Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Galīgajā lasījumā atbalstītie likumprojekti
Komisijās
Sociālo un darba lietu komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada.
Pēdējo reizi minimālā alga tika paaugstināta no 2021. gada 1. janvāra. Šobrīd tā ir 500 eiro. Pirms tam minimālā alga tika paaugstināta no 2018. gada, sasniedzot 430 eiro.
LV portāla infografika
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Latvijā šobrīd ir otra zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā, kas atpaliek arī no Lietuvas un Igaunijas. Pērn kaimiņvalstī Lietuvā tā tika paaugstināta no 642 eiro līdz 730 eiro, savukārt Igaunijā minimālā alga tika paaugstināta no 584 eiro līdz 654 eiro.
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto grozījumu likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, ar ko no nākamā gada 1. janvāra tiek palielināts valsts atbalsts strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem.
Vecāku pabalsts līdzšinējo 30 procentu vietā tiks palielināts līdz 50 procentiem no piešķirtā pabalsta apmēra. Grozījumi attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie.
Uzzini vairāk >>
Saeima otrreizējā caurlūkošanā pieņēma Pašvaldību likumu, precizējot jautājumus, kas skar iedzīvotāju padomju darbību pašvaldībā.
Jaunais Pašvaldību likums Saeimā tika pieņemts šī gada 8. septembrī, un likuma normas saistībā ar iedzīvotāju padomju kompetenci un ievēlēšanas kārtību Saeimā pārskatīt otrreiz aicinājis Valsts prezidents Egils Levits. Līdz ar otrreizējo caurlūkošanu likumā precizēts, ka kandidēt par iedzīvotāju padomes locekli un piedalīties vēlēšanās var fiziskas personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu un ir Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības pilsoņi, kā arī tie, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā.
Lai piedalītos balsošanā, personai jābūt dzīvesvietas vai īpašuma piederības saistībai ar konkrēto pašvaldību.
|
Uzzini vairāk LV portāla publikācijās >>
Plašāk ar Valsts prezidenta skaidrojumu par nepieciešamību pārskatīt jaunpieņemto likumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” >>
|
Lai nodrošinātu Eiropas standarta platuma ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras un ar tās būvniecību saistīto būvju izbūvi un novērstu šķēršļus, kas ietekmē tās savlaicīgu pabeigšanu atbilstoši noteiktajam finansējumam, Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma “Rail Baltica” projekta likumu.
Likums noteic, ka projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem un kas neatbilst projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības nosacījumiem. Regulējums neattiecas uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.
Lai nodrošinātu emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaujamību izglītības iestādēs, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā. Tie paredz, ka gadījumā, ja pret pedagogu vērsta vardarbība, pedagogam ir tiesības saņemt atbalstu no izglītības iestādes vadītāja, kā arī dibinātāja, kas visbiežāk ir pašvaldība.
Izglītības iestādes vadītājam noteikts pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju iestādē. Savukārt dibinātājam, saņemot informāciju no iestādes vadītāja, jānodrošina tās izvērtēšana un, ja nepieciešams, iesniegšana tiesībaizsardzības institūcijām, kā arī jāsniedz atbalsts situācijas risināšanai.
Izmaiņas izglītības regulējumā, cita starpā, precīzāk nosaka pašvaldības kompetenci, kā arī ievieš jaunu, līdz šim nebijušu terminu – “pašvaldības izglītības ekosistēma”.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas noteic iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā un ienākumam, kas maksātnespējas procesa laikā gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas.
Piemēram, plānots noteikt, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts ienākums no piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja minētais zemesgabals ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā).
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz aizliegt pašvaldības domes deputātam divus gadus pēc tam, kad viņš pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, saņemt no attiecīgās biedrības vai nodibinājuma atalgojumu. Izņēmums būtu biedrība un nodibinājums, kuru pašvaldība saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājusi kopīgu interešu īstenošanai, vai reliģiskā organizācija.
Grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. aprīlī.
Uzzini vairāk >>
Deputāti galīgajā lasījumā skatīja arī likuma grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kas paplašina iespēju pašvaldību vēlēšanās piedalīties personām, kuras atrodas ārpus savas pašvaldības vēlēšanu apgabala teritorijas veselības stāvokļa dēļ vai tāpēc, ka atrodas apcietinājumā. Likums papildināts ar jaunu 32.1 pantu, kurā noteikta kārtība balsošanas organizēšanai, ja vēlētājs kurš veselības stāvokļa dēļ atrodas stacionārā ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes centrā vai citā iestādē ārpus vēlēšanu apgabala teritorijas, kā arī gadījumos, ja vēlētājs atrodas apcietinājumā ārpus vēlēšanu apgabala teritorijas.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Meliorācijas likumā, ar ko tiek precizēti likumā ietvertie termini, piemēram, sniegta jauna definīcija terminam “meliorācija”, nosakot, ka tā ir zemes uzlabošanas pasākumu kopums, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un konkrētā teritorijā maina grunts hidroloģiskos apstākļus, kā arī nodrošina infrastruktūras un teritoriju aizsardzību pret applūšanu. (Līdz šim likumā bija definēts, kas ir zemes meliorācija, proti, zemes uzlabošana, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.)
Ar izmaiņām likumā tiek precizētas pašvaldības tiesības un pienākumus meliorācijas jomā. Grozījumi precizē meliorācijas kadastrā iekļaujamo personu datu apjomu, lai nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzību vienā informācijas sistēmā.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko aģentūru likumā, ar kuriem tiek precizēta valsts aģentūras direktora iecelšanas un atbrīvošanas kārtība. Proti, ar grozījumiem likumā svītrota 9. panta ceturtā daļa, bet trešā daļa izteikta jaunā redakcijā: “Valsts aģentūras direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā.”
Līdz šim, kā skaidrots likumprojekta anotācijā, regulējums nav bijis viennozīmīgs, un Publisko aģentūru likums paredz citādu valsts aģentūru direktoru iecelšanas amatā kārtību nekā Valsts civildienesta likums.
Proti, Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā daļā noteikts, ka pretendentu pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā ministrs ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Savukārt Publisko aģentūru likuma 9. panta trešā daļa šobrīd paredz, ka valsts aģentūras direktoru izraugās konkursa kārtībā. Attiecībā uz konkursa norisi piemēro kārtību, kāda noteikta valsts civildienesta ierēdņiem. Vienlaikus 9. panta ceturtajā daļā noteikts, ka valsts aģentūras direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ atbildīgais ministrs. Novērtējot aģentūras darbības rezultātus, valsts aģentūras direktoru var iecelt amatā atkārtoti vai atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa saskaņā ar citiem likumiem.
Likums papildināts ar jaunu 29.1 pantu “Valsts un pašvaldību kopīgi izveidotas aģentūras izveidošana, reorganizēšana un likvidēšana.”
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā.
Ar tiem papildināts Nacionālās drošības likuma (NDL) 10. panta pirmās daļas 9. punkts, nosakot, ka Ministru kabinets lemj par personas ietekmes saglabāšanu vai atļauju ietekmes iegūšanai ne tikai nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, bet arī biedrībās, kā arī lemj par atļauju kritiskās infrastruktūras nodošanai valdījumā vai īpašumā citai personai.
Ar grozījumiem noteikts, ka NDL VI nodaļā noteiktie ierobežojumi attiecas ne tikai uz nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, bet arī biedrībām un nodibinājumiem, ja to īpašumā vai valdījumā atrodas kritiskā infrastruktūra, vai tās atbilst vismaz vienam no 37. pantā ietvertajiem nosacījumiem.
Tādējādi par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu tiek noteikti ne tikai tādi subjekti, kuri atbilst kādam no 37. pantā minētajiem nosacījumiem, bet arī subjekti, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas kritiskā infrastruktūra.
Ar grozījumiem NDL papildināti 37. pantā minētie nosacījumi, nosakot, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgām uzskatāmas arī komercsabiedrības (vai biedrības un nodibinājumi):
1. UN 2. LASĪJUMĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā, ar kuriem dievturu garīdzniekiem plānots noteikt tiesības laulāt ar juridisku spēku. Šobrīd dievturu garīdznieku veiktā laulība nav atzīstama par spēkā esošu, un tā jāatkārto dzimtsarakstu nodaļas pārstāvja klātbūtnē, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekta autori uzsver, ka grozījumi nepieciešami, lai likumiski sakārtotu vienīgi Latvijai raksturīgās, latviskās dzīvesziņas reliģijas – dievturības – līdztiesību savā cilmes valstī, nodrošinot tās garīdzniekiem tiesības noslēgt laulības ar juridisku spēku tāpat, kā tas ir paredzēts garīdzniekiem no citām reliģijām.
Lai piedalītos balsojumā, personai platformā Open2Vote.eu ir jāreģistrējas, piemēram, ar lietotājvārdu un paroli, internetbanku vai e-parakstu. Pēc reģistrēšanās visi personas balsojumi saglabājas tās profilā. Ar balsojuma rezultātu var iepazīties Open2Vote mājaslapā. Plašāk par balsošanas noteikumiem un personas datu drošību: https://open2vote.eu/latvija/bills.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, kas noteikts pēc nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības, atlikt muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025 .gada 1. janvārim, paplašināt esošo regulējumu attiecībā uz informācijas sniegšanu par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, izslēdzot līguma summas slieksni.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Datu otrreizējās izmantošanas likumprojektu.
Tas izstrādāts, lai izveidotu vienotu tiesisko ietvaru personas datu otrreizējai izmantošanai un mazinātu šķēršļus tiesiskai, pamatotai, samērīgai, sabiedrības interesēs balstītai personas datu otrreizējai apstrādei.
Likumprojektā definēts, ka otrreiz izmantojamie dati ir personas dati, kas paredzēti turpmākai apstrādei vai jau tiek apstrādāti mērķim, kas ir cits mērķis, nekā tie sākotnēji vākti un tiek sniegti apstrādei (apkopošanai, kombinēšanai, anonimizēšanai, pseidonimizēšanai, vispārināšanai, aizklāšanai vai randomizācijai), to turpmākai apstrādei zinātniskai pētniecībai, produktu un pakalpojumu izstrādei un inovācijām, algoritmu apmācībai, testēšanai un novērtēšanai personalizētai veselības aprūpei.
Likumprojekta autori tā anotācijā pauduši, ka šāda normatīvā regulējuma izveide veicinās uzticamību personām, kuru dati tiks ottreizēji izmantoti un tādējādi valstī tiks atbalstīta ne tikai veselības aprūpes sniegšana (veselības aprūpes sniegšanā vai elektronisko veselības datu primārajā izmantošanā iesaistītie pakalpojumu sniedzēji un personāls), bet arī pētniecība, inovācijas, politikas veidošana, regulatīvie mērķi un personalizētās medicīnas mērķi (elektronisko veselības datu ottreizēja izmantošana).
Lai īstenotu iepriekš minēto, nepieciešams arī noteikt publiskā sektora struktūras, to pienākumus, atbildību un tiesības, kas nacionālā līmenī organizēs, uzraudzīs un nodrošinās otrreizēju datu apstrādes atbilstību normatīvajiem aktiem un samērojamām datu subjektu un sabiedrības interesēm.
Paredzēts, ka likumprojekts sākotnēji tiks īstenots veselības un sociālajā jomā, attiecīgi šo jomu datu kopas tiks iekļautas Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā kā otrreiz izmantojamās datu kopas.
KOMISIJU DARBA KĀRTĪBĀ
Juridiskā komisija trešajam lasījumam virza grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem iecerēts noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles. Vienlaikus komisija trešajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Ceļu satiksmes likumā.
Kriminālatbildību plānots noteikt arī par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Šajā gadījumā netiek paredzēts noteikt šo vielu daudzumu vai ietekmes pakāpi, atzīmēts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka par minēto pārkāpumu piemēros brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.
Uzzini vairāk >>
IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI
Deputāti lēma Ārlietu komisijai nodot izskatīšanai likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai. Tas paredz kārtību, kā tiks nodrošināta dabasgāzes piegāde lietotājiem enerģētiskās krīzes laikā traucētas dabasgāzes piegādes gadījumā, ievērojot Regulu 2017/1938 un pēc iespējas samazinot negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.
Deputāti arī atbalstīja likumprojekta Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai nodošanu tālākajam darbam Ārlietu komisijā.
Solidaritātes mehānismu paredzēts ieviest starp ES dalībvalstīm kā instrumentu, ar ko mazināt smagas ārkārtas situācijas sekas dabasgāzes jomā un nodrošināt dabasgāzes plūsmu nodrošināmajiem lietotājiem jeb Regulas izpratnē “solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem”.
Uzzini vairāk >>
Ar balsojuma rezultātu var iepazīties Open2Vote mājaslapā.
Patlaban Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likuma Pārejas noteikumu 2. punkts paredz, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvārī, E-lietas platforma nodrošina tikai tādu pārvērsto dokumentu apriti, kuri apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu vai kvalificētu elektronisko parakstu. Saeima 20. oktobrī lēma nodot izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai grozījumu projektu, ar ko paredzēts minēto termiņu pagarināt par vienu gadu – līdz 2023. gada 31. decembrim.
