Ilgtspējīgs projekts vairāk nekā 11 miljonu vērtībā
Projektam ir atvēlēts daudz naudas (tas tiek īstenots ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu): kopējais finansējums ir vairāk nekā 11 miljoni eiro, no kuriem valsts budžeta līdzmaksājums – 1,6 miljoni. Kā informē Tieslietu ministrija, arī tā rezultāti plānoti nozīmīgi:
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina stāsta: "Projekts ir vērsts uz visas tieslietu sistēmas cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu, un tas nozīmē ne tikai apjomīgāko mācību nodrošināšanu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu pārstāvjiem, kvalifikācijas pilnveides pasākumus mediatoriem, šķīrējtiesnešiem, maksātnespējas procesa administratoriem, notāriem, advokātiem, tiesu izpildītājiem, bet arī iespēju Latvijas tieslietu sistēmu aplūkot no malas – ar ārvalstu institūciju palīdzību izstrādāt novērtējumu, kas būs liels solis tieslietu sistēmas efektivitātes paaugstināšanā."
"Latvijas tieslietu sistēmā šis ir unikāls projekts."
Viņa arī skaidro, ka iepriekš piešķirtais valsts budžeta finansējums tiesnešu, tiesu un prokuratūras darbinieku, prokuroru un izmeklētāju mācībām nav bijis tik apjomīgs, lai spētu nodrošināt padziļinātu zināšanu apguvi dažādās jomās, kas tomēr ir svarīgas tiesvedības procesos.
"Šis projekts ir unikāls ar to, ka dod iespēju visaptveroši apgūt ne tikai Latvijas tiesību zinātņu un citu nozaru ekspertu sniegtās zināšanas, bet arī piesaistīt ārvalstu institūciju speciālistu resursus," stāsta I. Kucina. Līdzvērtīgu projektu līdz šim nav bijis ne TM, ne Tiesu administrācijā.
Projekta īstenotāja ir Tiesu administrācija, taču sadarbībā ar vairākiem partneriem: Augstāko tiesu, Valsts tiesu ekspertīžu biroju, Iekšlietu ministriju un Ģenerālprokuratūru. Projekta sagatavošanas darbi ilguši trīs gadu garumā: gan definējot projekta aktivitātes, gan izvēloties apmācību tēmas, kā arī veidojot turpmākās sadarbības modeli.
Tieslietu procesi no dažādiem skatpunktiem
Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics uzsver: "Šis projekts, kas ir vērsts tieši uz cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu, ir būtisks mūsu tieslietu jomas papildinājums, ko tuvāko gadu laikā sajutīsim arī katrs ikdienā, saskaroties ar tiesu sistēmu." Viņš arī norāda – tā kā projekts aptvers visas tieslietu sistēmā pārstāvētās profesijas (tiks iesaistīti arī tiesu politikas veidotāji), tas dos iespēju nodrošināt institucionālo dialogu, mācību laikā procesus aplūkojot no dažādiem skatpunktiem.
Šobrīd jau sagatavots ļoti plašs apmācību plāns, nosakot 30 mācību starpdisciplināros virzienus. Līdztekus mācību virzienam ļoti nozīmīga ir otra aktivitāte – tieslietu sistēmas novērtējums.
"Šī ir vienreizēja iespēja redzēt sevi no malas, saņemt ieteikumus un rekomendācijas, ko Latvijai kopumā tieslietu sistēmā vēl vajadzētu darīt," saka I. Kucina. "Jāatzīmē, ka mēs no savas puses (gan TM, gan TA) tiesu sistēmas efektivitātes paaugstināšanas nolūkos jau esam darījuši ļoti daudz. Tas ir atspoguļojies gan tiesvedības termiņu samazināšanā, gan Eiropas Komisijas pozitīvajā attieksmē: 2016. gadā esam saņēmuši atzinīgu novērtējumu tiesu sistēmas efektivizācijas un reformu jomā un jaunas rekomendācijas neesam saņēmuši. Tādējādi redzam pozitīvo signālu no Komisijas, ka varam strādāt tālāk ne vairs reformu veikšanā, bet cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanā. Šeit mums ir iespēja uz sistēmu palūkoties plašāk."
Arī TA direktors E. Balševics ir apmierināts ar paveikto: "Tieslietu sistēmas kvalitātes stiprināšana un efektivitātes paaugstināšana ir bijis viens no mūsu pamatmērķiem un ikdienas uzdevumiem. Eiropas Komisijas reformu ieviešanas plāns, kuru Tieslietu ministrija ir izpildījusi un jaunas rekomendācijas vairs nav saņemtas, ir svarīgs apliecinājums paveiktajam, tāpat arī starptautiskais tiesu novērtējums Eiropas mērogā, kur mēs, piemēram, tehnoloģiju izmantošanas ziņā esam vieni no pirmrindniekiem."
Gaidāms Eiropas Padomes ekspertu vērtējums
Tādējādi Latvijas tieslietu sistēma jau šobrīd tiek vērtēta tā dēvētā Eiropas semestra kontekstā saistībā ar procesa efektivitāti, kvalitāti, tiesvedības ilgumu, uzticēšanos tieslietu sistēmai un citiem kritērijiem. "Tā mūs arī vērtē Pasaules Banka, OECD, bet tas notiek starpvalstu griezumā," skaidro Anna Skrjabina, projekta "Justīcija attīstībai" vadītāja.
Savukārt projektā iekļautā novērtējuma mērķis būtu izstrādāt tieši Latvijas tieslietu sistēmai paredzētas rekomendācijas. "Ir izstrādāts darba plāns, un novērtējumu plānots veikt līdz nākamā gada beigām, rezultātus izmantojot par pamatu, piemēram, jaunām Tiesu iekārtas pamatnostādnēm. Fokusējamies uz tiesvedības procesu, vienlaikus aplūkojot starpinstitucionālo sadarbību. Plaši tiks vērtēta arī tieslietu sistēmas neatkarība, kā arī attīstības potenciāls."
"Šī ir vienreizēja iespēja redzēt sevi no malas, saņemt ieteikumus un rekomendācijas."
Tieslietu sistēmas novērtēšanā plānots piesaistīt Eiropas Padomes ekspertus. Kā informē TM, novērtējums atspoguļos neatkarīgu analīzi par Latvijas tiesu sistēmas darbību kopumā, kā arī rekomendācijas tās pilnveidei un modernizācijai. Secinājumi tiks izmantoti par pamatu konkrētu reformu plānu sagatavošanai un nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem.
Saistībā ar projekta apmācību sadaļu iznirst arī kāda problēma – lielā darbinieku kadru mainība, piemēram, tiesās. Ja mācībām izlietos tik daudz resursu (tiesās vien ir ap 2000 darbinieku), bet liela daļa apmācīto darbu pametīs – cik liela tam jēga?
I.Kucina atzīst - kadru mainības problemātika Tieslietu ministrijā pašlaik ir prioritāte numur viens. "Rīgas tiesās kadru mainība pārsniedz 40 procentu, reģionos tā ir zemākā līmenī. Normāli būtu ap septiņiem procentiem. Mēs jau esam iesnieguši finansējuma aprēķinu atalgojuma paaugstināšanai tiesu un prokuratūras darbiniekiem, jo tieši mazās algas ir augstās kadru mainības cēlonis."
Optimistiskāk noskaņots ir E. Balševics – darbinieki, pārejot no vienas iestādes uz citu, tomēr lielākoties paliek tieslietu sistēmā, tā ka pati sistēma ieguldījumus personāla izglītībā nezaudēšot.
