Elektroenerģijas tirgus likumā iekļauj diskomforta kompensācijas maksājumus par vēja elektrostaciju radīto traucējumu
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas cita starpā paredz ieviest kompensācijas maksājumus vietējai sabiedrībai par vēja elektrostaciju radīto diskomfortu. Grozījumi izstrādāti, lai veicinātu saules paneļu un vēja parku attīstību, teikts likumprojekta anotācijā.
Likums papildināts ar jaunu 22.1 pantu “Vietējai sabiedrībai vēja elektrostaciju radītā diskomforta kompensācijas maksājumi”. Tajā noteikts, ka par vēja elektrostacijas darbību, ja tās uzstādītā jauda ir vienāda ar vai lielāka par vienu megavatu, iekārtas uzstādītājs vai īpašnieks, sākot no attiecīgās iekārtas nodošanas ekspluatācijā, ik gadu veic vietējai sabiedrībai vēja elektrostacijas radītā diskomforta kompensācijas maksājumu par katras iekārtas uzstādīto kopējo jaudu.
Likumdevējs noteicis, ka vietējai sabiedrībai vēja elektrostaciju radītā diskomforta kompensācijas maksājumus 100 procentu apmērā ieskaita tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā atrodas vai tiks uzstādīta elektroenerģijas ražošanas iekārta.
Kompensācijas maksājumi attieksies uz tām vēja elektrostacijām, kuras tiks uzstādītās pēc nākamā gada 1. janvāra.
Maksājumu apmēru, veikšanas kārtību un termiņus jānosaka Ministru kabinetam.
Iebildumus pret šādu kārtību jau izteikusi, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Uzzini vairāk >>
- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera: Diskomforta kompensācijas maksājuma noteikšana Elektroenerģijas tirgus likumā var samazināt ekonomisko aktivitāti
Tāpat ar šiem grozījumiem ir paredzēta iespēja sistēmas operatoram noteikt maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, tādējādi novēršot gadījumus, kad potenciālie elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviesēji ilgstoši rezervē tīkla jaudas, taču faktiski neizbūvē pieslēgumu. Plānots, ka maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu būs jāmaksā, ja pieslēdzamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda būs lielāka par 50 kilovatiem. Sistēmas operatoram savā tīmekļvietnē būs jāpublicē informācija par brīvajām jaudām ražošanas un patēriņa pieslēgumu nodrošināšanai.
Dažādos dabasgāžu piegāžu ceļus un nodrošinās stratēģiskās rezerves. Aizliedz dabas gāzes piegādi no Krievijas
Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.
Likums paredz arī dabasgāzes piegādes aizliegumu no Krievijas, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Likums noteic vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram nodrošināt infrastruktūru, kas ierobežo piegāžu riskus, un pienākumu veidot dabasgāzes stratēģiskās rezerves.
Publiskajam tirgotājam ne vēlāk kā līdz katra gada 31. augustam saistīto lietotāju patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apjoms laikposmam no attiecīgā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. aprīlim būs jāuzglabā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
Likumprojekts arī noteic Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. decembrim iesniegt Saeimai ziņojumu par nacionālo kodolenerģijas programmu.
Tāpat Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz izveidot izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas, aprites un kontroles sistēmu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtai gāzei.
Grozījumi noteic, ka ražotājs, kas ražo biogāzi, biometānu vai sintētisko gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem, par saražotās gāzes enerģijas vienību var pieprasīt elektronisku gāzes izcelsmes apliecinājumu. Gāzes izcelsmes apliecinājums tiks izsniegts par noteiktu enerģijas apjomu – vienu megavatstundu.
- Saeima: Ieviesīs gāzes izcelsmes apliecinājuma sistēmu
- Saeima: Saeima atbalsta grozījumus par gāzes stratēģiskajām rezervēm
Ierobežos akcīzes preču ievešanu savam patēriņam no Krievijas un Baltkrievijas
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”. Ar izmaiņām mainīta kārtība attiecībā uz fizisko personu pārvietošanos pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai, lai tur iegādātos atsevišķas akcīzes preces savam patēriņam.
Līdz šim likums noteica, ka no nodokļa maksāšanas ir atbrīvotas noteiktas akcīzes preces, kuras ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās fiziskā persona ieved savam patēriņam personīgajā bagāžā. Ar grozījumiem šis laika periods pagarināts līdz 30 dienām.
Izmaiņas veiktas, lai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, atturētu Latvijas valstspiederīgos no došanās uz Krieviju un Baltkrieviju iegādāties atsevišķas akcīzes preces, skaidrots likumprojekta anotācijā. Autopārvadātāju šoferi kā privātpersonas var iegādāties alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus savam patēriņam, turklāt nereti norēķinoties eiro.
Tāpat Valsts drošības dienests ir brīdinājis Latvijas valstspiederīgos par riskiem, šķērsojot Krievijas vai Baltkrievijas robežu, proti, ka šo valstu specdienesti jau ilgstoši izvērš izlūkdarbības pret Latviju. Pēc Valsts drošības dienesta sniegtās informācijas, šo valstu specdienestu pārstāvji visbiežāk uzrunā un mēģina savervēt Latvijas valstspiederīgos tieši tad, kad tie apmeklē Krieviju vai Baltkrieviju, nereti uzdodoties par robežsargiem. Visbeidzot, kā norādīts anotācijā, ir būtiski ierobežot cigarešu iepirkšanu Baltkrievijā, jo ienākumi no cigarešu realizācijas nonāk Baltkrievijas valdībai lojāliem uzņēmējiem, kuru darbība Baltkrievijā ir cieši saistīta ar Baltkrievijas prezidentu A. Lukašenko.
Ar grozījumiem Ministru kabinetam deleģēts noteikt gadījumus, kad robežšķērsošanas vietā būs jāaizpilda un jāiesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojums par akcīzes precēm, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kā arī tos gadījumus, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītājs tiek uzskatīts par pārvadātāja pārstāvi.
Attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā šī gada 1. novembrī.
Enerģētikas likumā ietver regulējumu energokopienām
Tāpat Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas cita starpā paredz tajā ietvert jaunu “energokopienu” regulējumu.
Kā iepriekš norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, jēdziens “energokopiena” ietver plaša spektra iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt aktīvāku iedzīvotāju iesaisti enerģijas ražošanā, kopīgošanā, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojumu sniegšanā u. c. aktivitātēm. Tāpat tās iekļauj dažādas tehnoloģijas, organizāciju veidus un sabiedrības līdzdalības pakāpes un formas. Piemēram, tās var būt fiziskas personas, biedrības vai nodibinājumi, pašvaldības, pašvaldību institūcijas, mazie vai vidējie komersanti. Lai gan Latvijā pagaidām nav tipisku energokopienu piemēru, tomēr vairākās daudzdzīvokļu ēkās līdz ar renovāciju ir uzstādītas AER iekārtas (saules elektrostacijas) kolektīvajam pašpatēriņam, kā arī dažādos projektos tiek veicināta AER izmantošana uzņēmumos, mājsaimniecībās un pašvaldībās, kas nākotnē var tikt paplašināta, izmantojot energokopienas statusu un iespējas. Sabiedrības iesaiste enerģijas ražošanā var veicināt Latvijai noteikto klimata mērķu sasniegšanu.
Pārņems Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas
Saeima otrreizējā caurlūkošanā pieņēma jaunu Elektronisko sakaru likumu. Tas paredz pārņemt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas.
Otrreizēji caurlūkojot likumu, Ministru kabinetam uzdots līdz šī gada beigām Saeimā iesniegt likumprojektu, kas nodrošina Elektronisko sakaru likumā ietvertā saglabājamo datu jomas regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām un Satversmei.
Likums noteic, ka līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai elektronisko sakaru komersants saglabājamos datus likumā minētajām institūcijām izsniedz attiecīgajos procesuālajos likumos noteiktajā kārtībā, ja šādu datu izsniegšana ir nepieciešama un attaisnojama.
Elektronisko sakaru likums Saeimā tika pieņemts šī gada 2. jūnijā, taču likuma normas par saglabājamo datu regulējumu Saeimā pārskatīt otrreiz bija aicinājis Valsts prezidents Egils Levits.
Jaunais likums paredz nodrošināt tehnoloģiski neitrālu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulēšanu, tīklu integritāti un savienojamību un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību. Tāpat likums paredz numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā līmeņa domēna “.lv” racionālu un efektīvu izmantošanu.
- Saeima: Saeima otrreizējā caurlūkošanā pieņem Elektronisko sakaru likumu
- Valsts prezidents neizsludina Elektronisko sakaru likumu, prasot tā otrreizēju caurlūkošanu
Izmaiņas Ukrainas bēgļu izmitināšanā
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz izmaiņas no kara bēgošo Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanas kārtībā.
Grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja attiecīgajā pašvaldībā nebūs iespējams nodrošināt valsts noteikto primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu – līdz 120 dienām, tad to varēs nodrošināt līdz 60 dienām. Pašvaldība varēs pieņemt lēmumu par attiecīgā Ukrainas iedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā būs sasniegti 80 procenti no faktiski iespējamā izmitināmo skaita un nebūs iespējams nodrošināt iedzīvotāja izmitināšanu citā pašvaldībā.
- Saeima: Saeima atbalsta izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas kārtībā
- LV portāls: Iespēja tiešsaistē pieteikt mājokli Ukrainas bēgļu izmitināšanai
Šogad valsts pensijas indeksēs jau augustā
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, paredzot šogad valsts pensijas indeksēt divus mēnešus agrāk nekā ierasts – jau 1. augustā.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šī gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 11,5 procentiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Šogad, 1. augustā, indeksēs valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas attieksies arī uz piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
Tāpat 1. augustā šogad valsts pensiju neatkarīgi no tās apmēra pārskatīs politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.
Uzzini vairāk >>
- LV portāls: Pensijas indeksēs 1. augustā
Nosaka Modernizācijas fonda darbību
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā apstiprināja grozījumus likumā “Par piesārņojumu”, kuri noteiks Modernizācijas fonda darbības kārtību nacionālā līmenī.
Modernizācijas fonds ir jauns finansēšanas mehānisms ar mērķi atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus virzībā uz klimatneitralitāti.
Tajā pieejamais finansējums tiks izmantots, atbalstot investīcijas elektroenerģijas ražošanā un izmantošanā no atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitātes uzlabošanā, enerģijas uzglabāšanā, enerģijas tīklu modernizēšanā, kā arī pasākumos taisnīgas pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ietvaros.
Papildus minētajam likumprojektā tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai, lai papildinātu esošo vispārīgo vides trokšņa regulējumu.
Uzzini vairāk >>
- VARAM: Klimata politika jāīsteno izmaksefektīvi un līdzsvaroti
- VARAM: Noteikta Modernizācijas fonda darbības kārtība nacionālā līmenī
- VARAM: Apstiprina Latvijas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu un tajā paredzēto pasākumu īstenošanu
Augstskolas varēs veikt ārvalstīs izdotu grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi
Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā un Izglītības likumā, ar kuriem noteiktām augstskolām piešķir tiesības veikt ārvalstī izdotu grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi, izsniedzot izziņu, ja izglītības dokumenta īpašnieks plāno uzsākt vai turpināt studijas Latvijā.
Augstskolas, kurām kvalifikācijas prasības noteiks Ministru kabinets, varēs veikt ekspertīzi un izsniegt izziņu, ja izglītības dokuments vai grāds būs izdots, sākot no 2016. gada 1. janvāra Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, un izglītības dokumentu īpašnieks būs iesniedzis pieteikumu studijām attiecīgajā augstskolā. Citu ārvalstu sarakstu, kuru izglītības dokumentu ekspertīzi varēs veikt šīs augstskolas, noteiks Ministru kabinets.
Tiesības veikt noteikto izglītības dokumentu un diplomu ekspertīzi būs tikai tām augstskolām, kurām ir ilggadēja starptautiska sadarbība akadēmiskā darbā, uzkrāta pieredze darbā ar ārvalstu studentiem, atbildīga studentu atlase, kvalificēts personāls, atbilstoša materiāltehniskā bāze un kapacitāte, teikts likumprojekta anotācijā.
Kvalifikācijas prasības augstskolām, kas varēs iegūt šīs tiesības, un kārtību, kā tās tiks piešķirtas, noteiks Ministru kabinets. Tāpat plānots noteikt, kādos gadījumos augstskola šīs tiesības zaudēs.
Būs izmaiņas vecāku pabalsta izmantošanas kārtībā
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem iecerēts mainīt vecāku pabalsta izmantošanas kārtību.
Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa).
Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa.
Paredzēts, ka būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem:
- 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam;
- 13 mēneši, no kuriem deviņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam.
Saeima: Plāno mainīt vecāku pabalsta izmantošanas kārtību
Pilnveidos brīvprātīgā darba nozares regulējumu
Deputāti izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai iesniedza grozījumus Brīvprātīgā darba likumā.
Ar tiem paredzēts noteikt Labklājības ministriju kā par nozari atbildīgo iestādi, kas nodrošina brīvprātīgā darba politikas izstrādi un koordinētu īstenošanu. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonds sniedz konsultatīvu un informatīvu atbalstu.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu 3.2 pantu, izveidojot Brīvprātīgā darba konsultatīvo padomi.
Ar grozījumiem tiek precizēts regulējums, kas nosaka nepilngadīgas personas iesaisti brīvprātīgā darbā. Plānots, ka nodarbinātajam būs tiesības saņemt izziņu par paveiktā darba ilgumu, iegūtajām prasmēm un saskarsmes spējām, kas iegūtas, veicot brīvprātīgo darbu.
Tāpat paredzēts noteikt atbildību juridiskām personām, ja tās nodarbinājušas personu, kurām nav atbilstošas izglītības vai prasmes apliecinošu dokumentu, ja tādi nepieciešami atbilstoši normatīviem aktiem.
