SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
27. novembrī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
2
2

Pacienta pilnvarotai personai varētu noteikt prioritāras tiesības pieņemt lēmumus par ārstniecību. Saeima šonedēļ

FOTO: Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā
  • Tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai vai atteikšanos no tās prioritāri plānots noteikt pacienta pilnvarotajai personai, nevis laulātajam un tuvākajiem radiniekiem, kā tas ir šobrīd. Plašāk >>
  • Konceptuāli atbalstīts E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likumprojekts, kas izstrādāts, lai nodrošinātu koordinētu e-lietas darbību un uzraudzību. Plašāk >>
  • Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā paredz, ka vakcināciju varētu veikt arī farmaceiti aptiekās, tā atslogojot ģimenes ārstu prakses. Plašāk >>
  • Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Plašāk >>
  • Galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā, ar kuriem tiek pilnveidota izdienas stāža aprēķināšanas kārtība tiesnešiem. Plašāk >>
  • Galīgajā lasījumā skatīs likumprojektu, kas paredz pašnodarbinātām personām nākamgad saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību. Plašāk >>
  • Visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu atliek līdz 2023. gadam. Plašāk >>
  • Ar grozījumiem Krimināllikumā plānots precizēt noziedzīgi iegūtas un netieši noziedzīgi iegūtas mantas definīciju Krimināllikumā. Plašāk >>

Pacienta pilnvarotai personai varētu noteikt prioritāras tiesības pieņemt lēmumu par ārstniecību

Gadījumā, ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēs pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai vai atteikšanos no tās prioritāri plānots noteikt pacienta pilnvarotajai personai, paredz Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Pacientu tiesību likumā.

Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka prioritāte pārstāvēt un pieņemt lēmumu par pacienta piekrišanu ārstniecībai ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, – tuvākajiem radiniekiem.

Likumprojekts paredz noteikt pacienta pilnvarotajai personai prioritāti pār laulāto un personas radiniekiem. Tādējādi tiks atrisinātas praksē novērotās neskaidrības un problēmas, ar kurām sastopas ārstniecības personas brīdī, kad nepieciešams iegūt informāciju par personas piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības, kā arī sniegt informāciju par pacienta veselības stāvokli, ārstēšanas metodēm un iespējām, akcentē likumprojekta autori.

Iecerētās likuma izmaiņas paredz, ka ikviens pacients varēs pilnvarot savu pārstāvi, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir radinieks, faktiskās kopdzīves partneris vai jebkura cita uzticības persona, kuru pacients ir izraudzījies savu interešu nodrošināšanai un aizsardzībai.

Plašāk par tēmu:

Regulējums e-lietu koplietošanas risinājumu platformas izveidei

Saeima konceptuāli atbalstīja e-lietas koplietošanas risinājumu platformas likumprojektu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu koordinētu e-lietas darbību un uzraudzību.

“Tieši šobrīd ir izdevīgs laiks, lai valsts virzītos digitalizācijas virzienā. Tam ir objektīva nepieciešamība, ir finansējums un politiskā griba. Digitalizācija nozīmē efektivitāti, caurspīdību, augstāku pievienoto vērtību. Arī iekšlietās un tieslietās tas ir būtiski,” tā iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā sacīja atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.

Likumprojekts radīs tiesisku pamatu iestādēm apstrādāt personas datus un procesos iesaistītajām personām piekļūt lietas materiāliem e-lietas portālā, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts definē e-lietas jēdzienu, nosakot, ka tā ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu kopums, kas nodrošina kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa, civilprocesa, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas bērniem un nolēmuma izpildes procesa īstenošanu elektroniskā vidē un minētajos procesos apstrādājamo datu pieejamību lietas dalībniekiem.

Likumā iecerēts noteikt e-lietas īstenošanas ietvaru un regulēt arī personu datu apstrādes nolūku un robežas.

Plašāk par tēmu:

Vakcināciju varēs veikt arī farmaceiti

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā. Tie paredz, ka iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19 varēs veikt arī farmaceiti aptiekās.

Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks profesionālās kompetences prasības farmaceitiem, kuri veic vakcināciju. Aptiekas pašas varēs brīvi noteikt, vai tās vēlas sniegt vakcinācijas pakalpojumus. Iespēja aptiekās vakcinēties pret Covid-19, sezonālo gripu un ērču encefalītu ļaus mazināt ģimenes ārstu pārslodzes risku, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz arī pienākumu farmaceitam, kurš konstatējis vakcinācijas izraisītās komplikācijas, nekavējoties par to ziņot Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Likums piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Tas noteic kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Regulējums paredz iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, dodot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai izpirkt tiesības uz zemes īpašniekam piederošo zemi.

Lai dzīvokļu īpašnieki varētu atpirkt attiecīgo zemi, par to pozitīvs lēmums būs jāpieņem mājas kopībai. Savukārt pašvaldībai būs jālemj par attiecīgajai ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.

Plašāk par tēmu:

Precizē izdienas pensiju aprēķināšanas kārtību tiesnešiem

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tiesnešu izdienas pensiju likumā, ar kuriem pilnveidota izdienas stāža aprēķināšanas kārtība tiesnešiem.

Likuma izmaiņas paredz: lai ieskaitītu tiesneša izdienas stāžā laiku, kas nostrādāts advokāta profesijā vai augstskolā tieslietu akadēmiskā personāla amatā, šajās specialitātēs vairs nebūs jānostrādā vismaz 10 gadu.

Grozījumi paredz, ka tiesneša izdienas stāžā ieskaitīs arī laiku, kas nostrādāts starptautiskas tiesas tiesneša amatā.

Likumprojekta autori Tieslietu ministrijā uzsver, ka valsts kopējā interese ir piesaistīt tiesneša amatam augsta līmeņa profesionāļus, tostarp radīt interesi par iespējamu tieneša karjeru arī tādiem tieslietu nozares profesionāļiem kā zvērinātiem advokātiem un augstskolu mācībspēkiem.

Sociālās apdrošināšanas kārtība pašnodarbinātām personām

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz pašnodarbinātām personām arī nākamgad saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību.

Iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, ko veic visi pašnodarbinātie, arī nākamgad paredzēts saglabāt 10 procentu apmērā no ienākuma.

Likumprojekts paredz, ka pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, kā arī autoratlīdzību saņēmējiem 10 procentu iemaksa pensiju apdrošināšanai būs jāveic vienu reizi gadā.

Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi būs nelieli, minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs iesniegta ceturkšņa ienākumu vai gada ienākumu prognoze. Tiem, kuri prognozi VID nebūs iesnieguši, būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības.

Plašāk par likumprojektu:

Atliek visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu

Izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, nosakot, ka personai līdz 2023. gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, neatkarīgi no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tāpat Ministru kabinetam plānots pagarināt uzdevuma termiņu (līdz 2022. gada 1. oktobrim) iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Paplašina noziedzīgi iegūtas mantas definīciju Krimināllikumā

Deputāti izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiek precizēts, kas tā izpratnē ir uzskatāma par noziedzīgi iegūtu mantu.

Likumprojekts paredz izteikt 70.11 pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā.

Plānots noteikt, ka netieši noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā nonācis tieši noziedzīgi iegūtas mantas tālākas izmantošanas rezultātā, tostarp atkārtotas ieguldīšanas vai pārveidošanas rezultātā, vai līdzekļi, kurus persona ir ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī gūtie augļi un peļņa.

Ar izmaiņām Krimināllikumā iecerēts noteikt kriminālatbildību par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā saistīta ar spīdzināšanu.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU