Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Alokators ir proporcionalitātes mērītājs, kuram jēga ir tikai tad, ja visi radiatori, kas atrodas ēkā, ir apgādāti ar šādām iekārtām. To var uzstādīt dažāda veida radiatoriem gan jaunajās, gan senāk būvētajās mājās.
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Energoresursu cenas turpina kāpt, daudzi siltumapgādes uzņēmumi ceļ tarifus. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā optimizēt siltuma patēriņu un mazāk maksāt par apkuri. Ir atsevišķi energoefektivitātes pasākumi, ar kuru palīdzību daudzdzīvokļu mājās, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei, var ievērojami samazināt enerģijas patēriņu. Kā zināms, viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, kuru nepatērējām.
Akciju sabiedrības “Rīgas siltums” (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis seminārā “Kā gudri samazināt tēriņus par apkuri daudzdzīvokļu mājās?” īsumā raksturoja uzņēmuma paveikto energoefektivitātē un pārejā no fosilā kurināmā uz atjaunojamajiem energoresursiem (AER). RS ir ierīkoti automatizēti siltummezgli, kas regulē iekšējo apkures temperatūru atbilstoši āra gaisa temperatūrai. Ogļu katlu mājas ir pārbūvētas par gāzes katlu mājām, tagad pakāpeniski tās tiek pārveidotas, lai izmantotu AER – šķeldu. Jau šobrīd siltumapgādes uzņēmumā 50% siltuma tiek saražots, izmantojot koksnes šķeldu. Ir modernizēti vairāk nekā 62% siltumtīklu, kopš uzņēmuma darbības sākuma siltuma zudumi ir samazināti trīs reizes.
Taču centralizētā siltumapgāde ir kopēja sistēma, kurā piedalās ne tikai ražotājs, bet arī gala lietotājs.
“Ir brīdis, kad iedzīvotājiem ir nopietnāk jārīkojas, lai samazinātu enerģijas patēriņu,” uzsvēra N. Talcis. “Jo mazāk patērēsim enerģiju, mazāk izmantosim gāzi, nākotnē mazāk cirtīsim kokus.”
Seminārā RS mācību centra vadītājs Valdis Vāravs skaidroja, kādas ir vienkāršākās lietas, kuras var veikt īstermiņā, samazinot enerģijas patēriņu dzīvokļos.
Vispirms jānoskaidro, kādas ir iespējas veikt temperatūras regulēšanu telpā. Eksperts ieteica padomāt par termostata uzstādīšanu, kurš automātiskā režīmā uztur vienmērīgu telpas temperatūru, izmainot siltumnesēja plūsmu radiatorā.
Daudzdzīvokļu ēkās tradicionāli ir izveidots viencauruļu sistēmas radiatoru pieslēgums, bieži tām ir vēl padomju laikā uzstādīts ventilis, ar kuru var regulēt siltuma padevi. Tie ir padomju laika ventiļi, ar kuriem ir iespējams regulēt, taču tas ir ļoti grūti. Eksperts iesaka šos ventiļus mainīt uz modernākām iekārtām.
Liels pluss viencauruļu sistēmai – parasti tā ir aprīkota ar radiatoru apvadlīniju, kas nav speciāli jāiekārto. Ja šādas apvadlīnijas nav, tā ir jāizbūvē, jo bez tās nav iespējams veikt modernizāciju. Savukārt divcauruļu siltumapgādes sistēmā, kura ir aprīkota ar termovārstu, nav nepieciešama radiatoru apvadlīnija.
Ja viencauruļu sistēmai ir radiatoru apvadlīnija, nākamais solis ir uzstādīt ventiļa termostatu, kas sastāv no divām daļām – regulējošā radiatora vārsta un termostata. Šīs ir divas galvenās komponentes, lai panāktu siltumenerģijas regulēšanu dzīvoklī. Bez šīm iekārtām regulēšana nav iespējama.
Ventiļa termostati gan pēc cenas, gan funkcionalitātes tirgū ir ļoti dažādi, piedāvājumā ir vairāk nekā 50 veidu, zināja teikt V. Vāravs. Vienkāršākais ir termostats ar rokas režīma regulēšanu, uz kura ir uzzīmēti skaitļi, kas nozīmē noteiktas temperatūras iestatīšanu telpā. Piemēram, trijnieks nozīmē, ka telpās ir 20 grādu, tomēr ne vienmēr. Pērkot termostata vārstus, ir jāskatās instrukcija, kurā ir neliela tabula, ko nozīmē katrs skaitlis.
Ja var atļauties mazliet modernākas iekārtas, tad temperatūras uzstādīšana var notikt digitālā formātā. Šobrīd ir pieejami arī viedie termostati, ar kuru palīdzību temperatūru var regulēt no attāluma, izmantojot mobilo telefonu.
Vēl viena iespēja, kā īstermiņā ietaupīt un uzskaitīt patērēto siltumenerģiju, ir individuālo siltuma maksas sadalītāju (alokatoru) uzstādīšana. Tā ir elektroniska iekārta, kuru uzstāda tieši uz radiatora un kura parāda patēriņa apjomu gan mēnesī, gan ilgākā periodā.
Alokators tiek uzstādīts katram sildelementam (radiatoram), kas var būt no tērauda, čuguna vai alumīnija. To var darīt gan jaunajās, gan senāk būvētajās ēkās.
“Alokators sāk domāt mūsu vietā – tas saskaita konkrētā sildķermeņa atdoto siltumu telpā,” sacīja RS speciālists, piebilstot, ka tas nav siltumenerģijas skaitītājs.
Tomēr šai sistēmai ir arī mīnuss – alokators neuzskaita patērētos kilovatus, tas mēra iedaļās, atklāj V. Vāravs.
Alokators ir proporcionalitātes mērītājs, kura jēga ir tikai tad, ja visi radiatori, kas atrodas ēkā, ir apgādāti ar šādām iekārtām.
Individuālais siltuma maksas sadalītājs (alokators) ir mērlīdzeklis, kas ar diviem sensoriem reģistrē laiku, kāda un cik ilgi ir bijusi sildelementa (radiatora) temperatūra, kāda un cik ilgi ir bijusi temperatūras starpība starp sildelementu (radiatoru) un apsildāmo telpu no mēneša pirmā līdz pēdējam datumam.
Alokators šo informāciju pārveido iedaļās jeb patēriņa vienībās, kas ir pamatā apkures izmaksu aprēķinam. Uzskaite iegūst fizikālu jēgu mēneša beigās, kad ir apkopoti visu individuālo siltuma maksas sadalītāju (alokatoru) rādījumi un ir zināms, cik ēka kopumā patērējusi siltumenerģiju, kas attiecināma uz apkuri. Pēc noteikta aprēķina veikšanas katrs dzīvokļa īpašnieks saņem rēķinu atbilstoši savam siltumenerģijas patēriņam.
Alokators ir proporcionalitātes mērītājs, kura jēga ir tikai tad, ja visi radiatori, kas atrodas ēkā, ir apgādāti ar šādām iekārtām, uzsvēra RS speciālists. Turklāt visiem radiatoriem ir jābūt regulēšanas iespējai, kā arī būtu nepieciešams izmērāms ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš.
Individuālajiem siltuma maksas sadalītājiem (alokatoriem) nav jāveic pārbaude – verifikācija.
Siltumenerģijas patēriņu ēkā iespējams samazināt vidēji par 20%, bet atsevišķos dzīvokļos pat par 50%.
V. Vāravs piebilda, ka ir ļoti svarīgi ēkās ieviest stāvvadu balansēšanas sistēmu. Termovārsti strādā automātiskā režīmā, un stāvvadiem ir jāstrādā līdzi, citādi plūsma nemainīsies un ekonomija nebūs redzama skaitļos.
Katrā telpā regulējot siltumu atbilstoši komforta līmenim, veicot precīzu uzskaiti un izmantojot alokatorus, siltumenerģijas patēriņu ēkā iespējams samazināt vidēji par 20%, bet atsevišķos dzīvokļos pat par 50%, norāda RS.
V. Vāravs akcentēja, ka ir ļoti daudz jautājumu par to, kā dzīvokļiem pirmajā, augšējā stāvā, stūros, kuru siltumenerģijas patēriņš atšķiras, aprēķina siltumenerģijas patēriņu. Ministru kabineta noteikumu Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” 8. pielikumā ir noteikti metodikas pamatprincipi siltuma maksas aprēķiniem.
Lai aprēķinātu siltumenerģiju stūra, pirmā un augšējā stāva dzīvokļos, tiek izmantoti koeficienti.
Viens no tiem ir alokatora proporcionalitātes izvērtējums pēc ārgaisa temperatūras – jo zemāka temperatūra ārā, jo alokatora sadaļa ir procentuāli lielāka. Piemēram, pie ārgaisa temperatūras mīnus 10°C alokatora daļa ir apmēram 70%, bet 30% rēķina pēc kvadrātmetriem. Savukārt apgriezta proporcionalitāte ir pie ārgaisa temperatūras +5°C, jo 30% ir alokatora daļa, turpretī 70% rēķina pēc kvadrātmetriem.
Speciāli koeficienti ir izveidoti arī ēkas dzīvokļu izvietojumam. Parasti energospeciālists izvērtē dzīvokļa izvietojumu – stūra, vidus u. c. dzīvoklis – un aprēķiniem piemēro konkrētu koeficientu, ar kuru līdzsvaro siltumenerģijas patēriņu starp dzīvokļiem.
Vēl viens būtisks koeficients ir sildķermeņa novērtējums. “Ļoti bieži radiatorus novietojam nevis pēc nepieciešamās jaudas, bet palodzes garuma. Līdz ar to ir atsevišķi jānovērtē sildķermeņi un jāpiemēro konkrēts koeficients,” tā V. Vāravs.
Kā labu piemēru alokatoru ietekmei uz siltumenerģijas patēriņu RS pārstāvis minēja ēku Rīgā, Ulbrokas ielā 13, korpuss 5. Nams ekspluatācijā nodots 2011. gadā, visās ēkās ir divcauruļu apkures sistēma ar termoregulatoriem. RS 2014. gadā 5. korpusā ieviesa individuālo apkures uzskaiti.
Ja salīdzina siltumenerģijas patēriņu 5. korpusā ar pirmo un trešo korpusu, kas ir identiskas mājas, ekonomija ēkā ar alokatoriem sasniedz 20% un vairāk.
2014. gadā ar termovārstu regulēšanu nodarbojās 27% dzīvokļu, 2021. gadā – jau 53%. Cilvēki domā par siltuma patēriņu un izmanto šo iekārtu priekšrocības, norādīja V. Vāravs.
Telpās, kuras netiek izmantotas, vai arī nakts stundās un prombūtnes laikā temperatūru var samazināt līdz +16 vai +17 °C grādiem.
Samazinot apkurināmās telpas temperatūru par 1°C, iespējams ietaupīt līdz 6% no nepieciešamā siltumenerģijas patēriņa, norādīts RS mājaslapā.
