Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas paredz arī iekšlietu sistēmā strādājošajiem (policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem) un Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem par darbu svētku dienā piemaksu 100 procentu apmērā no attiecīgajai amatpersonai noteiktās stundas algas likmes.
Patlaban dienesta amatpersonām darbs valsts svētku dienās netiek kompensēts. Šobrīd spēkā esošā likuma 14. panta sestā daļa paredz, ka amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā.
Likumprojekts paredz papildināt 14. pantu ar jaunu 5.1 daļu, nosakot, ka piemaksu par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes saņem visas amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus.
Izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā Satversmes tiesas 2021. gada 2. decembra spriedumu Nr. 2021‑07‑01 “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 107. pantam”.
Tajā Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, neatbilst Satversmes 107. pantam.
Satversmes 107. pants nosaka: “Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.”
Satversmes tiesa norādīja, ka darbam valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās, ir izņēmuma raksturs, ko pamato valsts svētku dienu īpašā nozīme sabiedrībā. Darbs valsts svētku dienās ir jānošķir no darba jebkurās citās dienās, jo nodarbinātais atšķirībā no citiem iedzīvotājiem nevar godāt valsts svētkus un atpūsties. Tālab arī dienesta amatpersonām samaksa par valsts svētku dienās veiktu darbu nevar būt tāda pati, kāda tā noteikta par darbu citās darba dienās.
Satversmes tiesa spriedumā ir atzinusi, ka likumdevējam, izveidojot dienesta amatpersonu darba samaksas sistēmu, atbilstoši Satversmes 107. pantam arī par darbu valsts svētku dienās jānosaka atbilstoša samaksa, kurai turklāt jāpilda ne vien paveikto darbu atlīdzinoša, bet arī kompensējoša funkcija.
Deputāti izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodeva grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kuru mērķis ir noteikt rīcību zemessargu iesaistīšanai 72 stundu kaujas gatavības pārbaudēs, kā arī rīcību izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās gadījumā.
Piemēram, likumprojekts paredz papildināt Latvijas Zemessardzes likuma 4. pantu ar sesto daļu, nosakot, ka zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargi tiek ieskaitīti aktīvajā dienestā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Savukārt daļējas zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargus, kuri netiek mobilizēti, ar Ministru kabineta lēmumu var pakļaut paaugstinātas gatavības režīmam. Likumu iecerēts papildināt ar 4.1 pantu, nosakot personas, kuras netiek pakļautas zemessargu mobilizācijai un paaugstinātas gatavības režīmam. To vidū ir, piemēram, valdības un Saeimas pārstāvji, augstas amatpersonas, tiesneši, pašvaldību deputāti.
Deputāti nodeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izskatīšanai grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz, ka azartspēles ir aizliegts organizēt dzīvojamās ēkās un 4 km attālumā no tām.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tā mērķis ir būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā un mazināt to kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un labklājību.
Saeima pieņēma likumu, kas šogad 9. maiju noteic par Krievijas agresijā pret Ukrainu cietušo un bojāgājušo upuru piemiņas dienu.
9. maijs par piemiņas dienu noteikts visā Latvijas teritorijā, lai godinātu pret Ukrainu uzsāktās Krievijas Federācijas militārās agresijas rezultātā cietušos un bojāgājušos Ukrainas civiliedzīvotājus un bruņoto spēku militārpersonas.
Likums noteic, ka piemiņas dienā pie valsts un pašvaldību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto Latvijas valsts karogu sēru noformējumā. Tāpat šajā dienā Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences, Saeimas nama un Ministru kabineta ēkas līdzās Latvijas valsts karogam sēru noformējumā novieto Ukrainas karogu.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz pilnveidot līdzšinējos atbalsta mehānismus uzturēšanās, darba un izglītības jautājumos Ukrainas bēgļiem.
Grozījumi likumā paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uzraudzīs pašvaldību spēju atbalsta sniegšanā un nepieciešamības gadījumā novirzīs Ukrainas bēgļus uz tām pašvaldībām, kuru iespējas ļauj sniegt nepieciešamo atbalstu. VUGD uzturēs informāciju par pašvaldībās izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu un aktualizēs to vismaz reizi diennaktī atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai.
Lai Ukrainas civiliedzīvotājiem mazinātu administratīvo slogu, grozījumi likumā paredz, ka dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Ukrainas civiliedzīvotāji varēs iesniegt arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, no kurienes tos nosūtīs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Grozījumi likumā noteic arī izņēmumus attiecībā uz dokumentu legalizāciju. Gadījumā, ja personas rīcībā būs Ukrainā izdoti publiski dokumenti, kurus nepieciešams iesniegt vai uzrādīt kādās Latvijas institūcijās, attiecīgās institūcijas šādus dokumentus būs tiesīgas pieņemt bez to legalizācijas ar apliecinājumu (apostille). Savukārt, ja institūcijai būs pamatotas šaubas par iesniegtā dokumenta autentiskumu un ar citiem pasākumiem nebūs iespējams tās kliedēt, institūcija būs tiesīga atteikt šāda dokumenta pieņemšanu.
Likumprojekts paplašina nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesības turpināt iegūt izglītību arī pašvaldību profesionālās ievirzes izglītības iestādēs pašvaldības budžeta līdzekļu ietvaros, tādējādi dodot tiesības nezaudēt profesionālās zināšanas un iemaņas.
Grozījumi likumā paredz, ka darba devējs būs tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Šis izņēmums neattieksies uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbos, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai.
Minētie noteikumi paredz minimāla apjoma veselības pārbaudi uz tuberkulozi (ārsta apskati un plaušu rentgenoloģisko izmeklēšanu), lai profilaktiski atklātu tuberkulozes gadījumu personai, kura strādā ar bērniem. Tāpat šie noteikumi paredz minimāla apjoma veselības pārbaudi darbiniekiem, kuri strādā ar nefasētu pārtiku, lai identificētu zarnu infekcijas slimību nēsātājus un tādējādi novērstu ar pārtiku saistītu zarnu infekcijas slimību uzliesmojumus.
Savukārt, lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem nozīmēto zāļu terapijas nepārtrauktību, pamatojoties uz Latvijas ārstu sniegtajām rekomendācijām, grozījumi likumā nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, sešus mēnešus, sākot no 2022. gada 24. februāra, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus segs pilnā apmērā – tāpat kā patvēruma meklētājiem un trūcīgām personām.
Vēl grozījumi likumā paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem būs tiesības bez maksas saņemt Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas un ar to saistīto dokumentu kopijas un, ja vajadzīgs, šo izziņu tulkojumu krievu valodā.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem iecerēts paātrināt atjaunojamo energoresursu straujāku ieviešanu elektroenerģijas ražošanā, veicinot saules paneļu un vēja parku attīstību.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka turpmāk ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai būs nepieciešama Ekonomikas ministrijas atļauja tikai gadījumos, ja uzstādāmās iekārtas jauda būs 500 kilovati un vairāk. Šobrīd šāda atļauja nepieciešama, ja iekārtas jauda ir 11,1 un vairāk kilovatu.
Paredzot iespēju sistēmas operatoram noteikt drošības naudu, ar grozījumiem plānots novērst gadījumus, kad potenciālie elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviesēji ilgstoši rezervē tīkla jaudas, taču faktiski pieslēgumu neizbūvē. Plānots, ka drošības nauda pieslēguma ierīkotājiem būs jāiemaksā pirms tehnisko noteikumu saņemšanas.
Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie izstrādāti, lai nodrošinātu efektīvāku pakalpojumu pēc pieprasījuma darbības uzraudzību.
Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būs tiesības noteiktos gadījumos pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu pakalpojumam pēc pieprasījuma.
Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma ir pakalpojums, uz kuru attiecināma elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un kurš tiek sniegts pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma tā izraudzītajā laikā.
Plašāk par to, kas ir pakalpojums pēc pieprasījuma, var izlasīt NEPLP skaidrojumā. Piemēram, tas ir audiovizuāls pakalpojums, kurā lietotāji maksā regulāru maksu, lai bez reklāmām piekļūtu katalogam, kurā ir raidījumi, filmas u. c. audiovizuāls saturs, vai pretēji – apmaiņā pret reklāmas skatīšanos saturu var patērēt bez maksas.
Pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu būs iespējams gadījumos, kad pieņemts lēmums aizliegt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, pakalpojums tiek sniegts bez paziņojuma NEPLP vai pakalpojuma sniedzēju nav iespējams identificēt.
Gadījumā, ja pakalpojums tiek sniegts bez paziņojuma NEPLP, padome varēs uzlikt pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu vai iesniegt paziņojumu par šāda pakalpojuma sniegšanu.
Ja pakalpojuma sniedzēju nebūs iespējams noskaidrot, NEPLP būs tiesības liegt piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļvietnēm, kurās tiek sniegti Latvijas jurisdikcijā esoši pakalpojumi pēc pieprasījuma, uz laiku līdz 24 mēnešiem.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023. gada 30. jūnijam apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem.
Vienlaikus noteikti izņēmumi, kad tomēr iespējams izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas. Kā izņēmumi plānoti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Papildināts arī uzturēšanās atļauju izsniegšanas vai reģistrēšanas un anulēšanas tiesiskais regulējums. Noteikts, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu varēs atteikt arī gadījumos, kad kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka ārzemnieks publiski slavinājis, noliedzis vai attaisnojis genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu.
Termiņuzturēšanās atļauju varēs anulēt, ja tiks konstatēts, ka ārzemnieks sniedzis būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām vai valstīm, kuras grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī pats ir veicis šādas darbības vai citādi rīkojies pretēji valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm. Šādas izmaiņas ieviestas arī attiecībā uz termiņuzturēšanās un pastāvīgo uzturēšanās atļauju anulēšanu.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas paredz neatļaut sapulču, gājienu un piketu organizēšanu tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Saeima jau 31. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz līdzīgus ierobežojumus organizēt publiskus pasākumus, slavināt totalitāru režīmu ideoloģiju, izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā izmantotus simbolus.
Kā likumprojekta anotācijā norāda tā autori, noteikt tādus pašus ierobežojumus attiecībā uz sapulču, gājienu un piketu organizēšanu ir nepieciešams, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un ierobežotu tādas ideoloģijas izpausmes, kas ir uzskatāmas par draudu Latvijas demokrātiskajai tiesiskajai iekārtai un drošībai.
Ar likuma grozījumiem plānots noteikt aizliegumu sapulcēs, gājienos un piketos izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, šī apģērba elementus, kuru kopums pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes, Georga lentes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni. Kā izņēmums paredzēti gadījumi, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.
Lai likumā nostiprinātu plašākas iespējas pedagogiem aizstāvēties pret emocionālu vai fizisku vardarbību no skolēnu vai viņu vecāku puses, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā.
Grozījumi paredz papildināt Izglītības likuma 54. pantu, nosakot, ka skolēnam ir pienākums nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību pret citiem bērniem (izglītojamajiem), pedagogiem un citām izglītības procesa nodrošināšanā iesaistītajām personām.
Tāpat paredzēts papildināt Izglītības likumā iekļauto izglītojamo bērnu vecāku tiesību un pienākumu sarakstu. Iecerēts papildināt 58. pantu, nosakot vecāku pienākumu sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītajām personām, ievērojot pieklājību, neaizskarot citu personu godu un cieņu un nepieļaujot emocionālu un fizisku vardarbību.
Likumā plānots paredzēt pedagoga tiesības nesniegt tūlītēju atgriezenisko saiti uz skolēnu vai skolēnu vecāku telefona zvaniem, ziņām, elektroniskajām vēstulēm, ja tās ir saņemtas pēc pedagoga darba laika.
Gadījumā, ja pret pedagogu tiek vērsta skolēnu vai viņu vecāku emocionāla vai fiziska vardarbība, pedagogam paredzētas tiesības saņemt atbalstu no izglītības iestādes vadītāja, kā arī dibinātāja, piemēram, pašvaldības.
Izglītības iestādes vadītājam plānots noteikt pienākumu izvērtēt pedagoga sniegto informāciju par emocionālo vai fizisko vardarbību, kā arī ziņot iestādes dibinātājam (visbiežāk tā ir pašvaldība) vai tiesībsargājošajām institūcijām. Savukārt dibinātājam, saņemot informāciju no iestādes vadītāja par skolēnu vai viņu vecāku emocionālo vai fizisko vardarbību pret pedagogu, būs jānodrošina saņemtās informācijas izvērtēšana un iesniegšana tiesībsargājošajām institūcijām.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Pilsonības likumā. Tie paredz, ka Latvijas pilsonību varēs atņemt personām, kuras atbalsta kara noziegumus vai citus starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti.
Plānots, ka Latvijas pilsonību personai varēs atņemt arī, ja tā sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat to varēs darīt gadījumos, ja persona pati ir piedalījusies iepriekš minēto darbību veikšanā.
Paredzēts, ka minētā atbalsta sniegšana vai piedalīšanās attiecīgo darbību veikšanā būs konstatējama ar valsts drošības iestādes atzinumu. Lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņems Administratīvā rajona tiesa, un tās nolēmums būs pārsūdzams Augstākajā tiesā, kuras nolēmums būs galīgs un nepārsūdzams. Latvijas pilsonību būs iespējams atņemt, ja attiecīgajā gadījumā persona nekļūs par bezvalstnieku.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz pakāpeniski, līdz 2025. gadam, palielināt finansējumu valsts aizsardzības vajadzībām līdz 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā par papildu līdzekļu piešķiršanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem rosināti, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas saistībā ar Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošos ģeopolitiskos riskus, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību, paredzēts, ka 2023. gadā aizsardzības finansējums būs ne mazāks kā 2,25 procenti no IKP, 2024. gadā – ne mazāks kā 2,40 procenti, bet 2025. gadā un turpmāk – ne mazāks kā 2,5 procenti no IKP.
Piešķirto papildu finansējumu plānots novirzīt līdzšinējo spēju pilnveidošanai, kā arī jaunu spēju ieviešanai, tostarp loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz izveidot izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas, aprites un kontroles sistēmu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtai gāzei.
Ar grozījumiem plānots noteikt, ka ražotājs, kurš ražo biogāzi, biometānu vai sintētisko gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem, par saražotās gāzes enerģijas vienību varēs pieprasīt elektronisku gāzes izcelsmes apliecinājumu. Gāzes izcelsmes apliecinājums tiks izsniegts par noteiktu enerģijas apjomu – vienu megavatstundu.
Izcelsmes apliecinājumus varēs pieprasīt un saņemt gan par gāzes tīklā ievadīto no atjaunojamajiem energoresursiem iegūto gāzi, gan par gāzi, kas tiek saražota, tirgota un izmantota ārpus tīkla.
Lai deleģētu Ministru kabinetu noteikt publiskas vietas, kurās uzstādāmi automatizētie ārējie defibrilatori, kā arī to uzstādīšanas prasības, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Ārstniecības likumā.
Automātiskais ārējais defibrilators ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, lai dzīvībai bīstamas aritmijas gadījumā veiktu normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu, teikts likumprojekta anotācijā.
Plānots, ka Ministru kabinets noteiks defibrilatoru ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību, kā arī to lietošanai nepieciešamās apmācības programmas saturu, apmācības nodrošināšanas un apliecības izsniegšanas kārtību un termiņu, uz kādu apliecību izsniedz.
