SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. decembrī, 2021
Lasīšanai: 29 minūtes
3
3

VSAOI minimālo objektu nepiemēros par dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē. Saeima šonedēļ

Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

 

īsumā
  • VSAOI minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē. Plašāk >>
  • Atbalstu 500 eiro apmērā izmaksās arī alternatīvo statusu saņēmušām ģimenēm par katru bērnu. Plašāk >>
  • Uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, tā turētāja identitātes konstatēšanai varēs uzrādīt arī transportlīdzekļa vadītāja apliecību. Plašāk >>
  • Turpina pilnveidot piespiedu nomas reformas regulējumu no 1. janvāra, veicot grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā. Plašāk >>
  • Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā grozījumus, kas paredz nodokļu nomaksas izņēmumus piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā. Plašāk >>
  • No 1. jūlija stāsies spēkā stingrāks regulējums bērnu adopcijai uz ārzemēm. Plašāk >>
  • Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Trauksmes celšanas likuma projektu, ar ko iecerēts pilnveidot līdzšinējo regulējumu trauksmes celšanas jomā. Plašāk >>
  • Ar grozījumiem Patērētāju aizsardzības likumā iecerēts uzlabot patērētāju tiesības neatbilstoša digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumā. Plašāk >>
  • Pieņemot jaunu Imigrācijas likumu, plānots atteikties no termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas ārzemniekiem, kas veikuši investīcijas Latvijas tautsaimniecībā. Plašāk >>
  • Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas paredz nodrošināt elastīgāku sistēmu jautājumā par jau sasniegto rezultātu uzkrāšanas un pārnešanas principiem. Plašāk >>
  • Saeimas Sociālo un darba lietu komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, ar ko tiks precizētas sociālās uzņēmējdarbības pazīmes. Plašāk >>
  • Otrajā lasījumā atbalstīts Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums, kas paredz īpašumtiesības uz baznīcas ēku nodot Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam. Plašāk >>
  • Sāk skatīt grozījumus, lai noteiktu administratīvo atbildību par agresīvu uzvedību, tai skaitā internetā. Plašāk >>
  • Likvidējot slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, tiks pabeigta 2011. gadā uzsāktā cietumu režīma pakāpju reforma. Plašāk >>
  • Sāk skatīt grozījumus Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā, kas paredz papildināt īslaicīgās aizturēšanas vietas inventāru ar spilvenu un dvieli. Plašāk >>

VSAOI minimālo objektu nepiemēros par dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas.

Likumā noteikts, ka VSAOI minimālais objekts netiek aprēķināts un nav jāveic par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju.

Kārtību un termiņus, kādā darba devējs iesniedz VID ziņas par darba ņēmējiem, kas atrodas dīkstāvē vai ir atstādināti, noteiks Ministru kabinets.

Vienlaikus likuma Pārejas noteikumi papildināti ar 18. punktu, kurā noteikts, ka par laikposmu no 2021. gada 1. jūlija līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai darba devējam 30 kalendāra dienu laikā ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ziņas par kalendāra dienām, kurās darbinieks atradās dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai kurās darba ņēmējs bija atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas.

Grozījumi likumā jau ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 18. decembrī.

Atbalsts arī personām ar alternatīvo statusu

Minētie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredz arī personām ar alternatīvo statusu izmaksāt vienreizēju atbalstu.

Atbalstu 500 eiro apmērā izmaksās alternatīvo statusu saņēmušām ģimenēm par katru bērnu. Savukārt atbalstu 200 eiro apmērā – personām ar alternatīvo statusu, kurām noteikta invaliditāte vai kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, vai kurām saskaņā ar ārstu atzinumu ir nepieciešama īpaša kopšana.

Uz atbalstu varēs pretendēt, ja alternatīvās personas statuss personai bijis piešķirts no šī gada 1. marta līdz 7. aprīlim.

Covid-19 sertifikātu varēs uzrādīt kopā ar autovadītāja apliecību

Uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, tā turētāja identitātes konstatēšanai varēs uzrādīt arī transportlīdzekļa vadītāja apliecību, kā arī skolēna, studenta, pensionāra vai izdienas pensijas saņēmēja apliecību. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītais grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Likums paredz, ka personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju, to pārslimojušas vai kurām veiktie Covid-19 testi ir negatīvi, tiek izsniegti sadarbspējīgi sertifikāti, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par veiktā testa rezultātu. Līdz šim sertifikāta turētāja identitātes konstatēšanai derēja tikai pase vai personas apliecība (eID karte).

Izmaiņas likumā jau izsludinātas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 31. decembrī.

Turpina pilnveidot piespiedu nomas reformas regulējumu no 1. janvāra

16. decembrī steidzamības kārtībā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai nepieļautu pretrunīgu tiesību normu pastāvēšanu likumos, kas saistīti ar piespiedu nomas reformu.

No 2022. gada 1. janvāra stājas spēkā “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” ”. Izmaiņas šajā likumā paredz esošo nomas regulējumu dalītā īpašuma gadījumos aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi, padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī, novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai.

Plašāk LV portāla publikācijā:

Līdz ar grozījumiem ir precizēts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktais dzīvokļa īpašnieka pienākums maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. Pienākums attiecināts arī uz likumisko lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām (10. panta pirmās daļas 5. punkts).

Savukārt likuma Pārejas noteikumos noteikts, ka likumā paredzētā likumiskā lietošanas maksa par zemes lietošanas tiesībām (stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī) zemes īpašniekam par 2022. gada pirmo ceturksni samaksājama līdz 2022. gada 31. martam, ja vien ar zemes īpašnieku nav noslēgta vienošanās par citu samaksas kārtību.

Savukārt steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā precizē pārvaldnieka kompetenci, papildinot likuma 14. pantu ar astoto daļu, nosakot, ka gadījumā, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes un maksājumi par likumiskās zemes lietošanas tiesībām tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldnieka pienākums ir no dzīvojamās mājas īpašnieka saņemto maksājumu nekavējoties pārskaitīt zemes īpašniekam tieši dzīvojamās mājas īpašnieka samaksātajā apmērā, kā arī glabāt iekasēto maksu par zemes lietošanas tiesībām, ja zemes īpašnieks nav sasniedzams.

Grozījumi likumā jau ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Nodokļi piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā

Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā grozījumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas piedāvā no 2023. gada 1. janvāra papildināt likuma 9. panta pirmo daļu ar 34.3 punktu, paredzot, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts “ienākums no Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja minētais zemesgabals ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā)”.

Savukārt ar grozījumu likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” no 2023. gada 1. janvāra plānots noteikt, ka gadījumā, ja zeme tiek atsavināta saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, netiek piemērota šī likuma 9. panta trešā daļa, kas paredz, ka “zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, un zemesgrāmatu nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā”.

Grozījumu mērķis ir veicināt iedzīvotājus, kuri atrodas piespiedu dalītā īpašuma attiecībās, izmantot iespēju tās izbeigt. Ar grozījumiem ir iecerēts novērst iespējamos šķēršļus, kādus varētu radīt regulējums nodokļu jomā un prasības īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

No 1. jūlija stingrāks regulējums bērnu adopcijai uz ārzemēm

Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz izmaiņas regulējumā par bērnu adopciju uz ārvalstīm.

Izmaiņas nosaka, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (valstu saraksts un ratifikācijas statuss), kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija, un, ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.

Adopcija uz ārvalsti būs iespējama, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņems Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.

Līdz šim BTAL noteica, ka izņēmuma gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai nav saistoša minētā konvencija vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā, ja pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības un bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka adopcija atbilst bērna interesēm. 2019. gadā Latvijas Republikas tiesībsargs nosūtīja vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai “Par ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopciju uz ārvalstīm”, kurā bija izklāstītas vairākas problēmas, kas ļāva bāriņtiesām meklēt risinājumus, kādā veidā arī bērnus, kas ievietoti audžuģimenēs, varētu adoptēt uz ārvalstīm. Tiesībsargs norādīja, ka tiesiskajā regulējumā ietvertie kritēriji par ārvalstu adopciju ir pretrunīgi un praksē tiek piemēroti atkarībā no bāriņtiesu darbinieku izpratnes par bērna labākajām interesēm. Grozījumu izstrādes laikā Latvijā nebija noteiktas kārtības, kādā tiek izvērtētas bērna labākās intereses, tai skaitā, kā tas tiek veikts ārvalstu adopcijas gadījumos, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi BTAL paredz, ka Ārvalstu adopcijas komisijas izveides kārtību, sastāvu un kompetenci noteiks Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūnijam.

BTAL Pārejas noteikumos paredzēts, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam uzsāktās ārvalstu adopcijas procesa lietās piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā šī procesa uzsākšanas brīdī.

Likuma grozījumi stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

Turpina skatīt jauno Trauksmes celšanas likumprojektu

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja jauno Trauksmes celšanas likuma projektu. Ar to iecerēts pilnveidot līdzšinējo regulējumu trauksmes celšanas jomā, kā arī pārņemt direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. 

Patlaban trauksmes celšanas jomu noteic Trauksmes celšanas likums, kas ir spēkā kopš 2019. gada. Jauns regulējums izstrādāts, jo, pārņemot direktīvas prasības un precizējot līdzšinējās likuma normas, nepieciešams veikt apjomīgus grozījumus, teikts likumprojekta anotācijā.

Jaunajā likuma projektā precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.

Paredzēts, ka aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām attieksies ne tikai uz pašu trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet uz arī saistītām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.

Likumprojektā tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums un tiek stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā. Tiek atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.

Plašāk LV portālā

Uzlabos patērētāja aizsardzību digitālā satura iegādē

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem plānots noteikt patērētāju tiesības neatbilstoša digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumā. 

Grozījumi paredz ieviest jaunas prasības digitālā satura un digitālā pakalpojuma atbilstībai līguma noteikumiem, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādei, pareizai integrēšanai un modificēšanai, kā arī noteikumus par atteikuma tiesībām, iegādājoties šādu saturu vai pakalpojumu. 

Likumprojekts precizē patērētāja prasījuma tiesības un termiņu, kā arī noteic tiesiskās aizsardzības līdzekļus digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstības vai piegādes neesamības gadījumā. Tostarp grozījumi paredz likumā nostiprināt patērētāja tiesības lūgt pārdevējam novērst digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstību. 

Plašāk par tēmu:

Top jauns Imigrācijas likums

Saeima konceptuāli atbalstīja jauna Imigrācijas likuma projektu.

Tas izstrādāts, lai izveidotu līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās sistēmu, kā arī apvienotu pašlaik spēkā esošo Imigrācijas likumu un likumu par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā.

Turpmāk paredzēts izsniegt tikai viena veida pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas piešķir Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Pašlaik personas var pieprasīt divu veidu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, vienu atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajam, otru – atbilstoši Likumā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā noteiktajam, norādīts anotācijā.

Plānots atteikties no termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas ārzemniekiem, kuri veikuši investīcijas Latvijas tautsaimniecībā.

Plānots atteikties no termiņuzturēšanās atļauju reģistrācijas. Tāpat no likuma projekta izslēgtas normas, kas paredzēja termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem, kas veikuši investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, iegādājoties nekustamo īpašumu vai veicot ieguldījumu kredītiestādes pakārtotajās saistībās. Pārejas noteikumos paredzēts, ka tie ārzemnieki, kuri pirms projekta spēkā stāšanās saņēmuši attiecīgās termiņuzturēšanās atļaujas, kā arī viņu ģimenes locekļi, var turpināt pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, ja vien turpina pastāvēt investīciju objekts un personas veikušas nepieciešamos maksājumus Ekonomikas attīstības programmā, skaidrots anotācijā.

Likuma projektā papildus jau pašlaik spēkā esošajiem uzaicināšanas lieguma noteikšanas pamatiem paredzēta iespēja ierobežot uzaicinātāja tiesības uzaicināt ārzemniekus, ja uzaicinātājs nav nodrošinājis uzaicināto ārzemnieku darba samaksu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā. Tāpat aizliegumu varēs noteikt, ja pēdējā gada laikā uzaicinātājs uzaicinājis ārzemniekus, kuri pārkāpuši ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos saistīto normatīvo aktu prasības vai kuru uzturēšanās Latvijā neatbilst ielūgumā vai izsaukumā norādītajam vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanas iemeslam.

Tāpat paredzēts noteikt depozīta iemaksu gadījumos, kad personas Valsts robežsardzei vai Ārlietu ministrijai apstrīd vīzas atteikumu. Depozīta maksājuma ieviešanas mērķis ir novērst nepamatotu lēmumu par vīzas vai vīzas pagarinājuma atteikumu, vīzas anulēšanu vai atcelšanu apstrīdēšanu. Maksājumi par apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanu ir noteikti vairumā Šengenas zonas dalībvalstu, arī Igaunijā un Lietuvā, norādīts likuma projekta anotācijā.

Likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu par ārzemnieku integrāciju, kurā iekļauti nosacījumi, kas paredz ārzemnieku pienākumu piedalīties agrīnās integrācijas pasākumos, ja viņu paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijā ir vismaz trīs gadi.

Normas, kas attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, ietvertas atsevišķā jauna likuma projektā – Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums.

Elastīgāka profesionālās izglītības sistēma

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas paredz nodrošināt elastīgāku sistēmu, tostarp jautājumā par jau sasniegto rezultātu uzkrāšanas un pārnešanas principiem.

Grozījumi paredz mainīt līdzšinējo pamatprincipu, proti, vērtējot mācību rezultātus profesionālajā izglītībā, turpmāk plānots galveno uzsvaru likt uz jau paveikto, ļaujot saņemt valsts atzītu dokumentu arī par daļēji apgūtu profesionālās izglītības programmu, akcentē par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Iecerēts veidot elastīgu, uz indivīda vajadzībām un spējām orientētu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaikus pilnībā atbilstu nozaru vajadzībām, teikts likumprojekta anotācijā. Paredzēts, ka turpmāk valsts atzītu dokumentu varēs izsniegt arī par daļēju profesionālās vidējās izglītības programmas apguvi, kas paredz iespēju darboties izvēlētajā profesijā. Šobrīd par moduļa apguvi izsniedz apliecību, kas nav noteikta kā valsts atzīts dokuments par izglītības programmas daļas apguvi.

Precizē sociālā uzņēmuma pazīmes

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes.

Ar grozījumiem paredzēts likumā nostiprināt sociālā uzņēmuma galveno mērķi – sociālās ietekmes radīšanu, nevis peļņas nodrošināšanu īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā norāda grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu.

Ar grozījumiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma jēdzienu, nosakot, ka tas veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi. Ar to saprotama tāda saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā un kuras radītā sociālā ietekme ir atbilstoša izvēlētajam sociālajam mērķim un reālajam saimnieciskās darbības apjomam.

Likuma grozījumi paredz uzdevumu Labklājības ministrijai izstrādāt sociālās ietekmes izvērtēšanas vadlīnijas, kā arī deleģēt Ministru kabinetu noteikt prasības algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs u. tml.). Likumprojektā iekļauti papildu kritēriji sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai un citas izmaiņas.

“Šie likuma grozījumi ir nepieciešami, lai rūpīgāk varētu izvērtēt uzņēmumus, kuri piesakās sociālā uzņēmuma statusam, un paredzētais atbalsts tiktu piešķirts tikai tiem uzņēmumiem, kuri tiešām godprātīgi vēlas radīt labvēlīgu sociālu ietekmi,” iepriekš akcentējis Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums atbalstīts otrajā lasījumā

Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības ir nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītais likuma projekts. Tas paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam.

Iecerētā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību. Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, zemesgrāmatā plānots izdarīt atzīmi par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa.

Plānots ieviest administratīvo atbildību par agresīvu uzvedību arī tiešsaistē

Lai mazinātu personu agresīvas izpausmes pret citiem sabiedrības locekļiem, Juridiskā komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, ar kuriem iecerēts noteikt administratīvo atbildību par agresīvu uzvedību.

Plānots, ka administratīvo atbildību varēs piemērot par agresīvu uzvedību, kas traucē citas personas mieru un ir saistīta ar draudiem radīt kaitējumu personas vai viņas tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja būs bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tik īstenoti. Plānots, ka par šādu pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu no 14 līdz 100 naudas soda vienībām (no 70 līdz 500 eiro).

Tāds pats sods plānots arī mantisko interešu apdraudējuma gadījumā, ja ir bijis pamats baidīties, ka draudi var tikt īstenoti, kā arī par personas uzmācīgu vajāšanu, kas izpaužas kā izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa.

Administratīvo atbildību plānots piemērot neatkarīgi no tā, vai agresija īstenota, komunicējot ar personu tieši vai attālināti, tostarp, sūtot vēstules, publicējot informāciju sociālajos tīklos vai veicot citas darbības, kas vērstas uz nedrošības sajūtas radīšanu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Likvidēs slēgtā cietuma vidējo pakāpi

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Tie paredz likvidēt slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, tādējādi paplašinot to personu loku, kam piemērojama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, nosakot elektronisko uzraudzību.

Ar grozījumiem plānots pabeigt cietumu režīma pakāpju reformu, likvidējot slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Pārejot uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm slēgtā cietuma ietvaros, tiks samazināts brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo resursu patēriņš progresīvās soda izpildes nodrošināšanai. Vienlaikus notiesātie ātrāk nonāks tajā soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras var pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, tai skaitā, nosakot elektronisko uzraudzību, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Sega, spilvens un dvielis īslaicīgās aizturēšanas kamerā

Saeima 1. lasījumā atbalstīja grozījumu Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā, kas paredz papildināt likuma 2. pantā uzskaitīto īslaicīgās aizturēšanas vietas inventāru ar gultas matraci, segu un spilvenu, ja aizturēšanas laiks ietver naktsmieru, kā arī dvieli, ja nepieciešams (aizturētajam nav sava dvieļa, un tas vajadzīgs lietošanai).

Aizturēto personu turēšanas kārtības likums nosaka kārtību, kādā speciāli aprīkotās policijas telpās – īslaicīgās aizturēšanas vietā – saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiek turētas aizturētās personas. Īslaicīgās aizturēšanas vietā, ja nepieciešams, var ievietot administratīvi aizturētās un arestētās personas, kā arī apcietinātās un notiesātās personas – procesuālo darbību veikšanai. Meklēšanā esošās apcietinātās personas un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas pēc aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā līdz to pārvietošanai uz izmeklēšanas cietumu vai brīvības atņemšanas iestādi, bet ne ilgāk par septiņām darba dienām. Tāpat likumā noteiktajos gadījumos īslaicīgās aizturēšanas vietā var ievietot personas, kuras aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot mazāk aizsargātas personas.

Likums noteic īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietotās personas (turpmāk – aizturētais) sadzīves apstākļus. Saskaņā ar likuma 7. panta ceturto daļu katram aizturētajam nodrošina atsevišķu guļamvietu un gultas piederumus (matraci un segu), taču likums neparedz to, ka aizturētais tiek nodrošināts ar spilvenu un dvieli.

2021. gada 12. oktobrī Satversmes tiesā tika ierosināta lieta par normām, kas neparedz personu, kas atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā, nodrošināšanu ar dvieli un spilvenu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU