SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
21. maijā, 2022
Lasīšanai: 16 minūtes
2
2

Saeima šonedēļ. Psiholoģiskā atbalsta kursi iekšlietu sistēmā un NMPD strādājošajiem

FOTO: Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

Psiholoģiskā atbalsta kursi un citas izmaiņas grozījumos Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

Saeima galīgajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas precizē sociālās garantijas karavīriem, militārajiem darbiniekiem, iekšlietu sistēmā strādājošajiem, arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Piemēram, likums papildināts ar 39.1 pantu, kas paredz apmaksātu psiholoģiskā atbalsta kursu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, saglabājot mēnešalgu, nodrošinot naktsmītni un ēdināšanu. Atbalsta kursu nodrošinās Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs. Atbalsta saņemšanas nosacījumus noteiks Ministru kabinets.

Likumā tiek iekļauta papildu brīvdienu apmaksas kārtība karavīram, ja tas ne ilgāk kā divas darba dienas nepilda dienesta pienākumus saistībā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi (3.2 panta otrā daļa).

Papildināta likuma 42. panta septītā daļa, paplašinot papildatvaļinājuma par aprūpē esošajiem bērniem piešķiršanu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un Valsts drošības dienesta amatpersonām. Šāda iespēja tiks nodrošināta arī karavīriem. Likuma norma izteikta šādā redakcijā:

“Karavīram un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, un valsts drošības iestādes amatpersonai kalendāra gada laikā, izmaksājot vidējo izpeļņu, piešķir papildatvaļinājumu:

  • vienu darba dienu, ja personas aprūpē ir viens bērns vecumā līdz 14 gadiem;
  • divas darba dienas, ja personas aprūpē ir divi bērni vecumā līdz 14 gadiem;
  • trīs darba dienas, ja personas aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem vai bērns ar invaliditāti.”

Jaunā redakcijā izteikta 9. panta ceturtā daļa, nosakot, ka gadījumā, ja karavīrs atbilstoši Militārā dienesta likuma 30. panta otrajai daļai, saglabājot karavīra statusu, ir ticis atbrīvots no amata bez mēnešalgas saglabāšanas (piemēram, pārceļoties līdzi savam laulātajam militārajam pārstāvim uz viņa dienesta valsti ārvalstī) un slimības laikā nesaņem slimības pabalstu, tiek izmaksāta karavīra mēnešalga, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem.

Pieņemtie grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, nosakot, ka norma par vienreizēja pabalsta izmaksu 12 mēnešalgu apmērā amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā tiek attiecināta arī uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Likumā noteikts, ka vienreizējs atbalsts par veselībai nodarītu kaitējumu tiek noteikts arī militārajiem darbiniekiem, kuri to guvuši, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā u. c.

Precizē sociālo pakalpojumu piešķiršanas kārtību bēgļiem no Ukrainas

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem noteiktos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas precizē regulējumu sociālo pakalpojumu piešķiršanai no kara bēgošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī nosaka kārtību, kādā Ukrainas civiliedzīvotājiem veicama invaliditātes ekspertīze Latvijā.

Piemēram, Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis likumā “Par valsts pensijām” noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuram nav tiesību uz vecuma pensiju Latvijā, un kurš uzturas Latvijā, piešķirs valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā, ja persona Latvijā ir uzturējusies vismaz trīs mēnešus kopš ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas. Tāpat tiek noteikts, ka VSAA Ukrainas civiliedzīvotājam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksā ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā. 

Grozījumi paredz arī noteikt regulējumu par vērtējumu ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri apgūst vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas 2021./2022. mācību gadā, kā arī par izglītības ieguves valodu no 2022. gada 1. septembra.

Piemēram, noteikts, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā. Tāpat skolēns no Ukrainas pirmsskolā vai pamatizglītības pakāpē varēs apgūt mazākumtautību izglītības programmu, kas tiek īstenota ukraiņu valodā, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. 

Pagarina jauno pašvaldību saistošo noteikumu pieņemšanas termiņu

19. maijā galīgajā lasījumā apstiprināti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, ar ko tiek pagarināts līdz šim noteiktais termiņš 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētajām domēm izvērtēt novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņemt jaunus novada saistošos noteikumus. Likuma Pārejas noteikumu 17. punkts nosaka, ka līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam, ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi. Ar grozījumiem ir noteikts jauns termiņš – 2022. gada 31. decembris.

Saistošo noteikumu projekta izstrāde, veicot apstākļu un situācijas, kuru plānots regulēt ar konkrēto normatīvo regulējumu, objektīvu un vispusīgu izpēti, ir laikietilpīgs process un prasa nozīmīgus pašvaldības darbaspēka resursus, teikts likumprojekta anotācijā.

Precizēs ierobežojumu iepriekš sodītai personai kļūt par aizbildni

Saeima otrajā lasījumā apstiprināja grozījumus Civillikumā, kas paredz noteikt, ka par vardarbīgiem nodarījumiem sodīta persona nevarēs kļūt par aizbildni, kamēr sodāmība būs spēkā.

Pašlaik likums paredz, ka aizbildņi nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, likumprojekta autori norāda, ka tas, ka persona kādreiz ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ne vienmēr ir pietiekams pamats, lai konstatētu, ka šī persona ilgtermiņā apdraud sabiedrību un bērnus.

Plānots, ka pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas bāriņtiesai likumā noteiktajā kārtībā būs individuāli jāvērtē, vai saistībā ar personas iepriekšējo sodāmību vēl arvien pastāv draudi bērna drošībai, kas ir šķērslis, lai tālāk izskatītu jautājumu saistībā ar personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai vai personas iecelšanu par aizbildni bērnam.

Uzzini vairāk >>

Atbalsta Civilās savienības likumprojekta skatīšanu galīgajā lasījumā

Juridiskā komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Civilās savienības likuma projektu. Jaunā likuma projekta mērķis ir nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību, un tas paredz arī civilās savienības noslēgšanas un izbeigšanas kārtību.

Plānots noteikt, ka civilā savienība ir divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgta vienošanās, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus. Notārs aktualizēs ziņas par noslēgto civilo savienību Fizisko personu reģistrā.

Paredzēts, ka civilo savienību būs aizliegts noslēgt personām, kuras ir laulībā vai ir noslēgušas civilo savienību ar citu personu, un tā ir spēkā. Tāpat plānots, ka civilo savienību būs aizliegts noslēgt radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām. Likumprojekts arī paredz, ka spēkā esoša civilā savienība būs šķērslis stāties laulībā ar personu, ar kuru tā nav noslēgta.

Uzzini vairāk >>

Precizēs valsts aģentūru vadītāju iecelšanas kārtību

Deputāti lēma nodot izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”, ar kuriem plānots precizēt valsts aģentūras direktora iecelšanas un atbrīvošanas kārtību, nosakot, ka valsts aģentūras direktors turpmāk būs valsts civildienesta ierēdnis, kuru iecels un atbrīvos no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā.

Patlaban, kā skaidrots likumprojekta anotācijā, regulējums nav viennozīmīgs, un Publisko aģentūru likums paredz citādu valsts aģentūru direktoru iecelšanas amatā kārtību nekā Valsts civildienesta likums.

Proti, Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā daļā noteikts, ka pretendentu pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā ministrs ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Savukārt Publisko aģentūru likuma 9. panta trešā daļa šobrīd paredz, ka valsts aģentūras direktoru izraugās konkursa kārtībā. Attiecībā uz konkursa norisi piemēro kārtību, kāda noteikta valsts civildienesta ierēdņiem. Vienlaikus 9. panta ceturtajā daļā noteikts, ka valsts aģentūras direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ atbildīgais ministrs. Novērtējot aģentūras darbības rezultātus, valsts aģentūras direktoru var iecelt amatā atkārtoti vai atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa saskaņā ar citiem likumiem.

Ar grozījumiem likumā plānots svītrot 9. panta ceturto daļu, bet trešo daļu izteikt jaunā redakcijā: “Valsts aģentūras direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā.”

Jāmin, ka patlaban Saeimā tiek skatīti grozījumi “Valsts civildienesta likumā”, kas paredz noteikt, ka iestādes vadītājs turpmāk varēs ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pēc izmaiņu stāšanās spēkā šī norma attiektos arī uz valsts aģentūru vadītājiem.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, ilgstoša atrašanās amatā var radīt stagnācijas riskus. Tāpēc vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu sekmē jebkuras institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku un rada labus priekšnoteikumus vajadzīgajām pārmaiņām.

Uzzini vairāk >>

Plāno aizliegt uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi aizliegtām audiovizuālām programmām

Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un nodrošinātu, ka sabiedrībai nav pieejamas programmas, kuras šobrīd ir aizliegts iekļaut Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, Saeimas Juridiskā komisija lēma izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Grozījumi paredz likumā noteikt aizliegumu nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi audio vai audiovizuālajai programmai, kura nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā.

“Latvijas informatīvajā telpā joprojām pieejams saturs, kas aicina uz karu, izplata dezinformāciju un apdraud valsts drošību. Tas var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, kā arī negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu,” pēc komisijas sēdes pauda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns. Komisijas priekšsēdētājs, atsaucoties uz likumprojekta anotācijā pausto, akcentēja, ka šādas uzņēmējdarbības veikšana apdraud arī godprātīgo televīzijas pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp ietekmējot to konkurētspēju, kā arī veicina ēnu ekonomikas attīstību.

Konstatējot, ka tiek veikta šāda veida uzņēmējdarbība, Valsts policija saskaņā ar Krimināllikumā noteikto varēs sodīt tās veicēju, paredz likumprojekts.

Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt arī administratīvo atbildību par minēto programmu publisku izziņošanu, proti, jebkuru darbību, ar kuru programma vai tās fiksācija tiek padarīta pieejama sabiedrībai.

Par programmas izziņošanas ierobežojuma pārkāpšanu plānots piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai līdz 140 naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskai personai līdz 2800 naudas soda vienībām (14 tūkstoši eiro).

Nereti, lai piesaistītu vairāk klientu (piemēram, kafejnīcās un viesnīcās), tiek izziņotas tādas programmas, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā ir aizliegta. Paredzētais naudas sods motivēs personas nepārkāpt programmu izziņošanas noteikumus, pausts likumprojekta anotācijā.

Uzzini vairāk >>

Azartspēles varētu atļaut spēlēt tikai no 21 gada vecuma

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz ierobežot azartspēļu pieejamību, tostarp mazināt ar azartspēlēm saistītos riskus. 

“Komisija lēma noraidīt iepriekš Saeimā iesniegto likumprojektu, kas paredzēja atsevišķus pasākumus azartspēļu ierobežošanai (tie paredzēja aizliegt azartspēļu organizēšanu 4 km rādiusā no dzīvojamām ēkām; šeit – red. piez.), un virzīt izskatīšanai savus grozījumus. Tie paredz paaugstināt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs, mazināt spēļu pieejamību un noteikt papildu vietas un teritorijas, kur aizliegts izvietot spēļu zāles,” pauda Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Precizētie grozījumi paredz noteikt aizliegumu azartspēlēs piedalīties personām, kuras ir jaunākas par 21 gadu. Patlaban azartspēles drīkst spēlēt no 18 gadu vecuma. Izmaiņas rosinātas, lai pasargātu to sabiedrības daļu, kurai vēl nav izstrādājies priekšstats un izpratne par finansiālo neatkarību, azartspēļu negatīvo ietekmi uz personas turpmāko attīstību un tās spējām iekļauties sabiedrībā, teikts likumprojekta anotācijā. 

Lai mazinātu azartspēļu pieejamību, paredzēts no pašreizējiem 20 spēļu automātiem līdz 25 paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā spēļu zālē. Tas novērstu maza izmēra spēļu zāļu darbību, kā arī spēļu organizētājiem radītu papildu slogu esošās zāles aprīkot atbilstoši prasībām, norādījuši grozījumu autori. 

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU