Saeima šonedēļ. Precizēs uzturlīdzekļu izmaksas kārtību vecāku strīda par bērna aprūpi gadījumā

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Precizēs valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksas kārtību, ja vecāku starpā radīsies strīds par bērna aprūpi

Saeima lēma izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodot grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā.

Likumprojekts paredz efektivizēt dažādu ierobežojumu uzturlīdzekļu parādniekiem piemērošanu, kā arī precizē situācijas, kādās Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izbeidz uzturlīdzekļu izmaksu iesniedzējam.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz uzturlīdzekļu izmaksu divās atšķirīgās situācijās:

• administratīvā procesa ietvaros (likuma 11. pants);
• pamatojoties uz tiesas spriedumu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem, kas izpildāma tiesas sprieduma izpildes kārtībā (likuma 12. pants).

Ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, abos gadījumos viens no priekšnosacījumiem, lai saņemtu uzturlīdzekļus no Fonda, ir bērna atrašanās iesniedzēja aprūpē.

Šobrīd likuma 14. panta 11. punkts paredz, ka uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda jebkurā gadījumā tiek izbeigta, ja iesniedzējs faktiski neaprūpē bērnu.

Likumprojekts paredz precizēt minēto normu un noteikt, ka gadījumā, ja iesniedzējs neaprūpē bērnu, izmaksa var tikt pārtraukta tikai tajos gadījumos, ja tā tiek veikta administratīvā procesa ietvaros.

Likumprojekts paredz papildināt 14. pantu ar jaunu punktu, nosakot, ka, savukārt, gadījumā, ja uzturlīdzekļu izmaksa tiek veikta administratīvā procesa ietvaros, to izmaksa var tikt pārtraukta, ja vecākiem radies strīds par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu.

Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka grozījumi nepieciešami, lai risinātu situācijas, kad uzturlīdzekļi tiek maksāti jau ilgstoši, strīds starp vecākiem sākotnēji nav pastāvējis, taču, mainoties apstākļiem, vecāku starpā radušās domstarpības par uzturlīdzekļu maksāšanu, kā piemēram, gadījumos, kad bērns biežāk sāk uzturēties pie otra vecāka.

Fonda administrācijai ir jāizvērtē, vai apstākļu maiņa ietekmē turpmāko uzturlīdzekļu izmaksu no fonda.

Šādos gadījumos fonds var secināt, ka administratīvā procesa ietvaros nav iespējams viennozīmīgi noteikt, vai arī turpmāk vecākam (iesniedzējam) būtu piešķiramas tiesības saņemt uzturlīdzekļus, uzliekot otram vecākam pienākumu maksāt uzturlīdzekļus.

Šis izbeigšanas pamats būtu attiecināms tikai uz tām lietām, kurās izmaksa noteikta administratīvā procesa ietvaros. Tāpat kā līdz šim, vecākiem būs tiesības risināt strīdu tiesā

civiltiesiskā kārtībā un sprieduma nepildīšanas gadījumā saņemt uzturlīdzekļus no Fonda.

Bez minētā plānots papildināt likuma 10. pantu ar jaunu 1.¹ daļu, nostiprinot iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda, nevērtējot apstākli par bērna atrašanos iesniedzēja aprūpē, ja parādniekam pienākums maksāt iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam ir noteikts ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem, kas izpildāma tiesas spriedumu izpildes kārtībā.

Plašāk par tēmu >>

• LV portāls: Plāno paplašināt ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem

Ar grozījumiem likumā precizēs nosacījumus darbībām piekrastes aizsargjoslās un atvieglos sabiedrības piekļuvi jūrai

Deputāti izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva grozījumus Aizsargjoslu likumā.

Likumprojekts izstrādāts administratīvā sloga mazināšana, precizējot nosacījumus darbībām piekrastes aizsargjoslā un ķīmiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām, sabiedrības piekļuves pludmalei un jūrai nodrošināšanai, neapstrādājamas joslas noteikšanai gar ūdensobjektiem un meliorācijas novadgrāvjiem, lai uzlabotu virszemes ūdeņu kvalitāti un samazinātu piesārņojuma noplūdi.

Papildus komisijām nodoti arī saistītie grozījumi:

• Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā;
• Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Plašāk par tēmu >>

• VARAM: Mazina administratīvo slogu aizsargjoslu likumā; atvieglo sabiedrības piekļuvi jūrai

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzēs atbalsta mehānismu zinātniekiem no Ukrainas

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Likumprojekta mērķis ir precizēt nosacījumus 2022./2023. mācību gadā par valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteikto noslēguma pārbaudījumu kārtošanu Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Tāpat likumprojekts precizē atbalsta mehānismus Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Ukrainā pirms 2022. gada 24. februāra ir pildījuši akadēmiskā un zinātniskā personāla amata pienākumus.

Plašāk par tēmu >>

• Izglītības un zinātnes ministrija: Ukrainas civiliedzīvotāji mācību gada noslēgumā varēs nekārtot valsts pārbaudes darbus

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Personas apliecība jeb eID karte būs obligāta tad, kad beigsies pases derīguma termiņš

Personām, kurām līdz šī gada 30. aprīlim ir izsniegta tikai pase, eID karte būs obligāta tad, kad beigsies pases derīguma termiņš. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā. 

Līdz ar grozījumiem ir papildināts Pārejas noteikumu 5. punkts ar teikumu šādā redakcijā:

“Personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai līdz 2023. gada 30. aprīlim izsniegta tikai pase, – pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments un prasību par personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu nepiemēro līdz attiecīgā pase kļuvusi lietošanai nederīga.”

Likuma grozījumi ir izsludināti un stājās spēkā 24. februārī.

Uzzini vairāk >>

• PMLP: Pāreja no pases kā obligāta personu apliecinoša dokumenta uz eID karti kā obligātu dokumentu notiks pakāpeniski
• Saeima: eID karti kā obligātu personas dokumentu ieviesīs pakāpeniski

OTRAJĀ LASĪJUMĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI

Grozījumi maksātnespējas procesa uzraudzības un tiesiskās aizsardzības procesa regulējuma pilnveidei

Saeima otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā".

Tie izstrādāti, lai izpildītu Latvijas saistības pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.

Piemēram, likumprojekts aptver jautājumus par TAP uzraugošo personu kvalifikāciju un lomu, par TAP pasākumu plāna izstrādes un pieņemšanas nosacījumiem, procesa  ietvaros veikto darījumu aizsardzību un par fiziskās personas maksātnespējas procesa atsevišķām izmaiņām.

Saeima otrajā lasījumā pieņēma arī saistītus grozījumus Civilprocesa likumā.

KONCEPTUĀLI 1. LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Apjomīgi grozījumi Komerclikumā, lai vienkāršotu uzņēmumu reorganizāciju gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā, ar kuriem iecerēts uzlabot un vienkāršot komercsabiedrību reorganizācijas procesu gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī.

Likumprojekts paredz pārskatīt kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ieviest divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus – pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana, kā arī uzlabot un vienkāršot nacionālo reorganizācijas procesu, ja SIA tiek pārveidots par AS.

Tāpat grozījumi paredz izslēgt no komercdarbības vides citās Eiropas Savienības dalībvalstīs sodītas personas un pārskatīt kapitālsabiedrību padomes lomu, kompetenci un pārraudzības funkcijas, lai veicinātu starptautiskās labās prakses pārņemšanu.

Ar grozījumiem iecerēts arī pilnveidot dividenžu sadales kārtību, ļaujot kapitālsabiedrības dalībniekiem dividendes sadalīt, ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par dividenžu sadales kārtību.

Tāpat iecerēts mazināt slogu biržā kotētajām sabiedrībām, samazinot šobrīd likumā noteikto minimālo valdes un padomes locekļu skaitu.

Kā skaidro Tieslietu ministrija, grozījumi izstrādāti, lai Latvijas tiesību aktos pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas – Pārrobežu reorganizācijas direktīvu un Digitalizācijas direktīvu.

Šim nolūkam vienlaikus tiek skatīti likumprojekti:

• grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”;
• grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.

Vairāk par tēmu >>

• Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta ieceri vienkāršot komercsabiedrību reorganizācijas procesu
• Tieslietu ministrija: Grozījumi Komerclikumā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

Open2Vote – IZSAKI SAVU NOSTĀJU UN BALSO!