Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Čīka, LETA.
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Deputāti lēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodot “Rail Baltica” projekta likumprojektu, ar kuru plānots sekmēt Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecību un ieviešanu noteiktā termiņā.
Tāpat plānots noteikt, ka, ja dzelzceļa infrastruktūra skar kultūras pieminekļa aizsardzības zonu, attiecīgajā teritorijā veic kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu, izpēti un ietekmes uz kultūras pieminekli novērtējumu, ko iesniedz Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Noteikti arī kritēriji, kuriem kumulatīvi izpildoties, vietējās nozīmes kultūras pieminekli, kuru nav iespējams saglabāt “Rail Baltica” projekta īstenošanā, izslēdz no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta pēc ministrijas vai tās pilnvarotas personas motivēta iesnieguma.
Deputāti izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva arī grozījumus Ieroču aprites likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem ir tiesības uzturēties Latvijā, nav pieejami šaujamieroči un munīcija. Tas nozīmē, ka tiem būs liegtas iespējas iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šobrīd ieroču nēsāšanas atļaujas Latvijā ir 189 Krievijas Federācijas pilsoņiem un četriem Baltkrievijas Republikas pilsoņiem. Valsts drošības iestāžu vērtējumā ir identificēti riski, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kuru rīcībā Latvijas Republikā ir šaujamieroči, potenciāli var radīt draudus Latvijas valsts un sabiedriskajai drošībai, teikts likumprojekta anotācijā.
Izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika nodoti arī grozījumi Imigrācijas likumā, ar kuriem plānots apturēt termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanas iespēju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. Vienlaikus tiek noteikti izņēmumi, kad termiņuzturēšanās atļaujas var izsniegt, piemēram, ja uzturēšanās Latvijā saistīta ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, kas ir noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem.
Izskatīšanai Juridiskajā komisijā deputāti lēma nodot grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, ar kuriem paredzēts precizēt esošo nomas maksas regulējuma kārtību dalītiem īpašumiem, kad būves īpašniekam ir pienākums maksāt par zemes nomu avansā. Tādējādi plānots novērst situācijas, ka zemes īpašnieku maiņas gadījumā no būves īpašnieka par “piespiedu” zemes nomu var tikt pieprasīta atkārtota samaksa.
Likumprojekts nosaka kārtību gadījumos, ja būves īpašnieks ir veicis samaksu par zemes nomu, bet zemes lietošanas tiesības starp būves un zemes īpašnieku tiek izbeigtas.
Saeima kā steidzamus pieņēma grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā, kas nostiprina Latvijas Pareizticīgās baznīcas ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm pilnīgu neatkarību no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas (autokefāla baznīca).
“Līdz ar likuma pieņemšanu nostiprināta jau vēsturiski pastāvošā Latvijas Pareizticīgās baznīcas patstāvība un neatkarība, novēršot Krievijas Pareizticīgās baznīcas ietekmi pār mūsu pareizticīgo baznīcu,” sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, uzsverot, ka šāds lēmums ir Latvijas pareizticīgo, visas sabiedrības un nacionālās drošības interesēs.
Papildus likumā noteikta kārtība, kādā Latvijas valsts institūcijas un privātpersonas tiek informētas par baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu stāšanos amatā, kā arī šo amatpersonu atcelšanu no amata.
Juridiskā statusa tvēruma definējums likumā neskar un neiejaucas baznīcas ticības mācības un kanonisko tiesību jautājumos, uzsvērts likumprojekta anotācijā.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Pašvaldību likumu. Tas pieņemts, lai nodrošinātu demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību.
Likums noteic pašvaldības darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras. Ar jauno likumu iecerēts stiprināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēt pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.
Jauns likums bija nepieciešams, jo kopš 1994. gada, kad pieņemts šobrīd spēkā esošais likums “Par pašvaldībām”, ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē, līdz ar to daļa no esošā regulējuma normām ir novecojušas, neefektīvas un esošajai sistēmai neatbilstošas, norādīts likuma projekta anotācijā.
Otrajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem paredzēta pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā. Likumprojekts paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts likumprojekta anotācijā.
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Lai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, iecerētie grozījumi paredz iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmu ietvaros. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumu Kriminālprocesa likumā, ar kuru iecerēts ieviest izmeklētāja palīga institūtu. Plānots, ka tas ļaus mazināt izmeklētāju darba apjomu, palīgam deleģējot tehniskus un organizatoriskus darba pienākumus.
Kā likumprojekta anotācijā norāda tā autori Iekšlietu ministrijā, pašlaik Valsts policijas lietvedībā atrodas vairāk nekā 150 tūkstoši kriminālprocesu, taču vairāk nekā 20% no Valsts policijas izmeklētāju amata vietām ir vakantas. Valsts policijas lietvedībā esošo kriminālprocesu uzkrājums vienam kriminālpolicijas struktūrvienības izmeklētājam pašlaik ir aptuveni 570 kriminālprocesu.
Kā būtisks iemesls, kāpēc kavējas kriminālprocesa pabeigšana, likumprojekta anotācijā minēts arī apstāklis, ka papildus likumā uzskaitītajiem izmeklētāja pienākumiem izmeklētāji pirmstiesas procesā pilda arī dažādus citus uzdevumus, kas ir saistīti ar tehniskiem un organizatoriskiem jautājumiem un prasa ievērojamu laika resursu patēriņu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešajā lasījumā atbalstīja jauna Kultūras centru likuma projektu, kas noteic pašvaldību dibināto kultūras centru statusu, funkcijas, darbību un citus ar kultūras centru darbību saistītus jautājumus.
Iecerētā likuma mērķis ir ar kultūras centru starpniecību veicināt kvalitatīvu kultūras pakalpojumu pieejamību visai Latvijas sabiedrībai, kā arī Latvijas kultūrvēsturiskās vides, kultūrtelpu un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Komisijas atbalstītā likumprojekta mērķis ir veicināt nacionālās identitātes stiprināšanu, mūžizglītības pieejamību, jaunu kultūras pakalpojumu un produktu veidošanos, kā arī kvalitatīvu kultūras procesu, kurā nodrošināta iespēja līdzdarboties visai sabiedrībai.
Sociālo un darba lietu komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem iecerēts mainīt vecāku pabalsta izmantošanas kārtību.
Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa).
Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, kuru veidos vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa.
Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem:
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā. Tie paredz, ka aizsardzības ministra izveidota komisija varētu izvērtēt arī personu, kuras sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesības tikt uzņemtām Zemessardzē.
Pašlaik likums paredz, ka par zemessargu nevar būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Savukārt aizsardzības ministra izveidotai komisijai ir noteiktas tiesības atļaut personas uzņemšanu Zemessardzē, ja persona nav izdarījusi tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Tāpat komisijai ir tiesības atļaut uzņemt personu Zemessardzē, ja pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir aizritējuši ne mazāk kā pieci gadi.
Grozījumi paredz vienādot pieeju, nodrošinot ikvienai personai, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu, iespēju pieteikties uzņemšanai Zemessardzē un tikt izvērtētai, skaidrots likumprojekta anotācijā.
