SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. decembrī, 2021
Lasīšanai: 15 minūtes
4
4

Top jauns Imigrācijas likums. Saeima šonedēļ

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā
  • Pieņemot jaunu Imigrācijas likumu, plānots atteikties no termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas ārzemniekiem, kas veikuši investīcijas Latvijas tautsaimniecībā. Plašāk >>
  • Lai uzlabotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, iecerēts, ka turpmāk mājdzīvniekus pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārsta. Plašāk >>
  • Visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu atliek līdz 2023. gadam. Plašāk >>
  • Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētas apvienos ar apkārtējiem novadiem. Plašāk >>
  • Lai precizētu ģimenes valsts pabalsta un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Plašāk >>
  • Saeima konceptuāli atbalsta jaunu Elektronisko sakaru likumu, kas paredz elektronisko sakaru komersantam īpašus pienākumus ārkārtas situācijās, kas tiešā veidā ir saistīti ar valsts drošību. Plašāk >>
  • Likvidējot slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, tiks pabeigta 2011. gadā uzsāktā cietumu režīma pakāpju reforma. Plašāk >>
  • Saeimā skatīs grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas gadījumā. Plašāk >>

Jauns Imigrācijas likuma projekts

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli atbalstījusi jaunu Imigrācijas likuma projektu. Tas izstrādāts, lai izveidotu līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās sistēmu, kā arī apvienotu pašlaik spēkā esošo Imigrācijas likumu un likumu par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā.

Turpmāk paredzēts izsniegt tikai viena veida pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas piešķir Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Pašlaik personas var pieprasīt divu veidu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, vienu atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajam, otru – atbilstoši Likumā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā noteiktajam, norādīts anotācijā.

Plānots atteikties no termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas ārzemniekiem, kas veikuši investīcijas Latvijas tautsaimniecībā.

Plānots atteikties no termiņuzturēšanās atļauju reģistrācijas. Tāpat no likuma projekta izslēgtas normas, kas paredzēja termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem, kas veikuši investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, iegādājoties nekustamo īpašumu vai veicot ieguldījumu kredītiestādes pakārtotajās saistībās. Pārejas noteikumos paredzēts, ka tie ārzemnieki, kas, pirms projekta spēkā stāšanās, saņēmuši attiecīgās termiņuzturēšanās atļaujas, kā arī viņu ģimenes locekļi, var turpināt pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, ja vien turpina pastāvēt investīciju objekts un personas veikušas nepieciešamos maksājumus Ekonomikas attīstības programmā, skaidrots anotācijā.

Likuma projektā papildus jau pašlaik spēkā esošajiem uzaicināšanas lieguma noteikšanas pamatiem paredzēta iespēja ierobežot uzaicinātāja tiesības uzaicināt ārzemniekus, ja uzaicinātājs nav nodrošinājis uzaicināto ārzemnieku darba samaksu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā. Tāpat aizliegumu varēs noteikt, ja pēdējā gada laikā uzaicinātājs uzaicinājis ārzemniekus, kuri pārkāpuši ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos saistīto normatīvo aktu prasības vai kuru uzturēšanās Latvijā neatbilst ielūgumā vai izsaukumā norādītajam vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanas iemeslam.

Tāpat paredzēts noteikt depozīta iemaksu gadījumos, kad personas Valsts robežsardzei vai Ārlietu ministrijai apstrīd vīzas atteikumu. Depozīta maksājuma ieviešanas mērķis ir novērst nepamatotu lēmumu par vīzas vai vīzas pagarinājuma atteikumu, vīzas anulēšanu vai atcelšanu apstrīdēšanu. Maksājumi par apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanu ir noteikti vairumā Šengenas zonas dalībvalstu, arī Igaunijā un Lietuvā, norādīts likuma projekta anotācijā.

Likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu par ārzemnieku integrāciju, kurā iekļauti nosacījumi, kas paredz ārzemnieku pienākumu piedalīties agrīnās integrācijas pasākumos, ja viņu paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijā ir vismaz trīs gadi.

Normas, kas attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, ietvertas atsevišķā jauna likuma projektā – Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums –, kas Aizsardzības komisijā atbalstīts pirmajā lasījumā.

Mājdzīvniekus turpmāk varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem

Lai uzlabotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, turpmāk mājdzīvniekus pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem. To paredz trešajā – galīgajā – lasījumā Saeimas atbalstītie grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

Grozījumi noteic, ka praktizējošs veterinārārsts veiks ne tikai mājdzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu, bet arī to pirmreizējo reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. 

Savukārt pašvaldībai būs jānodrošina normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto suņa apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzība un kontrole saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, paredz likuma grozījumi. Tāpat pašvaldībai būs tiesības izdot administratīvos aktus par suņa apzīmēšanu un reģistrāciju. 

Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka mājdzīvnieku var reģistrēt ne tikai pie veterinārārsta, bet arī vietējā pašvaldībā, Lauksaimniecības datu centrā, izmantojot portālu www.latvija.lv vai centra tīmekļvietnē pieejamo e-pakalpojumu. Tā kā dzīvnieka īpašnieks varēja izvēlēties, kā reģistrēt savu dzīvnieku, tad nereti dzīvnieks tā arī netiek piereģistrēts vispār, teikts likumprojekta anotācijā.

Valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana nākamgad bez izmaiņām

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus, ar kuriem noteikts, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2023. gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim – neatkarīgi no veiktajām iemaksām. 

Likuma grozījumi 10. decembrī jau izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stasis spēkā 1. janvārī.

Iepriekš bija plānots, ka no nākamā gada personas, kuras nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai vai nepieder  pie likumā minētajām personu grupām, saņemtu tikai veselības aprūpes minimumu, proti, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību. 

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Veselības ministrijā, šīm personām būtu nevienlīdzīgas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus attiecībā pret citām personām. 

Ar grozījumiem likumā pagarināts uzdevuma izpildes termiņš (līdz 2022. gada 1. oktobrim), līdz kuram Saeimā iesniedzams likumprojekts par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Valstspilsētas apvienos ar blakus novadiem

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas noteic Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošanu ar apkārtējiem novadiem. 

Likums paredz, ka Daugavpilij pievienos Augšdaugavas novadu, Jelgavai – Jelgavas novadu, Liepājai – Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei – Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij – Ventspils novadu.

Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunizveidotajos novados būs attīstības centrs atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas izvirzītajiem kritērijiem. Jaunajos novados tiks veicināta arī citu reformas kritēriju izpilde, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus, teikts grozījumu anotācijā. 

Jaunos novadus paredzēts izveidot līdz pašvaldību vēlēšanām 2029. gadā. 

Precizēs pabalstu izmaksas nosacījumus

Lai precizētu ģimenes valsts pabalsta un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā

Grozījumi paredz ģimenes valsts pabalsta izmaksu saglabāt arī gadījumā, ja bērns, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, atradīsies akadēmiskajā atvaļinājumā, bet tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi būs saglabātas. Šobrīd pabalsta izmaksa, bērnam esot akadēmiskajā atvaļinājumā, tiek pārtraukta. 

Izmaiņas nepieciešamas, lai laikā, kad bērns pamatoti neapmeklē izglītības iestādi, nepasliktinātos ģimeņu materiālā situācija, atzīmēts likumprojekta anotācijā. 

Likumprojekts paredz precizēt arī likuma normas saistībā ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem ar invaliditāti. 

Tāpat plānots, ka Ministru kabinets noteiks kritērijus, atbilstoši kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniegs atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. 

Saeima konceptuāli atbalsta jaunu Elektronisko sakaru likumu

Saeima konceptuāli atbalstīja jauna Elektronisko sakaru likuma projektu. Tas izstrādāts, lai pilnībā pārņemtu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas. 

Pārņemot Kodeksa normas, ir nepieciešams būtiski mainīt spēkā esošo Elektronisko sakaru likumu, tādēļ ir izstrādāts jauns likuma projekts.

“Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Eiropas Elektronisko sakaru kodekss nosaka vienotu normatīvo regulējumu elektronisko sakaru nozarei Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp nosacījumus komersantu darbībai, patērētāju un pakalpojumu sniedzēju savstarpējām attiecībām, universālā pakalpojuma sniegšanai un ierobežoto resursu pārvaldībai. Saskaņā ar Kodeksu dalībvalstīm ir jānodrošina kvalitatīvi un publiski pieejami elektroniskie pakalpojumi, kurus iedzīvotāji, vērtējot izmaksas, var atļauties. Tāpat Kodekss paredz, ka dalībvalstīm ir jānodrošina elektronisko sakaru pieejamība arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ārkārtas saziņai,” skaidro Satiksmes ministrija.

Tā mērķis ir nodrošināt tehnoloģiski neitrālu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulēšanu, tīklu integritāti un savienojamību un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, teikts anotācijā. Tāpat likumprojekts regulēs numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā domēna “.lv” racionālu un efektīvu izmantošanu. Likums noteiks valsts, galalietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību, galalietotāju datu aizsardzību, kā arī veicinās universālā pakalpojuma pieejamību.

Likumprojekts paredz elektronisko sakaru komersantam īpašus pienākumus ārkārtas situācijās, kas tiešā veidā ir saistīti ar valsts drošību.

Šobrīd spēkā esošajā likumā tas nav skaidri noteikts. Piemēram, jaunajā likumprojektā mobilo sakaru operatoram iekļauts pienākums saviem galalietotājiem iespējami ātrāk nosūtīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem un rīcību šādā situācijā. Sakaru pārrāvumu gadījumā prioritāri būs jānodrošina sakaru, tostarp interneta piekļuves, atjaunošana ārkārtas palīdzības dienestiem. Tāpat mobilo sakaru operatoram būs jāinformē galalietotājs arī gadījumā, ja viņš atrodas citā valstī, ja Ārlietu ministrija būs sagatavojusi attiecīgu paziņojumu.

Ar jaunu likumu iecerēts noteikt, ka līdz 2023. gada 21. decembrim būs jāizveido Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma. Sistēmā būs publiski pieejama tiešsaistes karte, kas nodrošinās iespēju adreses līmenī atlasīt informāciju par pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, to kvalitāti un sniedzējiem.

Likvidēs slēgtā cietuma režīma vidējo pakāpi

Deputāti izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz paplašināt nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu piemērošanu, likvidējot slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Tādejādi tiks pabeigta cietumu režīma pakāpju reforma, kura tika uzsākta jau 2011. gadā.

Nodokļu atvieglojumi, izbeidzot dalīto īpašumu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas gadījumā. 

Iecerētie grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā. 

Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, un zemesgrāmatas nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā. 

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI