Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Sociālo un darba lietu komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu.
Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kuram nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā.
Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību, paredz likumprojekts. Plānots, ka atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām.
Vienlaikus ar likumprojektu plānots pagarināt laika posmu, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums. Paredzēts noteikt, ka šo atvaļinājumu piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās (šobrīd – četrus mēnešus). Tāpat iecerēts precizēt, ka bērna tēvam ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu (šobrīd – 10 kalendāra dienu).
Grozījumi paredz papildināt Darba likuma 155. pantu ar jaunu daļu, kas nodrošinātu iespēju izmantot desmit darba dienu ilgu paternitātes atvaļinājumu citai personai, kura nav bērna tēvs. Piedāvātā redakcija ir izteikta šādi: “Ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta), tad citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Šādu atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.”
Likumprojekts kopumā paredz vēl daudz citu izmaiņu Darba likumā.
Uzzini vairāk >>
Saeima vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā, paužot solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu un nosodot Krievijas Federācijas varas iestāžu centienus noliegt Krievijas bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Ukrainā, tos nepatiesi pasniedzot kā Ukrainas radikālo spēku provokāciju vai inscenējumu.
Paziņojumā Saeima atzīst, ka Krievija šobrīd veic genocīdu pret ukraiņu tautu.
Paziņojumā pausts atbalsts demokrātisko valstu iniciatīvai apvienot centienus, vācot un izmeklējot pierādījumus par kara noziegumiem, kurus Ukrainas teritorijā veikusi Krievijas Federācija. Parlamentārieši novērtē Starptautiskās Krimināltiesas sākto izmeklēšanu par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem un pauž pārliecību, ka visi, kuri pastrādājuši noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kā arī ir atbildīgi par to veikšanu vai neapturēšanu, tiks saukti pie atbildības.
Saeima kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti.
Saeimas paziņojuma pilns teksts pieejams vietnē Likumi.lv: “Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā”.
|
Uzzini vairāk >> |
Saeima pieņēma par steidzamu atzīto grozījumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Ar izmaiņām noteikts, ka no kara bēgošajām Ukrainas sievietēm Latvijā būs tiesības ārstniecības iestādes stacionārā vai dienas stacionāra nodaļā saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu, kā arī ar to saistītos veselības aprūpes pakalpojumus.
Sievietēm, kuras nolēmušas pārtraukt grūtniecību Krievijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā radušos apstākļu, tai skaitā pārdzīvotās seksuālās vardarbības, dēļ, nebūs nepieciešama tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa un ārstu konsilija apstiprinājums. Tāpat paredzēts, ka grūtniecības pārtraukšana būs pieļaujama ātrāk par 72 stundām pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas.
Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, nosakot pakāpenisku finansējuma palielinājumu līdz 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzības vajadzībām līdz 2025. gadam.
Papildu līdzekļi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešami, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas saistībā ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un pieaugošajiem ģeopolitiskajiem riskiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību, noteikts, ka 2023. gadā aizsardzības finansējums būs ne mazāks par 2,25 procentiem no IKP, 2024. gadā – ne mazāks par 2,4 procentiem, bet 2025. gadā un turpmāk – ne mazāks par 2,5 procentiem no IKP.
Uzzini vairāk >>
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz izveidot un uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē energoapgādes drošuma rezerves.
Likumā noteikts, ka energoapgādes drošuma rezerves ir dabasgāzes rezerves, kas ir valsts īpašums un kuras Latvija uztur noteiktā apjomā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi un novērstu enerģētikas krīzes iestāšanos.
Nākamgad energoapgādes drošuma rezerves būs jāveido 1,8 līdz 2,2 teravatstundu apjomā, atkarībā no pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes kuģu piedāvājuma. Energoapgādes drošuma rezervju iegādi un uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē organizēs akciju sabiedrība “Latvenergo”. Tāpat AS “Latvenergo” līdz nākamā gada 1. janvārim būs jānodrošina gāzes rezervju iesūknēšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
Grozījumi nepieciešami, jo Krievijai, Baltkrievijai un tās fiziskajām personām piemērotās starptautiskās sankcijas var apdraudēt Latvijas un visas Baltijas energosistēmas darbības stabilitāti un drošumu, izraisot priekšlaicīgu atvienošanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām. Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem paredzēta 2025. gadā, minēts likuma anotācijā.
Grozījumi likumā ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 23. aprīlī.
Uzzini vairāk >>
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas paredz aizliegt organizēt sapulces, gājienus un piketus tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Iepriekš Saeima šādus grozījumus pieņēma arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Kā likumprojekta anotācijā norāda tā autori, noteikt tādus pašus ierobežojumus attiecībā uz sapulču, gājienu un piketu organizēšanu ir nepieciešams, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un ierobežotu tādas ideoloģijas izpausmes, kas ir uzskatāmas par draudu Latvijas demokrātiskajai tiesiskajai iekārtai un drošībai.
Aizliegts popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas. Aizliegts izmantot arī militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus.
Grozījumi likumā ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 23. aprīlī.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Pilsonības likumā. Tie paredz, ka Latvijas pilsonību varēs atņemt personām, kuras atbalsta kara noziegumus vai citus starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti.
Latvijas pilsonību personai varēs atņemt, ja tā sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat to varēs darīt gadījumos, ja persona pati ir piedalījusies iepriekš minēto darbību veikšanā. Informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniegs valsts drošības iestādes. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.
21. aprīļa grozījumi Pilsonības likumā ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 23. aprīlī.
Vienlaikus svarīgi norādīt, ka pilsonību nevar atņemt, ja tādā gadījumā persona kļūst par bezvalstnieku.
Uzzini vairāk >>
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Sporta likumā, kas paredz noteikt aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās.
Plānots arī aizliegums piedalīties sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse komandu ir no Krievijas vai Baltkrievijas.
Tāpat grozījumi paredz aizliegt sportistiem un sporta darbiniekiem piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijā vai Baltkrievijā. Tie, kuri pārkāps minēto aizliegumu, nedrīkstēs tapt iekļauti valsts izlases sastāvā, kā arī nevarēs treniņu vai sacensību izdevumu segšanai saņemt valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus.
Likumā paredzēts arī aizliegums Latvijā reģistrētām sporta organizācijām, Latvijas sportistiem un sporta speciālistiem sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas un Baltkrievijas. Savukārt sporta federāciju izpildinstitūciju locekļiem jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem.
Plānots, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā nedrīkstēs iekļaut sporta organizācijas amatpersonu, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks. Tāpat šajā amatā nedrīkstēs būt persona, kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas paredz mobilizācijas gadījumā zemessargus ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā.
Tāpat plānots, ka Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī. Grozījumi arī paredz iespēju lemt par daļēju zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.
Likumprojekts paredz darba devējam noteikt pienākumu atbrīvot mobilizējamo zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, viņam neizmaksājot darba samaksu. Regulējums nepieciešams, jo zemessargs pēc mobilizācijas procesa pabeigšanas uz laiku kļūs par karavīru, saņemot tam paredzēto algu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Tāpat ar izmaiņām plānots noteikt izņēmumus attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam. Iecerēts, ka Ministru kabinets varēs lemt par izņēmumu attiecināšanu uz citām likumā neminētām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām vai darbiniekiem, kuri atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar personām, kuras nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu darbības nepārtrauktību.
Uzzini vairāk >>
Lai deleģētu Ministru kabinetu noteikt publiskās vietas, kurās uzstādāmi automatizētie ārējie defibrilatori, kā arī to uzstādīšanas prasības, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā.
Automātiskais ārējais defibrilators ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, lai dzīvībai bīstamas aritmijas gadījumā veiktu normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu.
“Likuma izmaiņas paredz nodrošināt, ka publiskās vietās būs pieejami automatizētie ārējie defibrilatori, kas var būt svarīgi, lai glābtu cilvēka dzīvību. Defibrilatoru izmantošana kritiskajās minūtēs var nodrošināt normālu sirds ritma un asinsrites atjaunošanu līdz brīdim, kad ierodas mediķi,” iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Ministru kabinets noteiks defibrilatoru ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību, kā arī to lietošanai nepieciešamās apmācības programmas saturu, apmācības nodrošināšanas un izsniegšanas kārtību un termiņu, uz kādu apliecību izsniedz.
Kā likumprojekta anotācijā norāda tā autori, Latvijā automatizētie ārējie defibrilatori jau ir pieejami lielākajos veikalu tīklos, lidostā, vēstniecībās, kā arī lielākajos uzņēmumos.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz izveidot no atjaunojamo energoresursu iegūtas gāzes izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas, aprites un kontroles sistēmu.
Ar grozījumiem plānots noteikt, ka ražotājs, kurš ražo biogāzi, biometānu vai sintētisko gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem, par saražotās gāzes enerģijas vienību varēs pieprasīt elektronisku gāzes izcelsmes apliecinājumu. Gāzes izcelsmes apliecinājums tiks izsniegts par noteiktu enerģijas apjomu – vienu megavatstundu.
Izcelsmes apliecinājumus varēs pieprasīt un saņemt gan par gāzes tīklā ievadīto no atjaunojamajiem energoresursiem iegūto gāzi, gan par gāzi, kas tiek saražota, tirgota un izmantota ārpus tīkla.
Iekšlietu sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem par darbu svētku dienā paredzēta piemaksa 100 procentu apmērā. To noteic par steidzamiem atzītie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kurus konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Saeima.
Grozījumi paredz, ka policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji un glābēji, kā arī ieslodzījuma vietās strādājošie, par darbu valsts svētku dienā saņems piemaksu 100 procentu apmērā no attiecīgajai amatpersonai noteiktās stundas algas likmes.
Patlaban dienesta amatpersonām darbs valsts svētku dienās netiek kompensēts. Šobrīd spēkā esošā likuma 14. panta sestā daļa paredz, ka amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes vai tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā.
Likumprojekts paredz papildināt 14. pantu ar jaunu 5.1 daļu, nosakot, ka piemaksu par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes saņem visas amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus.
Izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā Satversmes tiesas 2021. gada 2. decembra spriedumu Nr. 2021 07 01 “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 107. pantam”.
Tajā Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, neatbilst Satversmes 107. pantam.
Satversmes 107. pants nosaka: “Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.”
Satversmes tiesa norādīja, ka darbam valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās ir izņēmuma raksturs, ko pamato valsts svētku dienu īpašā nozīme sabiedrībā. Darbs valsts svētku dienās ir jānošķir no darba jebkurās citās dienās, jo nodarbinātais atšķirībā no citiem iedzīvotājiem nevar godāt valsts svētkus un atpūsties. Tālab arī dienesta amatpersonām samaksa par valsts svētku dienās veikto darbu nevar būt tāda pati, kāda tā noteikta par darbu citās darba dienās.
Satversmes tiesa spriedumā ir atzinusi, ka likumdevējam, izveidojot dienesta amatpersonu darba samaksas sistēmu, atbilstoši Satversmes 107. pantam arī par darbu valsts svētku dienās jānosaka atbilstoša samaksa, kurai jāpilda ne vien paveikto darbu atlīdzinoša, bet arī kompensējoša funkcija.
Uzzini vairāk >>
Saeima otrajā lasījumā apstiprināja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem iecerēts piešķirt noteiktām augstskolām tiesības veikt ārvalstīs izdotu akadēmisko grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi, izsniedzot izziņu, ja izglītības dokumenta īpašnieks plāno uzsākt vai turpināt studijas Latvijā.
Likumprojekts paredz, ka augstskolas, kurām kvalifikācijas prasības noteiks Ministru kabinets, varēs veikt ekspertīzi un izsniegt izziņu, ja izglītības dokuments vai akadēmiskais grāds būs izdots, sākot no 2016. gada 1. janvāra Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī un Šveices Konfederācijā, un izglītības dokumentu īpašnieks būs iesniedzis pieteikumu studijām attiecīgajā augstskolā.
Plānots, ka citu ārvalstu sarakstu, kuru izglītības dokumentu ekspertīzi varēs veikt šīs augstskolas, noteiks Ministru kabinets.
Persona, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu, nedrīkstēs kļūt par aizbildni līdz brīdim, kad sodāmība tiks dzēsta vai noņemta. To paredz grozījumi Civillikumā, kurus pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.
Pašlaik likums paredz, ka aizbildņi nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, likumprojekta autori norāda, ka tas, ka persona kādreiz ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ne vienmēr ir pietiekams pamats, lai konstatētu, ka šī persona apdraud sabiedrību un bērnus ilgtermiņā.
Plānots, ka pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas bāriņtiesai likumā noteiktajā kārtībā būs individuāli jāvērtē, vai saistībā ar iepriekšējo personas sodāmību vēl arvien pastāv draudi bērna drošībai, kas ir šķērslis, lai tālāk izskatītu jautājumu saistībā ar personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai vai personas iecelšanu par aizbildni bērnam.
Uzzini vairāk >>
Deputāti lēma izskatīšanai Juridiskajā komisijā iesniegt grozījumus Civillikumā, ar kuriem plānots pilnveidot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus. Plānots noteikt –, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam nav palikuši mantinieki vai mantinieki sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij vai pašvaldībai. Gadījumus, kad bezmantinieku manta piekrīt pašvaldībai, nosaka Ministru kabinets.
Uzzini vairāk par tēmu >>
