Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstījusi grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem cita starpā iecerēts parādniekiem saglabājamos līdzekļus par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu noteikt 15 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas.
Piedzenot parādu, zvērināts tiesu izpildītājs ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem izdara līdz parāda dzēšanai, saglabājot naudas līdzekļus Civilprocesa likuma 594. pantā noteiktā apmērā. Atkarībā no parāda veida parādniekam tiek saglabāti līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd – 500 eiro) vai puse no tās (piemēram, uzturlīdzekļu parāda piedziņas lietās).
Papildus likumā noteiktajai saglabājamai summai (minimālā mēneša algas vai puse no tās) parādniekam vēl tiek saglabāti arī līdzekļi par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
Lai gan 2021. gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs tika palielināts no 64,03 eiro līdz 109 eiro, tomēr Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 159. punkts šobrīd paredz, ka parādniekam saglabājamie maksājumi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdz 2021. gada 31. decembrim joprojām nosakāmi 64,03 eiro apmērā, kas atbilst valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram 2020. gada 31. decembrī.
Grozījumi paredz saglabājamo līdzekļu apmēru par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu atsaistīt no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, to nosakot 15 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas (šobrīd tie ir 75 eiro).
Ar apgādībā esošu bērnu šajā gadījumā jāsaprot bērns, kas ir ierakstīts parādnieka nodokļu grāmatiņā.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas turpmāk noteiks darba tiesisko attiecību regulējumu gadījumos, kad darba pildīšanai nepieciešams sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu.
Grozījumi jau ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 6. novembrī.
Likumā turpmāk ir noteikts, ka darba devējam ir jānosaka darbinieku amati vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, un jāinformē par to darbinieki. Savukārt darbiniekiem būs pienākums informēt darba devēju par to, vai viņam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, un uzrādīt minēto sertifikātu darba devējam tā noteiktajā kārtībā.
Gadījumā, ja darbinieks nebūs ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, pastāvēs pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona neatbilst veicamajam darbam (amatam), paredz grozījumi.
Ja objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams pārcelt darbinieku (amatpersonu) citā piemērotā darbā (amatā) vai nodrošināt darba pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam būs tiesības līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas brīdim darbinieku atstādināt no darba uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, paredz izmaiņas.
Ja pēc šī laika darbinieks bez attaisnojoša objektīva iemesla nebūs ieguvis nepieciešamo sertifikātu, darba devējam būs tiesības nekavējoties izbeigt darba attiecības, izmaksājot darbiniekam atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas apmērā.
Likuma izmaiņas arī paredz Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kompensācijas piešķiršanas un izmaksas kārtību, ja Covid-19 vakcīnu izraisīto blakusparādību dēļ nodarīts vidējs vai smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai.
Plašāk par tēmu:
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti atbalstīja ieceri izstrādāt jaunu likuma projektu, kas noteiktu, ka parlamenta deputātiem amata pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikāts.
Likuma projektā plānots noteikt, ka deputātiem amata pienākumu veikšanai būs nepieciešams sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 vai infekcijas pārslimošanas faktu. Tāpat plānots noteikt rīcību gadījumos, kad attiecīgais sertifikāts nav iegūts.
“Šāds lēmums ir būtisks ne tikai epidemioloģiskās drošības prasību kontekstā, bet arī, lai vairotu sabiedrības uzticību valsts varai. Mums skaidri jāparāda, ka deputāti nav atšķirīgi no visām pārējām sabiedrības grupām, kurām darba pienākumu pildīšanai tiek prasīts attiecīgais sertifikāts. Būtiski dot sabiedrībai signālu, ka mēs esam solidāri,” sēdē uzsvēra Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.
Laika periodā no 6. novembra līdz 31. decembrim ar Covid-19 saslimušām vai mājas karantīnā esošām personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, piešķirs slimības pabalstu jau no pirmās darbnespējas dienas, paredz Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (grozījumi jau ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 6. novembrī).
Šāda kārtība attieksies arī uz personām, kas saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.
Ja saslimšana būs saistīta ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, tad slimības lapu B piešķirs no pirmās līdz trešajai slimības dienai, pēc tam atverot slimības lapu A, ja Covid-19 tests uzrādīs negatīvu rezultātu.
Savukārt pret Covid-19 nevakcinētām un ārstu konsilija lēmumu nesaņēmušām ar Covid-19 vīrusu un augšējo elpceļu infekcijām saslimušām personām slimības lapa šajā laika periodā tiks apmaksāta vispārējā kārtībā. Proti, par pirmo līdz desmito slimības dienu ārsts izsniegs slimības lapu A, un tās apmaksa gulstas uz darba devēju
Plašāk par to, ko paredz grozījumi LV portāla skaidrojumā:
Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” cita starpā arī paredz uz laiku pagarināt vecākiem, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, vecāka pabalsta izmaksas laiku, ja izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļu dēļ vecāks, bērna kopšanas atvaļinājumam noslēdzoties, nevar atgriezties darbā.
Tāpat laika periodā no 1. novembra līdz 31. decembrim vakcinētajiem, Covid-19 vīrusu pārslimojušajiem un konsilija atzinumu saņēmušajiem bērnu vecākiem ir iespēja saņemt slimības palīdzības pabalstu.
Plašāk par to, ko paredz grozījumi LV portāla skaidrojumā:
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 3. novembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja izmaiņas Medību likumā, kas paredz precizēt medību iecirkņu reģistrācijai nepieciešamās minimālās platības.
Plānots, ka medību tiesību īpašnieks medību iecirkni varēs reģistrēt, ja medību platības tajā nebūs mazākas par 350 hektāriem. Tā pati prasība attieksies arī uz medību tiesību īpašniekiem, kuru medību platības atrodas blakus un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu.
Ja medību iecirkni reģistrēs medību tiesību lietotājs, to platībām būs jābūt 1000 hektāru lielām.
Tāpat plānots paplašināt stirnu un meža cūku medību platību no pašreizējiem 200 hektāriem līdz ne mazāk kā 350 hektāriem.
Grozījumi paredz, ka turpmāk varēs medīt arī pilsētā vietās, kur konkrētā pašvaldība būs atļāvusi to darīt, gadījumos, ja medījamie dzīvnieki apdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību vai radīs postījumus.
Papildu esošajiem izņēmumiem medīt varēs arī vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja notiks ievainota medījamā dzīvnieka izsekošana.
Plašāk LV portāla skaidrojumā par likumprojektu:
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija galīgajam lasījumam atbalstīja Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma projektu, kas paredz noteikt kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.
Ar regulējumu plānots noteikt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai izpirkuma tiesības uz zemes īpašniekam piederošo zemi.
Dzīvokļu īpašnieki varēs atpirkt attiecīgo zemi, un par to pozitīvs lēmums būs jāpieņem mājas kopībai. Savukārt pašvaldībai būs jālemj par dalītā īpašuma ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.
Plānots, ka, ņemot vērā pašvaldības lēmumu, izpērkamo zemi noteiks, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēs, kā arī izpirkuma cenu noteiks Valsts zemes dienests. Paredzēts, ka zemi varēs izpirkt par kadastra vērtību.
Plašāk par tēmu LV portāla skaidrojumos:
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja galīgajam lasījumam grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem paredzēts papildināt likumu ar terminu “nolaidība” (bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana vai pavirša, nevērīga pildīšana) un “pamešana novārtā”, kas ir ilgstoša vai sistemātiska nolaidība pret bērnu un kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai, vai rada bērnam fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas.
Pašlaik likums paredz, ka par vardarbību ir atzīstama visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu. Vārds “nolaidība” no likuma iepriekš izslēgts, jo tika konstatēts, ka ikvienas vecāku nolaidības atzīšana par vardarbību pret bērnu rada pienākumu piemērot vecākiem un citām personām, no kurām bērns ir atkarīgs, kriminālsodu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts paredz likumā iekļaut arī terminu “bērna aprūpes pienākumu nepildīšana”.
Plašāk par tēmu:
Deputāti izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai iesniedza grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem tiek precizēti ģimenes valsts pabalsta izmaksas nosacījumi, nodrošinot, ka par bērniem, kuri veselības stāvokļa dēļ vai citu būtisku apstākļu dēļ neapmeklē izglītības iestādi, bet kuriem tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi nav pārtrauktas, pabalsta izmaksa netiek pārtraukta. Tāpat grozījumi paredz precizēt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus personām, kuras sasniegušas valstī noteikto pensionēšanās vecumu, kā arī personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas, kā arī precizēt nosacījumus, pie kādiem ir pārtraucama valsts sociālo pabalstu izmaksa.
